Eliass Kārlis

Dzimis:1899. gada 28. februārī, Kauguru pagasta “Svitkās”, Latvijā
Miris:1985. gada 29. oktobrī, Kauguru pagasta “Ložās”
Darbības joma:komerczinības, dzejnieks, tulkotājs
Saistība ar novadu:mācījies Latvijas skolu biedrības tirdzniecības skolā Valmierā
Pseidonīmi:K .El., K

Dzīve un radošā darbība

Eliass Kārlis (28.02. 1899. Kauguru pagasta ” Svitkās “-29.10.1985. Kauguru ciema “Ložās”, apbedīts Kauguru kapos) – dzejnieks.
Dzimis saimnieka ģimenē. Mācījies Kauguru pagastskolā (1908-1911), Latvijas skolu biedrības tirdzniecības skolā Valmierā (1911-1916), no 1916. gada – Valkas komercskolā; komercskolas kursu beidzis bēgļu laikā Irkutskā (1919). Vladivostokā iestājies Imantas pulkā, 1920.25.02 – 1920.5.06 kopā ar imantiešiem atgriezies Latvijā caur Japānu, Singapūru, Kolombo (Ceilonas salā), Adenu, Portsaidu, Gibraltāru, Plimutu un Dancigu. Līdz 1921.04 dienējis Latvijas armijas Latgales divīzijas štābā. Pēc dažu gadu darba tēva saimniecībā strādā Apsardzības ministrijas tipogrāfijā un kā ārštatnieks laikrakstā “Latvijas Kareivis”(1923-1937). Laikraksta “Valdības Vēstnesis” otrais redaktors (1937-1940), kādu laiku bijis Dailes teātra Mazā ansambļa dramaturgs, darbojies biedrībā “Zaļā vārna”. VAPP Pedagoģisko rakstu izdevniecības redaktors (1940-1941), pēc 2. pasaules kara LPSR AP Prezidija “Ziņotāja” tehniskais redaktors (1945.01-1949.04), laikraksta “Latvijas Dzelzceļnieks” literārais līdzstrādnieks, LU Botāniskā dārza un celtniecības iestāžu darbinieks. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (1936).
Pirmā publikācija- dzejolis “Jaunā Latvija” laikrakstā “Līdums” 1917.12./25.03. Eliasa dzejoļi publicēti kopkrājumā “Pieci” (1926), krājumā “Madonnas pēdās” (1928), “Pašu saulē” (1935). Eliasa dzejai raksturīgs pārpersonisks sievietes – madonnas kults, atturīga dabas un mīlas lirika, trubadūru dzejas tradīcija, Austrumu un Rietumu eksotika, izkopts pantmērs (galvenokārt soneti un kvartas), muzikalitāte, konsekvents cezūras lietojums. Eliass publicē (visvairāk laikrakstā “Latvijas Kareivis”) arī stāstus, daudz teātra kritiku, recenziju, aprakstu un literāru apcerējumu. Par literatūru un teātri rakstījis ar šifriem K. El., K. Padomju varas gados nav publicējies, vācu laikā periodikā ap 30 dzejoļu. Mašīnrakstā palikuši dzejoļu krājumi “Dieva meži” (sarakstīts 1936-1944) un “Raud rudens diena…” (1944-1972). Literatūras, teātra un mākslas muzejam nodevis savas atmiņas par J. Akurāteru, A. Čaku, V. Plūdoni, J. Ziemeļnieku un citus. Tulkojis no franču valodas- M. Laruī “Jūras bangās”(1935), G.Šero “Viņa liktenis”, R. Žuglē “Austrumi draud” (abi 1936), V. Igo “Jūras ļaudis”(1938), no angļu valodas – S.F. Raita “Kā sākās karš 1938. gadā”(1936), no latīņu valodas – Roterdamas Erasma “Muļķības slavinājums”(1959). Izlase “Klusētāja prieks” (1998).

Foto no: https://www.literatura.lv/lv/person/Karlis-Eliass/872814

Elektroniskie resursi:

Literatūra:

  • Latviešu rakstniecība biogrāfijās.- Rīga: Zinātne, 2003.- 176.-177.lpp.
  • Čaks A. Kārlis Eliass//Zaļā Vārna, 1929,I.
  • Čaks A. Formālie elementi jaunāko dzejnieku darbos//Latvju Grām., 1929,4.
  • Čaks A. Kārlis Eliass//Čaks A. Kop.r., R., 1994. 3. sēj.
  • Eliāse M., Eliāss M. Kārļa Eliāsa dzīves gājums//Eliass K. Klusētāja prieks. Valmiera, 1998.
  • Bērsons I. Kārlis Eliāss-100//Literatūras Av., 1999, 6/7.
  • Johansons A. Visi Rīgas nami skan. R., 2000, 249.-251.lpp.
  • Kārlis Eliass//Latviešu konversācijas vārdnīca.-Rīga:Antēra,2000.-4.sēj.,7341.sl.
  • Kārlis Eliass//Es viņu pazīstu.-Rīga:Biogrāfiskā arhīva apg.,1939.-154.lpp.
  • Maltauniece Melita. Atceras savu dzejnieku : [Par Kauguru pamatskolas bibliotēku un Kauguru pag. dzejnieku Kārli Eliasu (dzim. 1899.): Stāsta skolas b-kāre M.Maltauniece] / pierakst. Maija Mežaka. – Kļūdu labojums: Skat.: Maija Mežaka. Jābūt tā//Liesma, 1997,13.dec. [1.] lpp. // Liesma. – (1997). – 10.dec., 4.lpp. : il.v
  • Ustups Aivars. Atkalredzēšanās ar Dzejnieku : [Par Kārļa Eliāsa dzeju izlasi “Klusētāja prieks”] // Liesma. – (1998). – 5.dec., 4.
  • Eliāss Kārlis. Kur Latvija? // Liesma. – (1998). – 5.dec., 4.lpp.
  • Briedis Andris. Pirms Eliāsa simtgades : [Par Kārļa Eliāsa (1899 – 1985) grāmatu “Klusētāja prieks”] // Liesma. – (1998). – 15.dec., 2.lpp.
  • Ustups Aivars. Dzejniekam parādu atdodot : [sakarā ar dzejn. Kārlim Eliāsam (1899-1985) atklāto piemiņas plāksni Valmieras raj. Kauguru pag. “Svitkās”] // Liesma. – 1999. – 3.marts. – 4.lpp.
  • Bērsons Ilgonis. Klusētājs atkal var runāt : [Par dzejnieku Kārli Eliāsu] // Liesma. – (1999). – 26.febr., 5.lpp. : ģīm.
  • Valmieras centrālā bibliotēka. Izstāde “Kārlis Eliāss” (1899-1985) : [par žurnālistam, dzejniekam, tulkotājam K.Eliāsam veltīto izstādi Valmierā, Vidzemes informācijas centrā] // Liesma. – (1999). – 30.marts, 4.lpp.
  • Eliāss, Modris Politisko pelavu putekļos neieputināts :[par dzejn. Kārli Eliāsu (1899-1985) : sakarā ar 100.dz.d. : saruna ar dzejn. dēlu M.Eliāsu un dēla sievu M.Eliāsu] / Modris Eliāss, Māra Eliāsa; pierakst. Aivars Ustups // Liesma – 1999. – 26.febr. 5.lpp.
  • Klimkāne, Ārija Mēs tavi paliekam ar visu sirdi :[par Māras un Modra Eliāsu atgūtajām dzimtas mājām (Valmieras raj. Kauguru pag.) un dzejn. un tulk. Kārļa Eliāsa (1899-1985) piemiņas saglabāšanu] // Neatkarīgā Rīta Avīze – 1999. – 19.nov. [1.]lpp. – ( Piel. “Hedvigas kundzes avīze” Nr. 45 ).