Dzimis: | 1876. gada 1. maijā Valtenberģu (Mazsalacas) pagasta Melnalkšņos, Latvijā |
Miris: | 1944. gada 14. augustā Rīgā |
Darbības joma: | literatūrvēsturnieks, rakstnieks |
Saistība ar novadu: | Dzīvoja Valmierā pēc 1917. gada Februāra revolūcijas Darbojās Valmieras pašvaldībā Valmieras apriņķa valdes priekšsēdētājs Mācījās Valtenberģu draudzes skolā (1888-1891) |
Pseidonīmi: | Melnais Alksnis, Sila Brencis (arī Silabrencis), Beku Bērtulis, Sveķu Miķelis, Mag. Bonifācijs Palustrus u. c. |
Dzīve un radošā darbība
Melnalksnis Augusts (1.05.1876. Valtenberģu (Mazsalacas) pagasta Melnalkšņos – 14.08.1944. Rīgā) – literatūrvēsturnieks, rakstnieks. Kriša Melnalkšņa brālis.
Dzimis saimnieka ģimenē. Mācījies vietējā pagastskolā, Valtenberģu draudzes skolā (1888-1891), strādājis mājās, 1897. gadā beidzis pedagoģiskos kursus Vietalvā, bijis pagasta rakstvedis, skolotājs Ropažos un 1902. – 1905. Vecsalacas Cērpēnu skolā. Laikrakstu “Pēterburgas Avīžu Cīņa” un “Pēterburgas Lapa” redaktors (1906). 1905. gada revolūcijā Melnalksnis bijis viens no mežabrāļu organizētājiem Vecsalacā. Vairoties no soda ekspedīcijām, dzīvojis dažādās vietās Krievijā, Somijā, Latvijā. 1909. gadā apcietināts un izsūtīts mūža nometinājumā Sibīrijā. Pēc 1917. gada Februāra revolūcijas atgriezies Latvijā, dzīvojis Valmierā, darbojies pašvaldībā, rediģējis un izdevis laikrakstu “Vidzemnieks”(1919), 1921. – 1927. bijis Valmieras apriņķa valdes priekšsēdētājs. No 1928. gada dzīvojis Rīgā. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Pirmā publikācija- stāsts “Zem āmura” laikrakstā “Dienas Lapa” literārajā pielikumā 1899.20.11. Melnalksnis tulkojis un sakopojis stāstus un pasakas bērniem “Mazajo atpūtai” (1-4, 1902-1911), un “Bērnu atpūtas brīžiem” (1-4, 1904-1908). Bērniem rakstīts arī viencēliens “Nelāgais biedris” (1903). Rakstījis satīriskas lugas, piemēram, “Kam vara, kam viltus” (1908), ko cenzūra aizliedza; 1921. gadā tā nāca klajā nedaudz pārstrādāta ar nosaukumu “Cīņa par tiesībām. Mazpilsētas stāsti izdoti krājumā “Murdā” (1910). Bēgļu gaitu skices Melnalksnis sakopojis krājumā “Cerību un gaidu rītā” (1912, sarakstījis 1906-1908), Sibīrijas laika dzīve tēlota drāmā “Atbalss taigā” (1918). Melnalkšņa pētījumi par dzimto pusi- Valmieras apriņķi sakopoti grāmatā “Dzimtā zeme” (1921,1923), “Mazsalaca” , “Rūjiena senatnē un tagadnē” (abas 1928), “Limbažu saviesīgā biedrība” , “Vecie Limbaži jautros nostāstos” (abas 1934) u. c. Melnalksnis sastādījis grāmatu “Vadonis pa rakstnieku, mākslinieku, zinātnieku un kultūras darbinieku šūpuļa vietām” (1931). Periodikā publicēti Melnalkšņa raksti par G. Merķeli, J. Neikenu, Ausekli, R. Kaudzīti, J. Raini, Rietekli u. c. Dramatizējis J. Poruka stāstu “Kauja pie Knipskas”(1904., grāmatā 1919), Sudrabu Edžus “Dullais Dauka”(1910) u. c. Tulkojis H. Ibsena lugu “Heda Gablere”(1911), D. Merežkovska “Aleksandrs I”(1928) u. c.
Foto: https://www.literatura.lv/lv/person/Augusts-Melnalksnis/872726
Elektroniskie resursi:
https://www.literatura.lv/lv/person/Augusts-Melnalksnis/872726
https://timenote.info/lv/Augusts-Melnalksnis-14.08.1944
Literatūra:
- Latviešu rakstniecība biogrāfijās.- Rīga: Zinātne, 2003.-399.lpp.
- Melnalksnis A. Manas dzīves ritums//Atziņas. Cēsis; R., 1924. 2.d.
- Augusts Melnalksnis//Latviešu konversācijas vārdnīca.-Rīga:Antēra,2002.-13.sēj.:26520.-26521.sl.
- Augusts Melnalksnis//Es viņu pazīstu.-Rīga:Biogrāfiskā arhīva apg.,1939.-338.lpp.
- Briedis Andris. Vajadzīga grāmata : [Par literatūrvēsturnieku Augustu Melnalksni (1876 – 1944)] // Liesma. – (1996). – 4.maijs, 2.lpp.
- Kundziņš Kārlis. Laiki un likteņi : Atmiņas un apceres : Pa Sibīrijas stepēm un taigām : [Par bij. Mazsalacas skolotāju, rakstnieku A.Melnalksni] // Valmieras Vēstis. – (1998). – Nr.19 (okt.), 2.lpp. ; Nr.20 (okt.), 2., 4.lpp.
- Briedis Andris.Pirms saieta : [par Sēļu pagasta apdzīvotās vietas “Idus” vēsturi un iedzīvotājiem (Valmieras raj.)] / Andris Briedis ; Augusts Melnalksnis,Vija Jaunzeme, Ilmārs Lapiņa, Eduards Līcis (Lielbritānija). – (Kultūra). – ISSN 1691-0397 // Liesma. – Nr.107 (2005, 13.jūl.), 6.lpp