Par Projektu (Pastkartes no pierobežas)

Pastkartes no pierobežas

Kaimiņi ir katram no mums. Dažiem tie atrodas viena paklājiņa, citiem – pāris kilometru vai hektāru attālumā, bet katram kaimiņu būšana nozīmē kaut ko savu.
Kaimiņš var būt glābiņš, kad kartupeļi jau nomizoti, bet saproti, ka nav eļļas; ērtākais taksometrs, kad saplīsusi riepa vai labākais komunikācijas prasmju
trenažieris, ja jums nesakrīt mūzikas gaumes. Taču tas iespējams tikai tad, ja savu kaimiņu pazīsti.

Rūjienai nesot titulu “Baltijas jūras reģiona kultūras pērle 2024”, viens no aktivitāšu virzieniem ir palīdzēt Rūjienas un apkārtnes iedzīvotājiem satikt savus
kaimiņus – gan tuvākus, gan arī tālākus aiz Igaunijas robežas – un stiprināt kaimiņu attiecības. Izstāde “Pastkartes no pierobežas” vēsta par Rūjienas
apvienības un Igaunijas puses pierobežas iedzīvotājiem un mēģina izzināt kaimiņu būšanu plašākā mērogā, uzdodot jautājumus, ko nozīmē dzīvot pierobežā, ko sniedz
Igaunijas tuvums Latvijai un Latvijas tuvums Igaunijai un kāda ir mūsu kaimiņu būšana, atskatoties arī uz Baltijas ceļu, kas 1989. gada 23. augustā starptautiski nodemonstrēja
Baltijas tautu vienotību, iezīmējot vienu no spilgtākajiem piemēriem kaimiņvalstu sadarbībai pasaules vēsturē.

Godinot Baltijas ceļa 35. gadadienu, izstāde tiek atklāta 2024. gada 23. augustā, Unguriņu robežpunktā. Izstāde atspoguļo sarunas un fotoportretus ar 28 iedzīvotājiem, kas tapuši, izstādes komandas pārstāvjiem aprīlī, maijā un jūlijā ciemojoties Unguriņu, Lodes, Arakstes, Penujas un Lilli apkaimē. No vienām mājām pie otrām mūs ved satikto cilvēku norādes un stāsti, tāpēc ceļš pie izstādes dalībniekiem veidojas pats no sevis un nedz satiktie cilvēki, ne mēs paši nezinām par mūsu gaidāmo tikšanos. Līdztekus klātienē redzamajiem fotoportretiem un citātiem, izstāde turpinās arī interneta vidē, kur intervijas lasāmas pilnā apjomā, jo, no teju 9 stundās un 80 lappusēs apkopotajām sarunām, izstādei atlasīti katra satiktā cilvēka zīmīgākie citāti par kaimiņu būšanu, satikšanos, dzīvi pierobežā, Baltijas ceļa laiku un atpakaļ mājās pēc otrpus robežai aizvadīta igauņu-latviešu futbola turnīra, latviešu puiša un igauņu meitenes satikšanos, kaimiņu ciemošanos vārda dienās un mīlestību pret zirgiem un šo vietu.

Jaunākajam sarunu dalībniekam ir 10 gadi, vecākajam – teju 90, turklāt tie ir ne tikai vietējie, bet arī cilvēki, kas šaipusē nonākuši, piemēram, no Dundagas, Līgatnes, Rīgas, Liepājas un pat Itālijas. Esam pateicīgi visiem 28 izstādes dalībniekiem, kuri mūs sagaidīja, atvēra savas durvis sarunai un uzticējās.

Unguriņu un Ķoņu apkaimē satiktie izstādes dalībnieki: Maruta Krastiņa,
Laila Lūse, Juris Sproģis, Valdis Mūrnieks, Raitis Lazdiņš, Georgs Micītis,
Domenico Karanna.
Lodes un Arakstes pusē satiktie izstādes dalībnieki: Kaiva Medne, Normunds
Lorencs un Sandra Roķe, Agrita Medne, Aija Upīte, Liene Zemzare, Alda Meirēna,
Una Sniega, Ilga Šmite, Una Ripīte.
Igaunijā (Lilli un Penujas apkaimē) satiktie izstādes dalībnieki: Marge
Šneidere, Hille Muska, Alli Lānde, Rēta Paju, Jānis Grīnvalds un Anete Sika, Aivo
Joamets, Arne Palulills, Hanss Kīvits, Līna Pūsāre, Jāns Metus.

Postkaardid piiri äärest

Igaühel meist on naabrid. Mõne jaoks asuvad nad ühe meetri kaugusel, mõnel – paari kilomeetri kaugusel või kaugemal, aga naabriks olemine tähendab igaühele
midagi muud. Kuna Rūjiena kannab tiitlit “Läänemere piirkonna kultuuripärl 2024”;, on üks tegevussuundi aidata Rūjiena ja selle lähiümbruse elanikel kohtuda oma naabritega – nii Eesti piirile lähemal kui ka kaugemal – ning tugevdada naabersuhteid. Näitus “Postkaardid piirilt”; räägib Rūjiena liidu elanikest ja Eesti- poolsest piirist ning püüab uurida naabriks olemist laiemalt, esitades küsimusi, mida tähendab elada piiril, mida annab Eesti lähedus Lätile ja Läti lähedus Eestile ning mis tunne on olla meie naabriks, vaadates tagasi Balti ketile, mis 1989. aasta 23. augustil rahvusvaheliselt demonstreeris Balti riikide ühtsust, tähistades üht
eredamat näidet naaberriikide koostööst maailma ajaloos.

Näitus kajastab vestlusi ja fotoportreesid 28 elanikuga, mis valmisid näitusemeeskonnal Unguriņis, Lodes, Arakstes, Penujas ja Lillis aprillis, mais ja juulis. Marsruut kujuneb loomulikult, järgides kohatud inimeste juhiseid ja lugusid oma naabritest.

Noorim vestlusest osavõtja on 10-aastane, vanim ligi 90. Tegemist on nii kohalike kui ka näiteks Dundagast, Līgatnest, Riiast, Liepājast ja isegi Itaaliast piirile saabunud inimestega. Oleme tänulikud kõigile 28 vestlejale, kes meid vastu võtsid, oma uksed vestluseks avasid ja meid usaldasid.

Unguriņi ja Ķoņi läheduses olid kohtumisel: Maruta Krastiņa, Laila Lūse,
Juris Sproģis, Valdis Mūrnieks, Raitis Lazdiņš, Georgs Micītis, Domenico Karanna
Lode ja Arakste piirkonnas olid kohtumisel: Kaiva Medne, Normunds Lorencs
un Sandra Roķe, Agrita Medne, Aija Upīte, Liene Zemzare, Alda Meirēna,
Una Sniega, Ilga Šmite, Una Ripīte
Eestis (Lilli ja Penuja ümbruses) olid kohtumisel: Marge Shneider, Hille
Musk, Alli Laande, Reet Paju, Jānis Grīnvalds ja Anete Sika, Aivo Joamets, Arne
Palulill, Hanss Kiivits, Liina Puusaar, Jaan Metus