Lilli ja Penuja ümbrus.
Foto: Uldis Rusmanis
Marges māja ar saimniecību un skaistu dīķi ir teju pirmā, ko redzēsiet, braucot uz Lilli. Ar Margi arī aizvadām mūsu pirmo sarunu Igaunijas iedzīvotāju apciemošanas dienā.
Kā sauc jūs un jūsu mājas?
Marge Šneidere un mājas sauc “Masa-Jānuse” (ig.“Masa-Jaanuse”). Tā kā neesam šeit dzimuši un auguši, mēs nezinām mājasvārda izcelsmi. Šo saimniecību nopirkām 80. gadu beigās.
Kā izlēmāt dzīvot tieši šeit?
Mēs abi ar vīru esam no Pērnavas apriņķa, bet radās iespēja šo īpašumu šeit nopirkt un mēs to izmantojām.
Tas bija tajā laikā, kad te vēl bija robežpunkts, vai ne?
Jā, tad vēl bija. Es tur arī strādāju.
Kā bija dzīvot pie robežpunkta?
Lielākā atšķirība ir tā, ka tagad tu vairs nezini, kas nāk, kas iet. Kad vēl bija stingra robeža, tad šeit dzīvot bija ļoti droši, jo viss tika kontrolēts un māja principā bija apsargāta no visām pusēm.
Vai tagad, kad robeža ir vaļā, esat iepazinuši vairāk latviešus, kas dzīvo otrpus robežai?
Valodas barjera tomēr ir diezgan liela un, protams, es laiku pa laikam braucu uz Rūjienu un Valmieru uz veikalu, bet kaimiņos – neiesi jau tā vienkārši bungāt pie durvīm un “Sveiki, es te 10km attālumā kaimiņiene” (smejas).
Vai zināt, kas šeit dzīvoja pirms jums?
Ģimeni, kas šeit dzīvoja pašos pirmsākumos, izsūtīja uz Sibīriju. Kāds no ģimenes laikam palika, bet īsti līdz galam neesmu izzinājusi.
Vai dodaties uz Baltijas ceļa pasākumu?
Jā, man ir ļoti izdevīgi – tepat pāri sētai (smejas).
Varbūt jums ir kāds mīļākais produkts, ko pērkat Latvijā?
Protams, saldējums ir ļoti iecienīts, bet citādi vairāk tādi sīkumi.
Kāda ir sajūta dzīvot nostāk no lielām pilsētām? Vai nekad nav licies, ka esat tālu no civilizācijas?
Pārtikas veikals jau nemaz nav tik tālu un pārējais nepietrūkst. Vairāk varbūt to attālumu izjūtu tad, ja nepieciešams kāds specifisks ārsts. Tad sanāk diezgan garš brauciens, bet tādas ikdienas, sadzīves lietas – tā nav problēma.
Kā Igaunijā vispār ir ar dzīvošanu laukos? Vai visi tiecas uz pilsētām?
Es laikam nevarēšu uz to atbildēt, jo nekad neesmu pilsētā dzīvojusi – visu dzīvi esmu dzīvojusi laukos.
Kā ir ar kaimiņiem Igaunijas pusē? Cik tālu dzīvo tuvākais kaimiņš šaipusē un vai satiekaties?
Šurpbraucot jūs izbraucāt cauri vienai pamestai mājai, bet pa ceļu uz priekšu ir viena apdzīvota māja. Tuvākajā mājā uz Lilli pusi dzīvo mans dēls. Ciešākās kaimiņu attiecības principā sanāk ar ģimeni. Svētkos sanākšanas notiek Lilli, tuvākajā ciematā, bet tās pārsvarā ir lielākas svinības, piemēram, Jāņi. Ikdienā kaimiņiem katram ir savas darīšanas, savas gaitas un satiekamies reti.
Kur jūs strādājat?
Es strādāju Karksi-Nuijas pansionātā.
Vai piedalījāties Baltijas ceļā?
Jā, piedalījos. Tad es vēl nebiju tā pavisam iedzīvojusies un stāvēju citā vietā. Man tad bija 21 vai 22 gadi.
Tāpēc arī katru gadu piedalos pasākumos.
Marge Schneider (EST)
Marge maja, tema majapidamine ja ilus tiik on esimesed, mida näete Lilli asulasse sisse sõites. Margega pidasimegi maha meie esimese vestluse Eesti elanike külastamise päeval.
Mõlemad mehega oleme pärit Pärnu maakonnast. Meil avanes võimalus osta see koht ja me kasutasime seda. Siis oli siin veel piiripunkt, kus ma ka töötasin. Sest ajast, kui piiripunkti pole, ei tea sa enam, kes tuleb, kes läheb. Kui piiril oli veel range kontroll, oli siin väga turvaline elada, sest kõike kontrolliti. Põhimõtteliselt oli maja kaitstud igast küljest.
Naabritega Lätimaa poolel on keelebarjäär siiski päris suur. Loomulikult käin ma vahel Ruhjas ja Valmieras kauplustes, aga naabrite poole … ei lähe ju niisama uksele koputama, et „Tere, ma olen siin teie naaber 10 kilomeetri kauguselt” (naerab).
