Ekarts Jūlijs

Ekarts Jūlijs (Eckardt) (20.07.1836. Valmierā – 20.01.1908. Veimārā)
Vācbaltu publicists – rakstnieks Baltijas vēstures jautājumos.
Dzimis Valmierā, mācījies 1848. – 1851. Bērzaines vidusskolā, 1852. – 1855. Rīgas guberņas ģimnāzijā, vienu semestri studējis Pēterburgā, 1856. – 1859. Tērbatas universitātē tieslietas.(1860) Berlīnē nodevās juridiskām un vēsturiskām studijām. 1860. – 1867. konsistorijas sekretārs Rīgā, piedalījās arī publicistikā, pievienodamies vācu sabiedrisko darbinieku un rakstnieku liberālākam virzienam, rakstīja žurnālā “Baltische Monatsschrift” un kopā ar Bērensu rediģējis “Rigasche Zeitung”. 1867. gadā pārcēlās uz Leipcigu, kur trīs gadus kopā ar Freitagu rediģēja “Grenzboten”, 1870. gadā aizgāja uz Hamburgu par “Hamburger Korespondent” redaktoru. 1874. gadā ievēlēts par Hamburgas senāta sekretāru. Par Ekarta literāro darbību krievu sūtnis bija iesniedzis sūdzību, tādēļ Ekartam 1882. gadā vajadzēja Hamburgu atstāt. Pēc tam viņš bija Vācijas ģenerālkonsuls Tunisijā, Marseļā, Stokholmā un 1900. – 1907. Cīrihē. Ekarts sarakstījis daudz darbu, no kuriem daļa attiecas uz Latvijas un Krievijas vēsturi, starp tiem; (1869), Baltische und russiche Kulturstudien (1869), Juri Samarins Anklage gegen Ostseepropinzen (1869), Jungrussich und Altliplandisch (1871). Bez tam par Ekarta sacerējumiem uzskata vairākus anonīmus darbus par Krievijas iekārtu un augstākām aprindām. Pēc Ekarta nāves iznāca viņa atmiņas Lebenserinnerungen (1910,2 sējumos).

Literatūra:

• Jūlijs Ekarts//Latviešu konversācijas vārdnīca.-Rīga:Antēra,2000.-4.sēj.,6982.-6983.sl.
• Senā Valmiera.-Valmiera:Valmieras Vācu kultūras biedrība,1994
• Joost Bräuer. Das Russlandbild des Julius von Eckardt (1836-1908). Reihe : Hochschulschriften. Bd. 147, 2005, 296 S., ISBN 3-8258-8307-8