| Dzimis: | 1892. gada 29. augustā Lodes pagastā Liellustēs, Latvijā |
| Miris: | 1959. gada 7. decembrī Lielvārdē, Latvijā |
| Darbības joma: | rakstnieks, mākslinieks |
Dzīve un radošā darbība
Spriņģis Jānis – 29.08.1892. Lodes pagasta “Liellustēs” – 7. 12. 1959. Lielvārdē) – rakstnieks, mākslinieks.
Dzimis kalpu ģimenē. Beidzis divklasīgo ministrijas skolu Igaunijā, Meizakilas muižas apkaimē. Aizbēdzis no mājām uz Pēterburgu, lai mācītos zīmēšanu. Strādājis dažādus gadījuma darbus un apmeklējis Ķeizariskās Mākslas veicināšanas biedrības mākslas skolu, kā eksterns beidzis Pēterburgas 5. ģimnāziju.1914. gadā brīvprātīgi iestājies 57. Sibīrijas strēlnieku pulkā.1915. gada rudenī pārgājis uz 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljonu.1917. gadā guvis ievainojumu Nāves salā,1919. gadā demobilizējies, strādājis par zīmēšanas skolotāju Valkas meiteņu ģimnāzijā. Bijis satīras žurnālu “Skudra” (1919), “Skudras” (1920) un “Pikols” (1920) redaktors.
Pirmie zīmējumi – vinjetes iespiestas Pēterburgas žurnālā ”Лукоморье”. Žurnālā “Spogulis” (1913.2) publicēts ilustrēts tēlojums “Mūžs”. Spriņģa grafikas, lielākoties ar strēlnieku tematiku, iespiestas žurnālos “Atpūta”, “Nedēļa”. Spriņģis veidojis vāku zīmējumus grāmatām. Neatkarīgo mākslinieku grupas biedrs. No 1940. gada dzīvojis Birzgalē, strādājis Valsts apgādniecību un poligrāfisko uzņēmumu pārvaldē. Pēc 2. pasaules kara dzīvojis Lielvārdē, piedalījies mākslas izstādēs, strādājis par ilustratoru Latvijas Valsts izdevniecībā.
Literāro darbību sācis 1924. gadā ar poēmas “Degošie kuģi publikāciju žurnālā “Nedēļa”(43.-44). Romānā “Nāves laukos” (1932) vēstīts par latviešu strēlnieku vienību dibināšanu, to cīņu gaitām. Tie paši personāži darbojas lugā “Pērkons pamalē” (1935). Strēlnieku tēmai veltīts stāstu krājums “Veļu dumpis Tīreļpurvā” (1936), kura kompozīciju veido piecu 1915.gada Ziemassvētku kaujās kritušu karavīru stāstījums par savu dzīvi un nāvi. Romāns “Man gribas ēst” (1939) ir zināmā mērā autobiogrāfisks, tajā stāstīts par kāda mākslinieka gaitām un neapskaužamo materiālo stāvokli 30. gadu Latvijā. Rokrakstā palicis šī romāna turpinājums “Es dzeru” un garais stāsts “Strēlnieka dēls”. 1942. gadā ar autora ilustrācijām iznāca stāsts “Dzirnu Lienītes vasara”.
“Aivara Silava dzīve” – apjomīgs darbs – plaša laikmeta epopeja – sākot ar cara laikiem un beidzot ar padomju Latviju. Tas iznācis tikai pēc autora nāves 1967. gadā. Darbam ir liela mākslinieciskā un izziņas vērtība. 1975.gadā iznāca stāstu krājuma “Veļu dumpis Tīreļpurvā” saīsināts izdevums ar nosaukumu “Stāsti”.
Foto: https://www.literatura.lv/personas/janis-springis
Elektroniskie resursi:
https://timenote.info/lv/Janis-Springis
https://www.literatura.lv/personas/janis-springis
Literatūra:
- Latviešu rakstniecība biogrāfijās.-Rīga,Zinātne.-2003.-551.lpp.
- Salceviča I.Vēstures dokuments// Karogs,1967,12.
