| Dzimis: | 1904. gada 9. martā Kocēnu pagasta Leimaņos, Latvijā |
| Miris: | 1981.gada 5. decembrī Rīgā, apbedīts Raiņa kapos |
| Darbības joma: | literatūrzinātnieks, filoloģijas zinātņu doktors |
| Saistība ar novadu: | Dzīvoja Kocēnu pagastā. Mācījās Briežu pagastskolā un Valmieras vidusskolā |
| Pseidonīmi: | K.Rijnieks |
Dzīve un radošā darbība
Krauliņš Kārlis (9.03.1904. Kocēnu pagasta Leimaņos – 5.12.1981. Rīgā, apbedīts Raiņa kapos) – literatūrzinātnieks, filoloģijas zinātņu doktors.
Dzimis rentnieka ģimenē. Mācījies Briežu pagastskolā (1913-1915), Valmieras vidusskolā (1915-1923) un Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātē (1923-1928). No 1925. – 1937. strādājis Rīgas privātajās vidusskolās par latīņu valodas, psiholoģijas un loģikas skolotāju, 1928. – 1929. bijis arī psiholoģijas lektors Jelgavas skolotāju institūtā. 30. gadu beigās dzīvojis pie radiem Kocēnu pagastā. 1940. – 1941. vadījis VAPP Jaunatnes rakstu apgādu. 1941. gadā evakuējies uz Halturinu, vēlāk Uržumu, pēc tam bijis kara korespondents Sarkanajā armijā un latviešu strēlnieku divīzijas laikraksta “Latviešu Strēlnieks” līdzstrādnieks (1941-1944). Rakstnieku Savienības valdes sekretārs (1944-1948), Valsts un literatūras institūta direktora vietnieks zinātniskajā darbā (1948-1951). 1945. – 1981. docējis ( no 1966) literatūras teorijas un PSRS tautu literatūras kursus LVU Vēstures un filoloģijas, vēlākās Filoloģijas fakultātes Latviešu literatūras katedrā, šīs katedras vadītājs (1962- 1981). Rakstnieku savienības biedrs no 1941. gada LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks (1964).
Pirmā publikācija – raksts “Māksla kā laikmetiska jaunradīšana” žurnālā “Studentu Dzīve” (1924 (3.nr). 1939. gadā Krauliņš ar pseidonīmu K. Rijnieks, balstoties uz pozitīvisma filozofiju, saraksta grāmatas par ētikas un psiholoģijas jautājumiem ” Sengrieķu dzīves gudrība” un ” Mūsdienu cilvēks”. Turpmāk pārorientējās uz marksistiski socioloģisko metodoloģiju. Grāmatas “J. Raiņa dzīve un darbība”(1953), “Viļa Lāča daiļdare” (1954), “Laiks un rakstnieks” (1971), “Ceļi un gājēji” (1975). Monogrāfijā “Andrejs Upīts” (1963) iestrādāts plašs faktu materiāls par rakstnieka dzīvi un sniegts pārskats par viņa daiļdares attīstību visos literatūras veidos uz žanros.
Krauliņa darbi, to vidū arī literatūrzinātniskie raksti par prozu un daiļdares metodi, nav brīvi vulgārsociālās pieejas un laikmetam raksturīgajām oficiālajām mākslas, politizācijas tendencēm. Sastādījis, komentējis, arī rakstījis ievadus J. Raiņa darbu izlasēm krievu valodā ( 1948, 1953, 1955, 1959), sastādījis A. Upīša darbu izlases (1953,1955), līdzredaktors un ievada autors A. Upīša Kopotajiem rakstiem krievu valodā (1-12, 1956-1959).
Foto: https://www.literatura.lv/personas/karlis-kraulins
Elektroniskie resursi:
https://www.literatura.lv/lv/person/Karlis-Kraulins/873061
https://timenote.info/lv/Karlis-Kraulins
Literatūra:
- Grigulis A. Kārlis Krauliņš- sešdesmitgadnieks // LM, 1964, 14 III;
- Profesors Kārlis Krauliņš Pers. Bibl. Rād. R, 1979.
- Latviešu rakstniecība biogrāfijās.-Rīga:Zinātne.-2003,313.lpp.
