Novadpētniecība / Novadnieki / Literāti / Veinis Pēteris (Vintiņš Pēteris)

Veinis Pēteris (Vintiņš Pēteris)

Dzimis:1893. gada 25. maijā Valmieras pagastā, Latvijā
Miris:1940. gada 8. janvārī PSRS
Darbības joma:rakstnieks
Saistība ar novadu:Mācījās Valmieras pilsētas skolā. Publicējies ar dzejoļiem laikrakstā "Valmieras Ziņotājs".
Pseidonīmi:Voldemārs Tamizars, Volts
Veinis Peteris

Dzīve un radošā darbība

Veinis Pēteris (īstajā vārdā Pēteris Vintiņš; 25.05.1893. Valmieras pagastā – 18.01.1940. PSRS) – rakstnieks
Dzimis kalpa ģimenē. Beidzis draudzes skolu, mācījies Valmieras pilsētas skolā, no kuras par revolucionāru darbību izslēgts. No 1912. gada veicis boļševiku partijas pagrīdes uzdevumus Rīgā, no 1915. gada – Maskavā. Pēc Februāra revolūcijas Maskavas Latviešu strādnieku teātra valdes priekšsēdētājs, izdevniecības “Pravda” darbinieks (1918-1919), laikraksta “Sibīrijas Cīņa” redaktors Omskā (1929-1922). Omskā izveidojis latviešu teātra trupu. No 1922. gada Vissavienības Komunistiskās (boļševiku) partijas darbā Maskavā, Sormovā, Tbilisi un citur. J. Sverdlova Komunistiskās universitātes prorektors Maskavā (1930). Beidzis Sarkanās profesūras literatūras institūtu (1934), bijis TASS korespondents un PSRS sūtniecības un tirdzniecības pārstāvniecības Komunistiskās partijas sekretārs Rīgā (1935-1938). 1938. gadā PSRS apcietināts. Reabilitēts pēc nāves.
Pirmā publikācija – dzejolis “Vēl pēdējās” laikrakstā “Valmieras ziņotājs” 1909.25.04 (ar parakstu Pēteris Vintiņš). Dzejoļu krājums “Fabrikā” (1913) sociāli tendēts, mākslinieciski neizkopts strādnieku grūtā darba tēlojums, aicinājums vienoties kopīgai revolucionārai cīņai. No 1912. gada periodikā publicējis nelielus liriskus tēlojumus un stāstiņus – strādnieku dzīves ainu impresijas. Septiņi tēlojumi ietverti krājumā “Priekšpavasara skices” (1924). Padomju laika dzejoļos un stāstos (laikrakstā “Krievijas Cīņa”, “Sibīrijas Cīņa”, žurnālos “Celtne”, “Darba Zvans” un citos PSRS latviešu izdevumos) cildināta revolucionārā cīņa un sociālistiskā celtniecība. Publicistiskos un teorētiskos rakstos par literatūru un teātri pausta proletkulta nihiliskā attieksme pret kultūras mantojumu, prasīta mākslas un literatūras pakļaušana proletariāta šķiriskajām interesēm. – citi pseidonīmi: Voldemārs Tamizars, Volts.
Izlase “Dzensiksnas skrien” (1969, literatūra.).

Foto: https://www.literatura.lv/personas/peteris-veinis

Elektroniskie resursi:

https://timenote.info/lv/Peteris-Veinis

https://www.literatura.lv/lv/person/Peteris-Veinis/872246

https://valmiera.biblioteka.lv/Alise/lv/advancedsearch.aspx?crit0=auth&op0=LIKE%&val0=Veinis,%20p%c4%93teris&c=1&c=2&c=3

Literatūra:

  • Līvzemnieks V. Sociālistiskās kultūras kareivis // Viens P. Dzensiksnas skrien. R., 1969.
  • Latviešu rakstniecība biogrāfijās. – R.: Zinātne, 2003. – 741 lpp.
  • Latviešu dzejas antoloģija.-R.:Liesma,1973.- 4..sēj.- 73 lpp.