Pirmdien, 20. janvārī, Valmieras Integrētajā bibliotēkā tika atklāta plakātu izstāde “Līdzdalības dainu skapis”, kas būs aplūkojama līdz februāra vidum.
Ja savulaik Krišjānis Barons ar domubiedriem apkopoja tautasdziesmas, nodrošinot garamantu ilgmūžību, tad 2024. gadā vienkopus tikās 40 jaunieši no Latvijas, Lietuvas, Somijas un Norvēģijas, lai projektā “Jauniešu iniciatīvas labākai nākotnei” dalītos savos personīgajos vai no citiem uzzinātajos jauniešu līdzdalības piemēros. Projekta rezultāts – 33 spilgtos toņos ietērpti jauniešu iniciatīvu projekti, kas mazākā vai lielākā kopienā ieviesa pārmaiņas un veicināja jauniešu vēlmi būt aktīviem.
“Kurš uzskata, ka viņam ir spēks? Paceliet roku!” ar šādiem vārdiem sākās saruna par līdzdalību un jauniešu spēku ietekmēt vietēja mēroga procesus, ko vadīja biedrības “Eiropas Kustība Latvijā” ģenerālsekretāre Liene Valdmane. Visi pasākuma apmeklētāji – kopskaitā vairāk nekā 40 – pacēla roku. Starp viņiem lielākā daļa bija jaunieši. Tātad spēks ir. Bet kā to izmantot, kādi rīki ir pieejami jauniešiem un ikkatram pilsonim, kurš vēlas būt aktīvs? Liene Valdmane izskaidroja līdzdalības ieguldījumu ikviena personīgajā un kopienas kolektīvajā attīstībā. Daudzi no šiem principiem ir apkopoti arī 33 projektos, no kuriem 16 ir izstādīti lielformātā, savukārt visi vienkopus apskatāmi, izlasāmi un mājup paņemami speciāli veidotā bukletā. Drīzumā būs pieejama arī aktivitāte, kas jauniešu līdzdalības piemērus ļaus izspēlēt vēl no cita skatpunkta.
Ieva Hermansone, viena no projekta koordinatorēm un Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā padomniece kultūras un medijpratības jautājumos, uzsvēra ilggadējo sadarbību ar Valmieru un valmieriešiem, kuri, piemēram, ik gadu atbalsta Ziemeļvalstu literatūras nedēļas iniciatīvu. Skatītāju rindās sēdēja arī skolēni, kuri apgūst norvēģu valodu kā otro vai trešo svešvalodu, vai fakultatīvi un kurus kopā ar skolotāju Sandu Deisoni Ieva Hermansone uzaicināja braukt ciemos ekskursijā uz biroju, kas arī jau ir kļuvusi par ikgadēju tradīciju.
Divi no kopumā desmit Latvijas piemēriem iesakņojušies Valmierā. Viena ideja ir par Jauniešu banku (Latvijā – Jauniešu ideju laboratoriju jeb JIL) darbības modeli, kas no visām projektā iekļautajām dalībvalstīm darbojas tikai Latvijā un kā pamatā ir starptautiskā YouthBank principi. JIL darbojas kā nosacīts jauniešu veidots kopienu fonds, kurā jaunieši brīvprātīgi organizē finanšu piesaistes aktivitātes, savukārt iegūtos līdzekļus vēlāk atdod atpakaļ vietējai kopienai caur projektu konkursu rīkošanu jauniešu ideju atbalstīšanai. Valmierā Jauniešu ideju laboratorija darbojās Valmieras novada fonda paspārnē, zīmīgi – ikgadējais projektu konkurss saucās “Jaunieši dod iespēju jauniešiem”.
Otrs projekts – Valmieras Pārgaujas (tagad – Valsts) ģimnāzijas teātra klases izveide – ir stāsts par jauniešu degsmi un nesavtīgu rīcību, vairāk nekā trīs gadu laikā kādreizējo skolas šautuvi/konferenču zāļi/ noliktavu pārveidojot par teātra klasi un saskatot iespēju logu – JIL projektu konkursu – pārmaiņu radīšanai. Šī iemesla dēļ pasākuma otrajā daļā uzstājās arī jaunie improvizatori – jaunieši, kuri vairs pat neatceras, kā kādreiz izskatījās telpa bēniņos, kas tagad saucas teātra klase.
Līdzdalības dainu skapis aicina ikvienu vēlreiz pārliecināties, ka jauniešos ir spēks un cik dažādas idejas jaunieši spēj īstenot, tiklīdz iespēju logs ir pamanīts. Pat pēc idejas iesakņošanās dzīvē tā atceras cilvēkus, kuru dēļ no vīzijas kļuva par īstenību, tāpēc pateicībā mēdz atgādināt par sevi. Tā es sajutos projekta un pasākuma laikā, kad nācās atminēties pirms pieciem gadiem veiktus darbus. Ikviens izstādes apmeklētājs ir aicināts papildināt Līdzdalības dainu skapja saturu ar savu līdzdalības piemēru, aprakstot ideju uz līmlapiņas, ko atradīs izstādē, un pielipinot to pie viena no plakātiem, kas speciāli radīts šim nolūkam un kas ļaus ikvienam caur savu ieguldījumu kļūt par izstādes daļu.
Projektu “Jauniešu iniciatīvas labākai nākotnei” īstenoja Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā sadarbībā ar biedrību “Eiropas Kustība Latvijā”, Lietuvas jauniešu organizāciju “LiJOT”, Somijas jauniešu organizācijām “Rozentāls-seura” un “Inarin kunta”, kā arī Norvēģijas pašvaldību organizāciju “KS”.
