Noslēdzies ilgtspējīga dzīvesveida tālākizglītības nodarbību cikls Valmieras Integrētajā bibliotēkā. Nodarbību ciklā Valmieras Integrētā bibliotēkā tika īstenots, reaģējot uz sabiedrības pieaugošo interesi par vides jautājumiem, īpaši aprites ekonomiku.
Aprites ekonomika ir gudra saimniekošana visās jomās, patērējot mazāk resursu, vienlaikus radot vairāk produkcijas, bet tomēr mazāk atkritumu. Aprites ekonomikas būtība Latvijā ir esošo resursu racionāla, efektīva un ilgtspējīga izmantošana. Tā ir arī par cilvēkiem, zināšanām un kultūru, jo bez plašas sabiedrības izpratnes, kvalificētiem speciālistiem un atbalstošām sociālajām normām aprites politikas nespēs sasniegt reālu ietekmi. Lai panāktu uzvedības maiņu aprites ekonomikas jomā jānodrošina cilvēku apmācība, iesaistot aprites praksēs – resursu vērtības pievienošanā, saglabāšanā un atjaunošanā.
Svarīga ir sadarbība starp uzņēmumiem, zinātniekiem, pašvaldībām un sabiedrību, kopā veidojot vidi, kurā resursi nevis izsīkst, bet atgriežas apritē un rada jaunu vērtību Latvijai un tās cilvēkiem. Aprites ekonomika balstās uz resursu gudru izmantošanu – koplietošanu, atkārtotu izmantošanu, remontu, atjaunošanu un pārstrādi, tādējādi pagarinot produktu dzīves ciklu un mazinot ietekmi uz vidi. Tieši šie principi bija nodarbību cikla centrā, akcentējot, ka ilgtspējīgs dzīvesveids nav tikai teorija, bet praktisku ikdienas izvēļu kopums.
Zināšanas, kas iedvesmo pārmaiņām
Pirmajā nodarbībā bibliotēkā viesojās ilgtspējas eksperte Ieva Freimane-Mihailova, kura skaidroja, kāpēc tradicionālais lineārās ekonomikas modelis “paņem–saražo–patērē–izmet” vairs nav ilgtspējīgs. Tika aplūkoti praktiski risinājumi, ko piedāvā aprites ekonomika – resursu taupīšana, lietu atkārtota izmantošana un videi draudzīgāki paradumi.
Savukārt biologs un dabas pētnieks Māris Olte iedvesmoja ar stāstījumu par cilvēka un dabas attiecībām, aicinot atjaunot saikni ar vidi un dzīvot saskaņā ar dabas procesiem. Viņa stāstījums uzsvēra, ka ilgtspējība sākas ar izpratni un cieņu pret apkārtējo pasauli.
Ikdienas paradumi un atbildība pret vidi
Otrajā nodarbībā dalībnieki kopā ar Valmieras Attīstības aģentūras Aprites ekonomikas un ilgtspējas projektu vadītājs Māris Ozolu ar dalībniekiem diskutēja par ilgtspējīgiem sadzīves principiem un paradumu maiņu. Tika uzsvērts, ka pārmaiņas nav jāveic radikāli – pietiek sākt ar maziem, apzinātiem soļiem, kas ilgtermiņā rada būtisku ietekmi gan uz vidi, gan personīgo labklājību.
Iedvesmojošu skatījumu sniedza arī ornitologs un rakstnieks Viesturs Ķerus, kurš stāstīja par cilvēka un putnu savstarpējo saikni. Viņš uzsvēra, ka putnu labklājība ir cieši saistīta ar cilvēku dzīves kvalitāti – vide, kurā labi klājas putniem, ir labvēlīga arī cilvēkiem.
Pieredze dabā un praktiska izpratne
Noslēdzošā nodarbība notika Dabas un tehnoloģiju parks URDA, kur dalībnieki kopā ar ilgtspējas eksperti Ievu Freimani-Mihailovu piedalījās izzinošā un praktiskā izbraukumā.
Ekskursijā pa AEC “Daibe” bija iespēja iepazīt atkritumu apsaimniekošanas procesus un redzēt, kas notiek ar ikdienā radītajiem atkritumiem. Dalībnieki vēroja putnus kopā ar ornitoloģi Agnesi Gaili, ar priekšlasījuma palīdzību iepazina Latvijas mazāko pūci – apodziņu, kā arī iesaistījās sarunās par cilvēka ietekmi uz vidi.
Šī pieredze palīdzēja labāk izprast, cik būtiska ir atbildīga rīcība – atkritumu samazināšana, šķirošana un resursu taupīšana.
Dalībnieku atziņas
Dalībnieku atsauksmes apliecina nodarbību nozīmīgumu:
“Ļoti interesanta nodarbība, saistoša pasniedzēju sniegtā informācija.”
“Es redzēju, kur nonāk manis šķirotais – tas lika aizdomāties.”
“Aizdomājos par cilvēka lomu klimata pārmaiņās.”
“Lekcija par apodziņu bija izcila!”
“Nodarbības paplašina redzesloku un palīdz labāk izprast vidi.”
Īpaši novērtēta tika iespēja redzēt atkritumu apsaimniekošanu praksē un diskutēt ar nozares ekspertiem.
Ieguvumi un ietekme
Nodarbību cikla dalībnieki:
- ieguva jaunas zināšanas par aprites ekonomiku,
- attīstīja izpratni par patēriņa ietekmi uz vidi,
- guva idejas ilgtspējīgākai ikdienai,
- stiprināja motivāciju mainīt savus paradumus.
Iegūtās zināšanas veicina uzvedības maiņu – atkritumu samazināšanu, resursu taupīšanu un videi draudzīgāku izvēļu veikšanu ikdienā.
Idejas nākotnei
Dalībnieki izteica vēlmi turpināt izglītojošas aktivitātes, īpaši par:
- praktisku atkritumu šķirošanu un kompostēšanu,
- lietu atkārtotu izmantošanu mājsaimniecībā,
- ilgtspējīgu saimniekošanu privātmājās,
- alternatīvo enerģiju izmantošanu,
- klimata pārmaiņām un jaunākajām tehnoloģijām,
- dabas un cilvēka labbūtības mijiedarbību.
Par projektu
Valmieras Zonta klubs nodrošināja nodarbības Rīgas Zonta klubs projekta “Līdztiesība un ilgtspēja: Sieviešu balss pārmaiņām” ietvaros ar biedrības “Latvijas Platforma attīstības sadarbībai” (LAPAS) finansiālu atbalstu. LAPAS ir nacionāla līmeņa platforma, kas apvieno 43 nevalstiskās organizācijas darbam sabiedrības noturībai un ilgtspējīgai globālajai attīstībai atbalstu. Projekta aktivitātes saistītas ar ANO Ilgtspējīgas attīstības IAM 12 mērķi- Atbildīgs patēriņš. Projektā piedalījās vidēji 25 dalībnieki katrā nodarbībā.
Šī aktivitāte ir līdzfinansēta ar Eiropas Savienības atbalstu. Par aktivitātes saturu atbild organizators, un tas ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības viedokli.
