Šrilanka. Zeme, kas atrodas tikai mazliet virs ekvatora. Sala, Indostānas pussalas dienvidu galā, kuru apskalo Bengālijas līcis ziemeļos un ziemeļaustrumos, bet dienvidos Indijas okeāns.
Salā izvietojas valsts – Šrilankas Demokrātiskā Sociālistiskā Republika. Valsts galvaspilsēta Kolombo. Platība ap 65610 kvadrātkilometru, bet iedzīvotāju skaits robežojas ar skaitli 20 miljoni. Iedzīvotāji runā singāļu un tamilu valodās, nereti izmantojot arī angļu, īpaši saziņai ar salā ieceļojušiem tūristiem. Salā daudz ticīgu iedzīvotāju – budisti, hinduisti, musulmaņi arī kristīgi katoļi. Naudas vienība Šrilankas rūpija.
No zemeslodes ziemeļu daļas aizbraukt uz tās dienvidiem, vienmēr ir saistīts ar eksotiskām pārmaiņām mūsu pieredzē un sajūtās. Tā arī šajā ceļojumā mēreno joslu ir nomainījusi subekvatoriālā un ekvatoriālā josla, mainījušies gan temperatūras, gan mitruma režīmi, dzīvnieku un augu valsts, kas savas saknes laidusi pastāvīgi mitro mūžzaļo mežu sarkandzeltenās un sezonāli mitro mežu un savannu sarkanās augsnēs.
Par savu Šrilankas apmeklējumu 6. decembra priekšpusdienā Rencēnu pagasta 1. bibliotēkā stāsta ceļotāja, kokles skaņu pārzinātāja, aizrautīga dziedātāja un tagad jau Rencēnu kultūras nama vadītāja, kultūras darba speciāliste Ieva Līne.
Ceļojums sācies Rīgas lidostā, kur “taisnais” reiss uz Šrilanku. Zeme, kas saules pielieta, ceļotājus sagaidījusi ar savu brīnumu pasauli, ļaujot ieraudzīt ziloņu ģimenes, kurām iedzīvotāji ļauj dzīvot savvaļā, taču ir arī ziloņi, kuriem lemts iet ar reliģiju saistītus ceļus, nonākot dažādu kopienu verdzībā. Ziloņu mātes ar mazulīšiem, bari un vientuļnieki. Pāvi Šrilankā esot kā pie mums stārķi, vien pa ziemu nemeklē mājas citur un astes krāšņumu brīvā dabā rādot retāk kā pie mums Rīgas zoodārzā. Astes kustinot un saulē sānus gozējot, savus ceļus iet varāni. Okeānā arī pa kādam bruņurupucim – milzim.
Apskatīts Jalas Nacionālais parks. Tas atrodas Šrilankas dienvidaustrumos, 300 km attālumā no Kolombo. Parka platība ir aptuveni 100 hektāri. Parka vēsture aizsākās lielās Ruhunas karalistes laikos. Karaliste bija slavena ar savu augsto attīstības līmeni, par ko liecina saglabājušās apūdeņošanas sistēmas daļas, senās piļu un klosteru drupas, kas šeit apskatāmas gan parka iekšienē, gan ārpusē. Parks nosacīti sadalīts vairākās dabas zonās: džungļos, saldūdens ezeros un upēs, kāpās un pļavās. Tas rada lieliskus apstākļus dažādu savvaļas dzīvnieku dzīvei. Jalā dzīvo vairāk nekā 140 putnu sugas, 30 plankumaini leopardi, krokodili, sliņķi, bifeļi, Āzijas ziloņi, ķirzakas, pelikāni, bruņurupuči, zaķi, kormorāni un daudzas citas mums, Zemeslodes ziemeļu daļā dzīvojošiem neredzētas būtnes.
Sigīrijas jeb lauvas klints. Majestātiska 200 metru augsta klinšu virsotne ar senām pilsdrupām un unikālām freskām. Tā ir viena no UNESCO pasaules mantojuma vietām un bieži tiek dēvēta par “astoto pasaules brīnumu”.
Eksotiska arī garšu pasaule un Šrilankas salas iedzīvotāju ēdienkarte – dažādas garšvielas, augļi, dārzeņi, rīsi… arī gaļa. Tuvojoties ēdienreizei, jāgatavojas uz ko ļoti garšīgu, taču var sagaidīt arī savdabīgu garšu buķeti – izsmalcinātu, iespējams , arī ko ļoti asu…tā eiropiešiem brīnumu pilnā pasaule turpinās.
Ceļotāja pabijusi arī budisma un hinduisma svētvietās – tempļos, kur ar reliģijām saistītas dievību figūras aicina pie sevis ticīgos.
Ieva mums rāda fotogrāfijas, filmētus video kadrus un stāsta savus piedzīvojumus un atmiņas par tiem. Pasākuma noslēgumā arī mazs konkursiņš, kurā tiek noskaidroti vērīgākie klausītāji. Par pareizām atbildēm – mazas dāvaniņas – no Šrilankas, kopā ar Ievu un viņas dzīvesdraugu Aldi, atceļojuši suvenīri.
Andra Auniņa, Rencēnu pagasta 1. bibliotēkas vadītāja
