18. septembrī Valmieras novada Ramatas Kultūrtelpā pasākums “Ādama lasījumi jeb dzīves pierakstītāji dienasgrāmatās un atmiņās” pulcināja ievērojamu skaitu novadpētnieku, bibliotekāru un citu interesentu. Notikuma uzmanības centrā bija rokraksti – dienasgrāmatas, autobiogrāfijas un to autori, kas nereti paliek nezināmi, bet ne mazāk nozīmīgi,sava laikmeta liecinieki. Ieskatu tēmā sniedza LU LFMI vadošā pētniece, Latviešu folkloras krātuves Autobiogrāfiju krājuma izveidotāja Sanita Reinsone, bet LU LFMI pētniece Ilze Ļaksa-Timinska pastāstīja par LFK krājumu un iespējām sadarboties.
Valmieras bibiliotēkas novadpētniecības speciāliste Agita Lapsa, prezentēja Ramatas iedzīvotāju iedzīvotāju projektu “Ramatas spēku meklējot”, kas saņēmis Vamieras novada domes finansiālo atbalstu un tiek realizēts, sadarbojoties iedzīvotājiem un Ramatas pagasta bibliotēkai. Projekta dalībnieki ekspedīcijās apzinājuši sava pagasta izzudušās mājvietas, pētījuši digitālajos resursos pieejamās ziņas, uzmeklējuši senas fotogrāfijas un intervējuši vecākās paaudzes iedzīvotājus. Viņi parādīja pasākuma apmeklētājiem atmiņu stāstu un liecību saglabāšanas nozīmību. Atrodot un nododot sabiedrībai nekur citur nefiksētas vēstures “pērles” (fotoliecības, vietvārdus, personības, atmiņas), vietējā kopiena ne tikai stiprina savu identitāti, bet arī nodrošina savu ilgmūžību, neļaujot vietai izzust līdz ar aizejošajām paaudzēm, kuras te reiz dzīvojušas.
Ādams Purmalis bija latviešu zemnieks kurš, dzimis 19. gadsimta vidū Ramatā. Purmalis bija senākais zināmais dzīvesstāsta pierakstītājs Ramatas pusē. Viņa dzīvesstāsts, ar Sanitas Reinsones komentāriem, 2008. gadā publicēts grāmatā “Ādama stāsts” un vēsta par Ādama dzīves notikumiem, sievas meklēšanu, satur etnogrāfiskas ziņas par Mazsalacas apkaimes zemnieku dzīvi, iezīmē apkaimes vietvārdus un laikabiedrus.
“Dienasgrāmata ir cilvēka dzīves piemineklis. Ādams Purmalis, rakstot dienasgrāmatu, šādu pieminekli ir sev uzcēlis.” pauda S. Reinsone.
Tomēr Mazsalacas apkaimē dažādos laika posmos dzīvoja un savu dzīvi pierakstīja arī citas interesantas personības – Kārlis Svensons, Emīls Pudelis, Jānis Sprinģis, Valters Hirte un citi. Pasākumu Ramatā īpašu padarīja dzīvesstāstu pierakstītāju pēcteču klātesamība. Ādama Purmaļa brāļa pēctece Sniedze Sarma lasīja “Ādama stāsta” fragmentus, Emīla Pudeļa mazdēls Juris Pudelis dalījās ar sava vectēva dienasgrāmatas ierakstiem, savukārt Sandra Lauberte stāstīja par savas vecmammas Mildas Laubertes pierakstīto dzīvi izsūtījumā Sibīrijā un dalījās ar fragmentiem no vecmammas dienasgrāmatas 1949. gada 25. marta ierakstiem.
Valmieras bibliotēka sadarbībā ar filiālbibliotēkām šogad pievērsusies novada vietvārdu apkopošanai un vietējās kopienas stiprināšanai. Pasākums “Ādama lasījumi jeb dzīves pierakstītāji dienasgrāmatās un atmiņās” veidots, lai informētu sabiedrību par dzīves pierakstīšanas nozīmību, nepieciešamību saglabāt šāda veida materiālus, kas noder ne tikai novadpētniekiem un vēsturniekiem un zinātniekiem, bet tiek nodots kā mantojums nākamajām paaudzēm vietējās kopienas pašapziņas un identitātes apzināšanā. Turklāt autobiogrāfiski materiāli var iedvesmot radīt jaunus kultūras un mākslas darbus – teātra izrādes, romānus, dokumentālās filmas.
Pasākums “Ādama lasījumi jeb dzīves pierakstītāji dienasgrāmatās un atmiņās” veidots Eiropas Amatierzinātnes projekta ietvaros ar mērķi popularizēt un veicināt sabiedrības iesaisti dažādos zinātnes procesos.
Fotogalerija no pasākuma pieejama ŠEIT.
