Desmit ceļa pieturas, kurās mūs gaidīja pārsteigumi – tā varētu teikt par Rencēnu pagasta 1. bibliotēkas organizētā pārgājiena/pārbrauciena “ Vietvārdu meklēšana un izmeklēšana Rencēnu pagastā III”, kas sevī ietvēra ar lielākajai daļai rencēniešu zināmiem vietvārdiem saistītas vietas un lietas. 19. septembris pienāca ar ziņu, ka vietām Vidzemē gaidāms lietus, tomēr tas mūs pasaudzēja, vien pie tēlnieka Emīla Meldera mājām “Speļģi” atsūtot pa pilienam kā rīta rasu saulē.
1. Zelti. Zeltu kapulauks un Zeltu ūdenskrātuve – to nosaukums cēlies no bijušās Baložmuižas mājas “Zelti” nosaukuma. Kapulauks atklāts 1974. gadā, kad vietējā kolhoza “Zelta Druva” saimnieciskām vajadzībām tā sauktajā Jāņkalniņā rakta grants. Tad arī kļuvusi zināma senā kapulauka vieta, kur izrakumus veica Valmieras muzejs sadarbībā LPSR Vēstures muzeju. Izrakumos konstatēts, ka kapos 16. – 17. gs. apglabāti zemnieki. Savukārt ūdenskrātuve izveidota ap 1980. gadu, kad, nosprostojot Baložupīti, tiek uzpludināts dīķis, ko vietējie pagasta iedzīvotāji izmanto kā peldvietu un makšķerēšanas vietu.
2. Tēlnieka, Latvijas Mākslas akadēmijas profesora Emīla Meldera dzimtās mājas “Speļģi” – Valsts nozīmes kultūras piemineklis, kas šobrīd ieaudzis, aizaudzis gan ar zāli, gan krūmiem un kokiem. Pati ēka – katastrofālā stāvoklī esošs privātīpašums, kur sava veida “ūtrupe” notikusi šīgada vasaras otrajā pusē – no brūkošā kultūras pieminekļa aizvests viss, kas vēl saglābjams un kā vērtība paturams nākamajām paaudzēm. Sāpju stāsts Latvijas valsts mērogā, kuru atrisināt šobrīd neļauj finansiāla rakstura grūtības gan pašiem īpašniekiem, gan Valmieras novada pašvaldībai.
3. “Mūrkrogs” – Benjamiņu māja, kurā avīzes “Jaunākās ziņas” un žurnāla “Atpūta” izdevēja Antona Benjamiņa tēvs bijis krodzinieks no 1860. – 1862. gadam. Krogs pastāvējis pie Mūramuižas, kas bijusi Baložu muižas pusmuiža. No bijušā kroga šodien skatāmas vien mūra paliekas un akmeņu kaudze.
4. “Induļu” sētā saimnieko zinātnieks, inženieris, kolekcionārs Jānis Trubačs. Pārvēršot īpašuma lielo šķūni par izstāžu zāli savām kolekcijām – keramika, porcelāna trauki, radiotehnika, fotokameras… Visbagātākā ir porcelāna trauku kolekcija, kurā gan Rīgas, gan ārvalstu fabrikās ražoti trauki. Saimnieks ar lielu aizrautību meklē un atrod oriģinālus gan tirgos, gan second hand veikalos, kur pārdevējs ne vienmēr ir zinošs savas preces vērtības noteicējs. Tā nereti atrodas eksemplāri kolekcijai, kuriem piešķirtā vērtība ir mazāka par patiesībā esošo.
5. Popuļsils jeb tautā saukts Populis – mežs, kurā savas sēņu un ogu vietas atrod un meža veltes sarūpē katrs zinātājs. Nav zināms, vai sils ieguvis nosaukumu no mājām “Populis”, kur dzīvojis Rencēnu pagasta mežsargs, vai mājām dots vārds pēc Popuļsila nosaukuma. Bet dzirdot vārdu “Populis”, rencēnieši zina debess pusi un ceļus, kas uz šo vietu ved bez gariem skaidrojumiem.
6. Kancis. Viensēta meža – Popuļsila malā. Pārgājiena dalībniekus sagaida saimniece Irēna Kļaviņa un, viesmīlīgi uzņemot, stāsta stāstu par mājvietas nosaukuma iegūšanu. Izrāda bijušo Hernhūtiešu Brāļu draudzes lūgšanu nama vietu līdz 1925. gadam, kad tas pārvests uz “Jaunkošķelēm”. Atrodam arī Kanču akmeni, kas klāts sūnām, daļēji iegrimis zemē, bet tiek uzskatīts par vienu no lielākajiem Valmieras novadā un Vidzemē. Un visiem tiek gardi āboli, kas šajā bagātajā ābolu ražas gadā iznāk gan saimniekiem, gan mums ceļiniekiem.
7. “Smuikas” – Kolhoza “Zelta druva” cūku ferma, kas izvietojas pie tāda paša nosaukuma mājām. Mājas apdzīvo cūkkopes Dzidras Balodes meitas Daces Lases ģimene. Dace mums pastāsta kā māju nosaukums cēlies no lietuviešu vārda “smuikas”, kas tulkojumā nozīmē vijole. Varam redzēt arī Dzidras Balodes apbalvojumus par izcilu darbu kolhoza fermā.
8. “Mežāres” – daudzdzīvokļu māja, kas uzcelta pagājušā gadsimta 70-tajos gados. Tajā dzīvokļus saņem kolhoznieki un viesstrādnieki, lopkopji kolhozā “Zelta druva”, kuru darba diena paiet tuvējās fermās – “Smuikās” un “Vairogos”.
9. “Gaisiņi” – ar Košķeles pusmuižu saistīta māja. To šobrīd apdzīvo Valmieras Drāmas teātra aktieru Ievas Puķes un Krišjāņa Salmiņa ģimene.
10. Košķeles pusmuiža – par to vēsta vien akmeņu kaudzes ozolu pudura pakājē un Antona Šverna mazdēla Ingusa Šverna, dzīvojoša “Jaunkošķelēs”, stāsts par dzimtu un tās saknēm Rencēnu pagastā.
“Jaunkošķelēs” arī Hernhūtiešu brāļu draudzes lūgšanu nams, kas pārvests no Kančiem, stāv visā savā sirmajā godībā – gandrīz pussabrucis tas vēl tiek izmantots māju iedzīvotāju saimnieciskajām vajadzībām.
Pārbraucienu noslēdzot, bibliotēkas vadītāja Andra Auniņa dalībniekus iepazīstina ar ieteicamo literatūru par brāļu draudzēm, par skolu veidošanos, par skolotāju semināru Valmiermuižā, ko dibinājusi ģenerāliene E. M. Hallarte, par Janu Amosu Komenski, kurš sarakstījis “Lielo didaktiku” un citus ievērojamus ar izglītības filozofijas idejām, didaktiku un metodiku saistītus darbus, kas savu aktualitāti nezaudē vēl šodien.
Andra Auniņa, Rencēnu pagasta 1. bibliotēkas vadītāja
