| Dzimis: | 1898. gada 6. februārī Valmierā |
| Miris: | 1968. gada 15. decembrī Valmierā |
| Darbības joma: | gleznotājs, grafiķis |
| Saistība ar novadu: | Mācījies pie Teodora Ūdera Valmierā. Bijis Valmieras izpildu komitejas un partijas komitejas loceklis. |
Dzīve un radošā darbība
Birzgalis Jānis dzimis 1898.gada 6.februārī Valmierā. Mācījies pie Teodora Ūdera Valmierā, Štiglica Centrālās tehniskās zīmēšanas skolā Petrogradā (1916 – 1918 ), N.Samokiša mākslas studijā Simferopolē (1924-1927). Bijis Valmieras izpildu komitejas un partijas komitejas loceklis, Viskrievijas 1., 2. un 7. pad. kongresa delegāts, darbojies Viskrievijas Ārkārtējā komisijā un rev. kara tribunālos Krievijā. PSKP biedrs (1914). Līdz 1949 dzīvojis galvenokārt Krimā. Sevastopoles mākslinieku asociācijas Simferopoles nodaļas (1924 – 26) un Krimas Mākslinieku savienības priekšsēdētājs (1940 – 1948). Krimas APSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks (1945). Mākslas muzeju direktors Alupkā (1927 – 39), Simferopolē (1939 – 1948) un Rīgā (1949 –19 51).
Izstādēs piedalījies no 1917 (Petrogradā); personālizstāde Krimā (1937). Daiļradē pievērsies Februāra revolūcijas., Oktobra revolūcijas un pilsoņu kara, kā arī pēckara atjaunošanas darbu tematikai. Publicējis presē rakstus par mākslas jautājumiem, sarakstījis monogrāfiju par N.Samokišu (1940, kr. val.).
Sagat. I.Jurisone
Avots:
- Māksla un arhitektūra biogrāfijās / atbild. red. A.Vilsons: [3 sējumos]. – Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1995. – (“Latvija un latvieši”). 1.sēj. A – Kal. – 239 lpp. : il.,ģīm. ISBN 5-89960-057-8.
