Foto: Uldis Rusmanis
Aija ir viens no, kā Agrita saka, labajiem cilvēkiem, kurš Agritu pa reizei paņem līdzi uz kādu koncertu vai veikalu. Aijas māju redzējām jau no Agritas pagalma un, iebraucot “Raudavās”, uzreiz pamanām gar mājas sienu saliktos tīklus.
Kā jūs sauc?
Aija Upīte.
Kas tie par tīkliem?
Tie ir makšķernieku tīkli un šobrīd viņi ir izlikti, kā es smejos – skaistumam.
Tas ir no tā ezera?
Saimnieks pa reizītei, kā smejas, izmanto kontrolmakšķerēšanai. Bet tas nav ezers, tā ir uzpludināta upīte. Tur vidū iet dabīgā upīte. Bija plūdi, pārrāva caurteku, viss dīķis aizpeldēja un palika dabīgā upīte.
Kā sauc jūsu mājas?
Mājas saucas “Raudavas”. Tur pāri ir “Ezeriņi” un mazliet tālāk ir “Ezermalas”. Māja šeit nav bijusi, viņa uz šejieni ir atvilkta. Īstā “Raudavu” zeme ir tur apmēram pāri. Braucot no Rūjienas, vienreiz likām GPS, lai aizved uz “Raudavām”, un aizveda tur. Es nezinu, kad tā māja ir atvilkta uz šejieni un es nezinu, kā to dara – vai pa daļām vai kopīgi, bet māja šeit nav bijusi. Tā ir likta pēc tam kopā. Kaut kad padomju laikos viņa šeit ir nonākusi, bet “Raudavu” zemes ir citur.
Cik gadus jūs te jau dzīvojat?
19 gadus.
No kurienes jūs šeit ieradāties?
No Rūjienas. Es sāku strādāt Lodē un pamazām atnācu te. Tādā veidā.
Šeit bija jūsu ģimenes mājas?
Man nē, dzīvesbiedram. Bet viņš arī šeit nav vietējais. Viņš arī ir ienācis, bet stipri ātrāk kā es.
Kā jums patīk šeit dzīvot?
Man patīk lauki. Arī Rūjienā es nedzīvoju centrā, dzīvoju nomalē. Tā liktenis bija lēmis, lai būtu šeit (smejas).
Tā teikt – sekojāt liktenim.
Viņš vadīja. Tagad es vairs Lodē nestrādāju, es tagad strādāju Rūjienā. Man ir arī dzīvoklis Rūjienā, arī mamma, brālis – tie jau visi ir Rūjienā, tā kā nekur tālu es neesmu aizgājusi no Rūjienas un laukiem. Ir Rūjienas māja un vēl lauku māja.
Tas izklausās pēc ļoti daudz zāles pļaušanas.
Es pieneņu laikā apzināti nepļauju zāli. Man ļoti patīk šis pieneņu laiks, kad viss vēl ir apzinātā nekārtībā.
Šeit nav vientulīgi? Vai kaimiņi ir pietiekami tuvu?
Kaimiņi ir pietiekami tuvu un ikdienā es strādāju pansionātā, esmu troksnī, tāpēc šeit man ir labi. Dīķa malā varu aiziet, man tur patīk pasēdēt un pastaigāties. Aktīvi muižu, redz, atjauno.
Jūs sevi sauktu par rūjienieti, arakstieti vai lodieti?
Gan, gan. Kad es strādāju Lodē, tad noteikti es biju vairāk Lodes cilvēks. Tagad ir tā drusciņ aiziets nostāk no Lodes dzīves. Kādreiz jau te bija vairāk cilvēku un aktīvāka gan kultūras dzīve, gan paši darbojāmies. Nu, kā jau visur.
Vai uz Igauniju sanāk braukt?
Jā, tikko, šorīt biju. Ir tuvāk aizbraukt maizītei pakaļ. Kaut gan katru dienu jau arī uz Rūjienu braukāju.
Kas ir jūsu iemīļotākais igauņu produkts?
Šodien vajadzēja maizīti un pienu. Nu tādi sīkumi. Ceļš ir labāks uz to pusi.
Tagad jau labs ceļš būšot arī uz Rūjienu.
Dievs dod! Vistrakāk ir ziemā, piemēram, tas zemes ceļa gabals līdz Ķoņu pagriezienam. Jāsaka, vecāka palieku un bailes braukt pa ledu aug augumā. Ja ir sniedziņš, tad neko, bet, ja ir ledus, ui!
Kādi ir jūsu hobiji? Mēs, piemēram, Agritai vaicājām un viņa teica, ka viņai patīk krustvārdu mīklas.
Jā, Agritai patīk krustvārdu mīklas. Agrita arī ir adītājs!
To viņa nemaz mums neteica.
Vai, kāda viņa ir adītāja! Viņai sanāk ļoti, ļoti, ļoti skaistas zeķes. Ko es daru? Čubinos, kaut ko taisu. Arī adu pa reizei, tamborēju pa reizei, arī izšuju. Taisu dažādus darbiņus no papīra. Papīra puķes, piemēram. Dažādi.
Skaidrs, ka jūs arī ļoti daudz pļaujat zāli (smejas).
Jā, tā ātri aug. Sakarā ar veselību drusku vajadzēs palīdzību, bet palīdzība arī būs. Tā kā viss jau būs labi.
Agrita teica, ka jūs kopā dodaties baudīt kultūru.
Jā, mēs pa reizītei uz koncertiem aizbraucam kopā. Tad mums vēl ir ļoti jauki kaimiņi uz to pusi – Zemzaru pāris – Ingmars ar Lienīti. Kilometrs uz to pusi. Pa šo pašu ceļu taisni augšā. Ļoti jauki cilvēki. Vispusīgi, gudri. Kādreiz bija tā, ja kaut ko nezinājām, tad prasījām Lienītei. Ja Lienīte nezināja, tad prasīja Ingmaram. Viņi arī ir ienācēji Lodē. Vēlāk nekā es, bet arī kārtīgi iedzīvojušies.
13:52-59 Bez kaimiņiem nevar. Un šobrīd laukos arī bez mašīnas nevar.
Kā izjūtat atšķirību starp sajūtu, cik svarīgs kaimiņš ir Rūjienā un šajā pusē?
Rūjienā es nedzīvoju daudzdzīvokļu mājā. Mēs bijām piecas ģimenes un dzīvojām kā viens liels veselums. Tāpat arī šeit – sākumā, kad atnācu uz Lodi, pirmos četrus gadus arī tur bija – ja vajadzēja palīdzību, tad neviens neatsacīja. Tā kā īsti atšķirību neizjūtu. Tas jau noteikti ir atkarībā no cilvēka. Palīdzēdams citam, tu noteikti palīdzi sev. Es nemācētu dzīvot pilsētas centrā. Meita man tagad ir Rīgā. Māsa ir Valmierā, bet arī apzināti nomalītē.
Aija Upīte (EST)
A.P: Tere! Mis on teie nimi?
Aija Upīte.
Õue sisenedes märkame kohe majaseinte ääres olevaid võrke.
A.P: Mis võrgud need on?
Need on kalavõrgud ja praegu on need väljas, nagu ma naeran – ilu pärast.
A.P: Kas sellest järvest?
Peremees kasutab seda mõnikord, nagu ta ise ütleb, kontrollpüügil. Aga see pole järv. See on üleujutatud jõgi. Keskel on looduslik jõgi, mida me nägime, ma nüüd ei ütle täpselt, võib olla 6 aastat tagasi. Sealt otsast läks truup katki. Tuli üleujutus, see purunes ja kogu tiik ujus minema ja looduslik jõgi jäi alles.
A.P: Mis on teie kodu nimi?
Maja kannab nime “Raudavas”. “Ezeriņi” on sealpool ja natuke kaugemal “Ezermalas”. Maja pole siin olnud, ta on siia toodud. Päris “Raudava” maad on umbes sealkandis. Rūjienast sõites sättisime korra GPS-i, et viiks meid “Raudava” asukohta ja viis meid sinna. Ma ei tea, millal see maja siia toodi ja ma ei tea, kuidas seda toodi – kas osade kaupa või koos, aga maja pole siin kunagi olnud. See pandi pärast kokku. Kunagi nõukogude ajal toodi ta siia, aga “Raudava” maad on seal (näitab suunda).
A.P: Mitu aastat olete siin elanud?
19 aastat.
A.P: Kust kohast te siia saabusite?
Rūjienast. Asusin tööle Lodes ja tasapisi tulin siia. Sedamoodi.
A.P: Kas teie pere kodu oli siin?
Mitte minu, mu abikaasa perekodu. Aga ta pole siin ka kohalik. Ta on ka uustulnuk, aga minust palju kiirem.
A.P: Kuidas teile siin elada meeldib?
Mulle meeldib maaelu. Rūjienas ma ka ei elanud kesklinnas, vaid äärelinnas. See oli selline saatus siia saabuda (naerab).
A.P: Ja teie järgisite saatust.
Tema juhatas. Nüüd ma enam Lodes ei tööta, nüüd töötan Rūjienas. Mul on ka korter Rūjienas, samuti mu ema ja vend – nad on kõik Rūjienas, kuna ma pole Rūjienast ega maalt kuskile kaugele lahkunud. Rūjiena maja ja veel üks maja maal.
A.P: See kõlab palju niitmise moodi.
Võilillede ajal ma meelega muru ei niida. Mulle meeldivad nad nii väga. Mulle väga meeldib see võilillehooaeg, mil kõik on veel meelega sassis.
A.P: Kas siin pole üksildane? Või on naabrid piisavalt lähedal?
Naabrid on piisavalt lähedal ja igapäevaselt töötan hooldekodus, olen müra sees, siin on hea. Saan tiigi äärde minna, mulle meeldib seal istuda ja jalutada. Näe, mõisas käib aktiivne restaureerimine.
A.P: Kas te nimetaksite ennast rūjienlannaks, arakstlannaks või lodlannaks?
Nii ja naa. Kui ma Lodel töötasin, olin kindlasti rohkem Lode inimene. Nüüd olen mõnda aega Lode elust eemal olnud. Kunagi oli siin rahvast rohkem ja kultuurielu aktiivsem ning tegime ka omaette tööd. Noh nagu igal pool.
A.P: Kas saate Eestis käia?
Jah, ma olin just täna hommikul. Lähem on leivale järele minna. Kuigi ma käin iga päev ka Rūjienas.
A.P: Mis on teie lemmik Eesti toode?
Meil oli täna leiba ja piima vaja. Noh sellised pisiasjad. Tee on parem Eesti poole.
A.P: Nüüd saab olema ka Rūjiena poole.
Jumal annab. Kõige hullem on talvel. Kruusatee lõik kuni Kőņi pöördeni. Pean ütlema, et ma jään vanemaks ja hirm jääl sõitmise ees kasvab. Kui on lund, siis ei midagi, aga kui on jääd.
A.P: Mis on teie hobid? Näiteks küsisime Agritalt ja ta ütles, et talle meeldivad ristsõnad.
Jah, Agrital ristsõnad, Agrita on ka kuduja.
A.P: Ta ei öelnud meile seda üldse!
Oh, milline kuduja ta on! Ta koob väga-väga-väga ilusaid sokke. Mida ma teen? Tasapisi teen midagi. Vahetevahel ma koon, vahetevahel heegeldan, ka tikin. Valmistan paberist erinevaid töid. Paberist lilli näiteks. Erinevaid teoseid.
A.P: Selge see, et niidate ka palju muru (naerab).
Jah, ja kasvab kiiresti. Tervise tõttu läheb veidi abi vaja, aga abi tuleb. Kõik saab korda. Jah, me käime vahel koos kontsertidel. Siis on meil sealpool ka väga toredad naabrid – Zemzari paar – Ingmārs ja Lienīte. Kilomeeter sinnapoole. Sama teed otse üles. Väga toredad inimesed. Igakülgsed, targad. Vanasti oli nii, et kui me midagi ei teadnud, siis küsisime Lienīte käest. Kui Lienīte ei teadnud, küsis ta Ingmārsilt. Nemad on ka Lodes uustulnukad. Nad tulid hiljem kui mina, aga nad on ka hästi sisse elanud.
13:52-59 Ilma naabriteta ei saa. Ja praegu ei saa ka maal ilma autota elada.
A.P: Kuidas te tunnete erinevust selle tunde vahel, kui oluline on naaber Rūjienas ja siinpool?
14:20-15:03 Rūjienas ma ka kortermajas ei elanud – olime viis perekonda ja elasime ühe suure perena. Siin on samamoodi – alguses, kui ma Lodesse tulin, esimesed neli aastat oli ka seal nii – kui oli abi vaja, siis keegi ei keeldunud. Tegelikult ma ei tunne vahet.
Eks see oleneb juba inimesest. Teist aidates aitad iseennast. Ma ei oskaks enam kesklinnas elada. Minu tütar on nüüd Riias. Õde on Valmieras, aga ka tahtlikult linna ääres.
A.P: Tänan teid vestluse eest!
Aitäh! Head päeva! Edu teile!
