Mauriņa Zenta

Mauriņa Zenta (precējusies Raudive; 15.12.1897. Lejasciemā -25.04.1978. Bāzelē, Šveicē, apbedīta Krocingenē, Vācijā) – rakstniece, esejiste, filoloģijas  zinātņu doktore (1938).
Mauriņa jau bērnībā perfekti apguvusi vācu valodu. Uzaugusi Grobiņas doktorātā. 5 gadu vecumā pēc bērnu triekas zaudējusi spēju staigāt. 1913. gadā iestājusies Liepājas krievu sieviešu ģimnāzijā (6. klasē), ko absolvējusi 1915. gadā. Neilgi vadījusi pašas dibinātu privātu proģimnāziju Grobiņas doktorātā, pēc tam Liepājā pasniegusi privātstundas un sacerējusi ludziņas bērniem, kuras publicētas ar pseidonīmu  Amenta  Zīra: “Feja, velns un ragana”, “Kur laime mīt”, “Ziemassvētku zvaigzne” (visas 1924), “Jaunais likums” (1928), “Lidotājs Pavasaris” (1935, kopā ar J. Zanderu). 1921. – 1923. Latvijas Universitātē studējusi filozofiju, 1923. – 1927. baltu filoloģiju. Pēc studiju beigšanas 1927./1928. mācību gadā bijusi skolotāja Rīgas skolotāju institūtā, no 1928. lektore Latvijas Tautas universitātē Rīgā un Mūrmuižā, 1929. pašas dibinātajā literatūras studijā. Kā lektore guvusi lielu popularitāti. 1929. gada vasarā papildinājusies filozofijā un literatūrzinātnē (galvenokārt salīdzinošajā) Heidelbergas universitātē pie E. R. Kurciusa, F. Gundorfa, H. Rikerta. 1937. – 1940. rediģējusi “Daugavas gadagrāmatas” literāro pielikumu. Vācu okupācijas laikā kopā ar vīru Konstantīnu Raudivi vadījusi laikrakstu “Daugavas Vēstnesis” literatūras un mākslas nodaļu. 1944. gadā emigrējusi uz Vāciju, 1946.gada 09.pārcēlusies uz Zviedriju. 1949. – 1963. bijusi docētāja Upsalas universitātē. 1965. gadā atgriezusies Vācijā, dzīvojusi kūrortpilsētā Krocingenē. Trimdas gados lasījusi lekciju ciklu Vācijas, Šveices, Itālijas u. c. Eiropas valstu pilsētās. Apbalvota ar Zviedrijas, Vācijas, Šveices stipendijām, prēmijām, godazīmēm, ar K. Adenauera prēmiju (1971) un Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) balvu (1969).
Pirmās publikācijas – J. Akurātera stāsta “Mana vismīļā” tulkojusi vācu valodā laikrakstam “Libausche Zeitung” (1919), recenzijas par J. Akurātera grāmatu “Klusums un gaisma” žurnālā “Izglītības Ministrijas Mēnešraksts” (1922 (3.nr.).
Mauriņa ir latviešu literāri filozofiskās esejas žanra iedibinātāja un izkopēja. Mauriņas filozofisko un estētisko platformu veido dažādu skolu un virzienu atziņu sintēze, filoloģiskajā metodē dominē subjektīvs skatījums, brīva iztēle, intuīcija. Mauriņa pievērsusies galvenokārt lielām, izcilām personībām, romantiski un eksistenciāli noskaņotiem autoriem, kuru garīgās pasaules daudzšķautņainību un bagātību parasti idealizē un heroizē. Mauriņas literāri kritiskajos rakstos galvenais objekts ir rakstnieka personība, no kuras tiek meklēts ceļš uz daiļrades īpatnībām. Faktogrāfija, sociālo attiecību problemātika apieta. Izcentrēta un spilgti, kāpināti izgaismota kāda atsevišķa, Mauriņas domāšanas veidam, ētiskajiem principiem, iekšējai būtībai tuva īpašība vai parādība. Gara Brīvības, cilvēcības augsti tikumisku ideālu aizstāvība, unikālas pasaules kultūras zināšanas, prasme plašā horizontālā kontekstā salīdzināt, konfrontēt, secināt, organizēt domu dzejiski spožā izteiksmē, izteikties skaidrā, aforismiem bagātā valodā piešķīrusi Mauriņas emocionālajai subjektivitātei fascinējošu iedarbes spēku. Grāmatā “Daži pamata motīvi Raiņa mākslā” (1928) izvērsta Mauriņai tuva tēma – J. Raiņa dvēseles traģisms bez dziļāka ieskata viņa ideju pasaulē. Intuitīvās iejūtas metode dominē vācu klasiskā romantisma tradīcijās sakņotajos pētījumos “Jānis Poruks un romantisms” (1929) un “Friča Bārdas pasaules uzskats” (1938, doktora disertācija). A. Brigaderes daiļrades saistība ar latviešu tautai raksturīgajām dvēseles skaidrības ilgām poētiski atsegta grāmatā “Baltais ceļš” (1935). J. Akurāters, Auseklis, K. Barons, J. Jaunsudrabiņš, K. Skalbe savdabīgi portretēti krājumā “Saules meklētāji” (1938). Cittautu literatūra apcerēta grāmatā “Dante tagadnes cilvēka skatījumā” (1937). Humānisma caurstrāvota ētiska un kultūrfilozofiska problemātika risināta eseju krājumā “Pārdomas un ieceres” (1934), “Dzīves apliecinātāji” (1935), “Grāmata par cilvēkiem un lietām” (1938), “Ziemeļu tēmas un variācijas” (1939), “Prometeja gaismā” (1943), “Kultūras saknes” (1944).
Trimdas laika esejās plašos kultūrfilozofiskos kontekstus analizē mūsdienu cilvēciskās esmes pamatjautājuma (indivīda spējas barbarisma apstākļos saglabāt ētiskumu un kultūru) sasaiste ar komunistu un hitleriešu terora nosodījumu, sāpes par latviešu tautas traģisko likteni, rūpes par latviešu nācijas kultūras vērtību un tradīciju saglabāšanu. Eseju krājumi: “Tilti”, “Sirds mozaīka” (abi 1947), “Spīts” (1949), “Uguns gari” (1951), “Sāpju noslēpums” (1952), “Latviešu esejas” (1953), “Traģiskais skaistums” (1954), “Cilvēces sargi” (1955), “Apnicība un steiga” (1962), “Par mīlestību un nāvi” (1964), “Zemes dziesma” (1976). Vairākas grāmatas Mauriņa sarakstījusi vācu valodā: “Die Aufgabe des Dichters in unserer Zeit”  (“Dzejnieka uzdevums mūsu laikā, 1965), “Porträts russischer Schriftsteller” (“Krievu rakstnieku portreti”, 1968), “Kleines Orchester der Hoffnung” (“Mazs cerību orķestris”, 1974, par Austrumu un Rietumu rakstniekiem). Pasaules literatūrzinātnē uzmanību iemantojusi Mauriņas apcere par F. Dostojevski (1931, 1935, krievu valodā – 1934, angļu valodā – 1936). No jauna F. Dostojevska pētniecībai pievērsusies 40. gados Upsalā. Monogrāfija bagātināta ar kvalitatīvi jaunām pasaules kultūras apcirkņos skatītām atziņām, paralēlēm, mākslinieciskiem kritērijiem; publicēts vācu valodā “Dostojewskij. Menschengestalter und Gottsucher” (1952, tulkots latviešu valodā “Dostojevskis. Cilvēkatveidotājs un Dieva meklētājs”, 1997).
Personīgo dzīves gaitu ar laikmeta vēsturisko notikumu un trimdā iepazīto cittautu (galvenokārt zviedru un vācu) rakstura un sadzīves īpatnību ieskicējumu subjektīvi atspoguļo autobiogrāfiskā triloģija “Tālā gaita” (1955), “Iedrīkstēties ir skaisti” (1958), “Dzelzs aizbīdņi lūst”, (sarakstīta un izdota vācu valodā 1957., autores tulkota latviešu valodā 1960), “Zviedrijas dienasgrāmata” 2 sējumos. – “Trimdas traģika” (1965, Ziemeļamerikas Latviešu kultūras fonda Goda balva, 1966) un “Pasaules vārtos” (1968) un pēc nāves izdota dienasgrāmata “Manas saknes ir debesīs” (1980).
Mauriņas romānos “Dzīves vilcienā” (1941), “Trīs brāļi” (1946), “Frančeska” (1952), “Bērza tāss” (1971) konkrētu dzīves notikumu un prototipu attēlojums sapludināts ar filozofiski eksistenciālā romāna elementiem. Varoņu dzīves jēgas meklējumi, ietverti sižetiski raitā un psiholoģiskiem konfliktiem bagātā vēstījumā, noris reālā vidē (Neatkarīgajā Latvijā, boļševiku okupācijas un terora apstākļos, izsūtījumā Sibīrijā, bēgļu gaitās Vācijā, trimdā Zviedrijā), taču situācijas nereti samākslotas, raksturi konstruēti, eksaltēti. Stāsti izdoti grāmatā “Neaizsūtītā vēstule” (1940), “Septiņi viesi” (1957), “Sākumā bija prieks” (1965), “Bērza tāss” (1971), “Dzintargraudi” (1975).
Latviešu valodā Mauriņa tulkojusi S. Unsetes romānus “Kristīne Lavransa meita” (1-5, 1930 – 1931) un “Olavs Auduna dēls” (1933), R. Rolāna grāmatas “Bethovens” (1932) un “Mikelandželo” (1943), A. Kamī romānu “Mēris” (1952), T. Hārdija, T. Kārlaila un citu rakstnieku darbus. Vācu valodā tulkojusi J. Akurātera noveles (1921), P. Ērmaņa, J. Ezeriņa un citu rakstnieku prozu (1930), zinātnisku rakstu krājumu “Latvieši”(“Die Letten”, 1930), K. Raudives filozofiskās apcere.
Minsteres latviešu centrā (Vācijā) iekārtota Mauriņas piemiņas ekspozīcija, pēdējā Mauriņas dzīvesvietā Krocingenē 1982. gadā atklāta laukakmenī iestiprināta metāla piemiņas plāksne. 1997. gadā par Mauriņu uzņemta dokumentāla filma “Baltā spīts” (režisors R. Rikards), atsevišķi darbi uzvesti teātros, radiofonā, televīzijā.
Kopoti raksti 2 sējumos (1939 – 1940), Raksti 15 sējumos (1-7, 1996 – 2003), izlase “Uzdrīkstēšanās” (1990).

Foto: https://www.literatura.lv/personas/zenta-maurina

Elektroniskie resursi:

https://valmiera.biblioteka.lv/Alise/lv/advancedsearch.aspx?crit0=auth&op0=LIKE%&val0=Mauri%c5%86a,%20Zenta&c=1&c=2&c=3

https://www.literatura.lv/lv/person/Zenta-Maurina/872727

https://timenote.info/lv/Zenta-Maurina

Literatūra:

• Grīns J. Par Zentas Mauriņas jauno grāmatu un viņas metodi // Daugava, 1936, 8;
• Ērmanis P. Dzīve // Mauriņa Z. Kopoti raksti. R., 1939. 1. sējums
• Pētersons P. Tautas audzinātāja // Turpat
• Raudive K. Domātāja // Turpat
• Zanders J. Par stilu, formu un metodi // Turpat
• Mauriņa Z. Manas sirds saknes latviešu zemē // Pašportreti. Ņujorka, 1965
• Apse A. Zenta Mauriņa // Tilts, 1967, 80/81
• Klīdzējs J. Zenta Mauriņa – latviešu balss Eiropā // Klīdzējs J. Prezidents un Latvijas paaudze. Veiverlija, 1975
• Rudzīte A. Divi skumji bērzi un balto drānu pasaule // Laiks, 1978, 2.-9. VIII
• Trumpe I. Zentas Mauriņas daiļrades metode // Karogs, 1990, 9
• Sokolova I. Zenta Mauriņa // Mauriņa Z. Sirds mozaīka. R., 1993 [lit.]
• Bergmane I. Zenta Mauriņa un Dostojevskis // Karogs, 1997, 12
• Lapiņa Z. “…Atrodi dzīves avotu”// Turpat
• Mellis I. Trīsdesmit divi gadi kopā ar Zentu Mauriņu. R., 1997
• Mucenieks E. Mazāk zināmās Zentas Mauriņas dzīves lappuses // Jaunā Avīze, 1997, 15. XII
• Zenta Mauriņa vēstulēs un atmiņās. R., 1997
• Cimdiņa A. Mauriņas literārais mantojums // Cimdiņa A. Teksts un klātbūtne. R., 2000.
• Latviešu rakstniecība biogrāfijās. – R.: Zinātne, 2003. – 741lpp.
• Zenta Mauriņa//Latviešu konversācijas vārdnīca.-Rīga:Antēra,2002.-13.sēj.,26131.-26132.sl.
• Zenta Mauriņa//Es viņu pazīstu.-Rīga:Biogrāfiskā arhīva apg.,1939.-330.lpp.
• Luste Līga. Zenta Mauriņa Mūrmuižā : [Fragmenti no Valmieras 5.vidusskolas audzēkņu L.Lustes un M.Laķes pētījuma “Mūrmuižas Tautas universitāte un Zenta Mauriņa”] / Līga Luste, Maija Laķe. – Kļūdu laboj.: B.Leite precizē//1996, 21.febr., 2.lpp. // Liesma. – (1996). – 3.,9.janv., 3.lpp. ; 5., 10., 12.janv., 2./3.lpp.
• Lāce A. Vai monopoltiesības uz Zentu Mauriņu? : [Sakarā ar Ingrīdas Sokolovas iebildēm L.Lustes un M.Laķes darbam “Mūrmuižas Tautas universitāte un Zenta Mauriņa”] // Liesma. – (1996). – 20.apr., 3., 8.lpp.Lāce A. Vai monopoltiesības uz Zentu Mauriņu? : [Sakarā ar Ingrīdas Sokolovas iebildēm L.Lustes un M.Laķes darbam “Mūrmuižas Tautas universitāte un Zenta Mauriņa”] // Liesma. – (1996). – 20.apr., 3., 8.lpp.
• Landrāts Jānis. Zentai Mauriņai 15.decembrī — 100 : (1897-1978) : viņa runāja arī Rūjienā [Valmieras raj.] // Rūjienas Vēstnesis. – 1997. – 12.dec. – 2.lpp.
• Bebre Pārsla. Sidrabenes baltā diena : [Par Mūrmuižas universitātes 10-tā mācību gada pasākumu] // Liesma. – (1997). – 2.jūl., 4.lpp. : il.(par Zentu Mauriņu)
• Bormane Zenta. Viņa bija brīnišķīga : [Par Zentu Mauriņu: Z.Bormanes atmiņas] / pierakst. Antra Lāce // Liesma. – (1997). – 13.dec., 3.lpp. : il.
• Alksne Aija. Aizdedzinām mazu gaismiņu : [Par Mūrmuižas tautas universitāti un Zentu Mauriņu] // Liesma. – (1997). – 13.dec., 3.lpp. : il.
• Lai mācītos atšķirt, kas labs un kas ļauns, lai turētu kārtībā dvēseli un māju : Mūrmuižas Tautas univ. — atkal 10 : [Valmieras raj. : Raksti] / ar Ainas Rozenieces priekšv. // Latvijas Vēstnesis. – 1998. – 3.apr. – 6.lpp.(par Zentu Mauriņu)
• Vējāns Andris. Saules vārdu ligzda : [Par filoz. un rakstn. Zentas Mauriņas (1897-1978) darbību Valmieras Mūrmuižas Tautas univ. : Sakarā ar Tautas univ. 11.māc. g. sāk.] // Neatkarīgā Rīta Avīze. – 1998. – 22.okt. – [1.]lpp. – (Piel. “Hedvigas kundzes avīze” ; Nr. 42).
• Borbals, Ādolfs Zentas Mauriņas simtgade :[Sakarā ar rakstn., literatūrzinātn. (1897-1978) 100.dz.d.] // Stars – 1997. – 13.dec. 4.lpp.
• Cīrule, Jugita. Humānisma sludinātāja :[par rakstnieci, literatūrzinātnieci, filozofi Zentu Mauriņu (1897-1978)] / Jugita Cīrule // Jaunā Avīze. – ISSN 1407-2378. – Nr.8 (2003, 28.febr./6.marts), 37.lpp. – ( Jā ).
• Dzene, Lilija Cilvēciskais pietuvinājums // Grāmatu Apskats – 1997. – Nr. 11 36.-37., 39.lpp.Zenta Mauriņa vēstulēs un atmiņās / sast., iev. un koment. sarakst. Ingrīda Sokolova. — Rīga : Preses nams, 1997. — 288, [3] lpp. : il., ģīm., faks.
• Grīnuma, Gundega. Zentas Mauriņas cilvēks Tičīnā :[par rakstnieces (1897-1978) mūža pēdējo gadu draudzību un saraksti ar šveicieti Semīramisu Tarkīni] / Gundega Grīnuma // Karogs. – ISSN 0132-6295. – Nr.4 (2003), 201.-208.lpp.
• Grīnuma, Gundega. “Laime ir skatīšanās un sastapšanās” :par tikšanos ar Zentu Mauriņu pāri laikam : šī publ. velt. Z.Mauriņas nāves 25.gadskārtas atcerei : [par rakstnieces, esejistes (1897-1978) saraksti un draudzību ar Tičīnas kantona (Šveice) iedzīvotāju Semīramisu Tarkīni] / Gundega Grīnuma ; tekstā stāsta S.Tarkīni un viņas dēls, žurnālists Morēno Bernaskoni // Latvijas Vēstnesis. – ISSN 1407-0391. – Nr.63 (2003, 25.apr.), [1.], 15.-16.lpp.
• Sokolova, Ingrīda. Nezināmais… :[par rakstnieces Zentas Mauriņas (1897-1978) saraksti] / Ingrīda Sokolova // Neatkarīgā Rīta Avīze. – ISSN 1407-3463. – Nr.96 (2003, 25.apr.), 13.lpp. – ( Iel. “Literatūra un māksla Latvijā” ).