Sestdien, 30. maijā, Rencēnu pagasta 1. bibliotēka, iesaistoties vietvārdu izzināšanas un vākšanas norisēs Latvijā, turpinot 1911. gadā valodnieka Jāņa Endzelīna aizsākto darbu – apzināt tuvākas un tālākas apkaimes vietvārdus, kas saglabā vēsturi, ģeogrāfiju un tautas kultūru, aicināja entuziastus un interesentus doties pārgājienā “Vietvārdu meklēšana un izmeklēšana Rencēnu pagastā”.
Pārgājienā devāmies pa maršrutu – Rencēnu pagasta 1. bibliotēka (Pagastmāja) – Ambas skola (Vecais pasts) – Dukurmuiža ( Socmāja, vecā ambulance) – Akoti (Dukurmuižas skola) – Lapsiņmāja (“Zelmeņi”) – Stallis (kolhoza “Zelta druva” zirgu stallis) – Maizpeļkalns – Lejpurs – “Cakaiņi” – Rencēnu muižas dubultaleja – Rencēnmuiža.
Pārgājiens, kas patiesībā izvērtās kā pārbrauciens, jo lielākais vairums interesentu bija vecākā gadagājuma, aizsākās Rencēnu ciema centrā – pie pagastmājas, kurā kopš 1981. gada atrodas arī bibliotēka. Bibliotēkai PAGASTMĀJĀ savs pastāvēšanas stāsts – tagad tā renovētā ēkā, ar veiktu kosmētisko remontu un gaidoša jauna interjera projekta realizāciju. Tas izdosies ar LNB Atbalsta biedrības palīdzību – esam guvuši papildus finanses projektā IEDVESMAS BIBLIOTĒKA. Ap pagastmāju izveidoti jauni ainaviski stādījumi, kas pārgājiena rītā mūs sagaida ar ziedošiem rododendriem un veigēlām. Ziedošos krūmus papildina skujeņi, hortenzijas un bārbeles, plūškoki. Skaisti un funkcionāli precīzi, atbilstoši cilvēku ierastajām ikdienas un svētku norisēm, izveidots skvērs un estrādes laukums. Mums – pagasta iedzīvotājiem vien atliek to piepildīt ar savām domām, pasākumiem un notikumiem.
Nākamā pietura ir VECAIS PASTS, kādreizējā AMBAS SKOLA, kas dalībniekos ievada atmiņas par izglītību Rencēnu pagastā – pēc pāris pieturām ieraudzīsim DUKURMUIŽAS SKOLU, kas saukta arī par mežsarga māju, Valdenmāja un vēlāk “Akoti”. Tagad tajā dzīvi vada Rinmaņu ģimene, kas mūs sagaida ar savu ikdienu. Skolas senāk veidojušās pie muižām – tā arī vecā Ambes skola dibināta DUKURMUIŽĀ, kura šajos laikos pārvērtusies par Valmieras novada pašvaldības īres dzīvokļu māju. Kopš muižas laikiem tajā lielas pārmaiņas. Ēka savās telpās pieredzējusi Rencēnu doktorātu, slimnīcu, ambulanci, aptieku un Burtnieku novada pašvaldības sociālo dzīvokļu māju, kas šolaiku atmiņā tā arī tiek saukta – SOCMĀJA.
Pārgājiena dalībnieki tiek aicināti dalīties ar savām atmiņām, stāstiem un piedzīvoto katrā no apskates objektiem. Tā kā esam dažāda vecuma, stāsti ir atšķirīgi, bet ar humora devu un katra stāstītāja pieredzi noteiktā dzīves laika periodā. Un tā – no skolas pie skolmeistariem – nākamā pieturvieta – LAPSIŅMĀJA. Īstajā vārdā – “ Zelmeņi”. Tajā saimniekošanu sācis Artūrs Tenis Lapsiņš – Rencēnu pagasta bibliotekārs, Ambas skolas skolotājs, Rencēnu 6 – klasīgās skolas pārzinis. Skolā bērnus mācījis matemātikā, latviešu valodā un literatūrā, vācu valodā, zīmēšanā. Pārgājienā piedalās tā laika Rencēnu skolas skolnieki, kas Artūru Lapsiņu atceras kā vīru ar koferīti, kurā skolotājs – bibliotekārs pārnēsājis grāmatas un dāsni dalījies ar tām tirgodams, tā uzņemoties kolportiera lomu pagastā. Lapsiņu ģimene ir skolotāju ģimene vairākās paaudzēs. Artūra ģimenē meitai Mirdzai piedzimst dēls Māris, kas skolodamies Rencēnos un Valmieras Viestura vidusskolā, Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātē, apzin sevi kā skolotāju un pēc studijām atgriezies dzimtajā pusē, sāk darbu savā skolā Valmierā – Viesturos. Arī kā latviešu valodas un literatūras skolotājs.
Pāri MAIZPEĻKALNAM, dodamies uz Lejpurnieku un Čakaiņu mājām, kur tiekamies ar māju saimniekiem – Raiti Apini un Maiju Mincāni. Abi mūs sagaida ar stāstu par mājām, kas kādreiz piederējušas Ciores muižai. Tagad tām blakus celts angārs, kurā Mincānu ģimene audzē jērus. Saimniecība attīstās un plešas plašumā.
Vieta rencēniešu prātos zināma kā LEJPURS jeb LEJPURNIEKI, kas arī autobusu pietura un to vizuāli var atpazīt kā lapegļu aleju. Tā stādīta vēl muižas laikos un saglabājusies līdz šim laikam, aizved mūs uz ozolu dubultaleju. Ozoli stādīti 19. gs, muižas saimnieku fon Krīgsmaņu laikā, domājams – tad pat, kad ap Rencēnu muižu veidots parks.
Tagad RENCĒNU MUIŽĀ jauns īpašnieks – Fēlikss Lūkins, kurš kopā ar ģimeni uzņēmies Rencēnu muižas atjaunošanas darbus. Muižas ēkas, tās teritorija apskatei tūristiem un interesentiem pagaidām slēgta.
Paldies visiem, kas izrādīja interesi un atsaucās bibliotēkas aicinājumam doties Rencēnu pagasta vietvārdu meklēšanā un izmeklēšanā.
Andra Auniņa, Rencēnu pagasta 1. bibliotēkas vadītāja
