| Dzimusi: | 1888. gada 16. aprīlī, Kauguru pagastā, Valmieras apriņķī |
| Mirusi: | 1950. gada 15. septembrī, Rīgā, Apbedīta Raiņa kapos |
| Darbības joma: | literatūra |
| Pseidonīmi: | B. Balta |
Dzīve un radošā darbība
Egle Elza (dzimusi Junge, 16.06.1888. Kauguru pagastā – 15.09.1950. Rīgā, apbedīta Raiņa kapos) – tulkotāja, literāte. Rūdolfa Egles sieva.
Dzimusi Kauguru pagastskolas skolotāja ģimenē. Beigusi Cēsu ģimnāziju, strādājusi par skolotāju. 1915. gadā kopā ar R. Egli aizbraukusi uz Petrogradu. Pēc 1917. gada strādājusi Izglītības komisariāta Sociobiblioloģiskajā institūtā, studējusi Petrogradas universitātē. 1922. gadā atgriezusies Latvijā.
Pirmā publikācija – divi dzejoļi ar kopīgu virsrakstu “1914. gada Ziemsvētki” laikrakstā “Latvija” 27.12. 1914. /9.01.1915. (ar pseidonīmu B. Balta). Tulkojusi krievu valodā Apsīšu Jēkaba, J. Poruka un K. Skalbes darbus krājumam “Сборник латышской литературы” (1916), J. Poruka stāstu “Ubagi gada tirgū” (“Балтийский альманах”, 1929,). 1930. gadā izrādīta Egles sarakstīta komēdija “Zelta ādere” (grāmatā 1933). Tulkojumi: A. Ridleja “Spoku vilciens” (1930), H. Zūdermaņa “Leišu stāsti”, “Kūlenītis”, P.Renjē “Meklējiet prieku” (visi 1937), Ā. Kronina “Tirāns”, L. Bromfilda “Lieti nāk” (abi 1939), M. Gorkija “Manas universitātes” (1941), “Toms Gordejevs”, “Ienaidnieki” (abi 1946) un citi.
Foto no: https://www.literatura.lv/lv/person/Elza-Egle/872800
Elektroniskie resursi:
