17. septembrī, atzīmējot dzejnieka Raiņa dzimšanas dienu, visi laipni aicināti uz ikgadējo Dzejas dienu Valmieras Integrētajā bibliotēkā. Plkst. 17.30 visi aicināti uz bibliotēkas otro stāvu, kur notiks tradicionālais dzejas Autoru vakars ar dzejniekiem Tamāru Skrīnu, Dainu Sirmo, Agnesi Rutkēviču, Ingu Ēriku Pētersoni, Raibīs un Jāni Rokpelni.
Vakara vadītājs – dzejnieks un atdzejotājs Ivars Šteinbergs.
Par godu Dzejas dienas pasākumam, no 1. līdz 30 septembrim bibliotēkas pirmajā stāvā apskatāma dažādu autoru dzejas izstāde.
Agnese Rutkēviča (1988) ir latviešu dzejniece, esejiste un dramaturģe. Debijas dzejas krājums “Jaunā Vāgnera klusēšana”; ar pseidonīmu Anna Foma izdots 2012. gadā un bijis nominēts Latvijas Literatūras gada balvai kategorijā “Debija”. Otrais dzejas krājums”Vietām cilvēki” (2020) nominēts Ojāra Vācieša prēmijai. 2022. gadā “Aminori” izdeva Rutkēvičas eseju krājumu “Skumjais laikmets”. Dzeja ir tulkota vairākās valodās, bet lugas iestudētas dažādos Latvijas un ārzemju teātros. 2013. gadā Rutkēviča ieguvusi vācu teātra autora balvu par lugu “Dukši” Vīsbādenē. Piedalījusies literatūras festivālos Londonā un Igaunijā. Sadarbojusies ar Rakstniecības un Mūzikas muzeju dažādos kultūras projektos. Dzejnieces trešais dzejas krājums “Vientulības drošības noteikumi” izdots 2025.gada novembrī (Izdevniecība Aminori), krājums tika nominēts Latvijas Literatūras gada balvai kategorijā “Spilgtākais dzejas darbs”; un Kilograms kultūras finālā kategorijā “Literatūra”.
Daina Sirmā (1958) – dzejniece, skolotāja. Četru dzejoļu krājumu autore. Par pirmo dzejoļu krājumu “Kailsals” iegūta Latvijas Literatūras gada balva, par otru – “Iekšpagalms” (2014) – žurnāla “Latvju Tekstu” balva dzejā, par trešo dzejoļu krājumu “Dievaines” (2017) iegūta Latvijas Literatūras gada balva un Ojāra Vācieša prēmija (2018). 2025. gadā izdots dzejas krājums “Austra”. Strādāja par latviešu valodas un literatūras skolotāju Valmieras Valsts ģimnāzijā.
Tamāra Skrīna (1950) – dzejniece un žurnāliste. Dzejoļu krājumu “Dzintars asiņo” (1978), “No vienas saules” (kopkrājumā “Četri”, 1986) un “MINI” (2020) autore. Periodiski publicē dzejoļus Ziemeļvidzemes laikrakstā “Liesma”.
Inga Ērika Pētersone (1993) – valmieriete, kopkrājuma Gājputnu laiks- Vējš sauc mani…līdzautore. Inga Ērika uzskata, ka vislabāk par viņu stāsta viņas dzeja. Un tā stāsta – klusām, emocionāli, bet pārliecinoši. Par laiku un Pasaules Stundeni, ko dzejniece vēlas gan ignorēt, gan apstādināt un paturēt sev.
Raibīs (1983)
Raibīs (īstajā vārdā Oskars Orlovs) – rakstnieks. Stāstu krājumu “Pyrma syltī” (2011) un “Zalta tesmini” (2015), kā arī dzejoļu krājuma “Pistacejis” (2017) autors. Divreiz saņēmis Latgaliešu kultūras balvu “Boņuks”, bijis nominēts arī Latvijas Literatūras gada balvai kategorijā “Dzeja”. Dzejoļi tulkoti angļu, velsiešu, poļu un frīzu valodā.
Jānis Rokpelnis (1945) Jānis Rokpelnis (1945) – dzejnieks, atdzejotājs. Dzeja balansē starp lirismu un grotesku, meistarīgi savienojot dažādus valodas slāņus. Publicējis desmit dzejoļu krājumus, Knutam Skujeniekam veltītu monogrāfiju “Smagiurbjas tinte” (2006). Publicējis arī literatūras kritiku un apceres par mākslu. Jāņa Rokpeļņa darbi atdzejoti vairāk nekā 20 valodās. Atdzejojis latviski Innokentija Aņņenska, Nikolaja Rēriha, Aleksandra Bloka, Marinas Cvetajevas, Josifa Brodska, Semjona Haņina dzeju. Ilgus gadus bijis dzejas konsultants, dzejas un prozas grāmatu redaktors. Nozīmīgākie apbalvojumi: laikraksta “Padomju Jaunatne” prēmija par gada labāko pirmo dzejas krājumu (1976), Dzejas dienu balva (1981), Baltijas Asamblejas balva (2000), Aleksandra Čaka prēmija (2001), Literatūras gada balva (2004), žurnāla “Latvju Teksti” Dzejas dienu balva (2010), Ojāra Vācieša literārā prēmija (2010), Dzintara Soduma balva par novatorismu literatūrā (2013), Latvijas literatūras Mūža balva (2016). 2025.gadā iznāca Jāņa Rokpeļņa krājuma nosaukums ir “Nomods”.
No intervijas laikrakstā eDruva:
“Kā jums šķiet, par ko šodien ir jābūt nomodā?
– To grūti pateikt. Nomods ir ļoti plašs jēdziens. Tas nav vienkārši bezmiegs. Tas ir nomods par ļoti daudz ko. Šajā gadījumā koncentrējos uz to, ka cilvēce nedrīkst apdzist, aizmigt, izsīkt – vai tas būtu dzīves nastas vai gadu nastas dēļ. Visas šīs nastas nedrīkst iemidzināt cilvēku. It sevišķi pasaulē, kura kā vienmēr cilvēces vēsturē ir bijusi un arī tagad, protams, ir ļoti traģisku notikumu pilna. Tāpat kā Veidenbaums, kurš domāja ne tikai sava laika nogrieznī, bet visā civilizācijas griezumā, arī es pēc izglītības filozofs domāju plašāk, arī antīkās filozofijas, antīkās vēstures ietvaros, rietumu civilizācijas kontekstos. Tas ir arī reliģisks jēdziens. Esiet nomodā, jo Tas Kungs nāk kā zaglis naktī, negaidot! Tāpēc esiet nomodā! Es esmu ticīgs kristietis. Tāpēc tas ir bībeliskā kontekstā – neaizmigt, būt nomodā. Tas nozīmē, ka cilvēkam garīgi ir būtiski negulēt. Nav runa par miesisko ķermeni, kas sadilst, bet par garīgo, iekšējo cilvēku.”
Ivars Šteinbergs (1991) ir latviešu dzejnieks, kritiķis, literatūrzinātnieks un atdzejotājs. Izdevis piecus dzejas krājumus pieaugušajiem, tostarp – “Jaunību”, par kuru saņēmis Latvijas Literatūras gada balvu labākā dzejas darba kategorijā. 2025. gadā iznācis krājums “Stāsti” un “Ams, ams, ams!”, bet 2026. gadā – “Lielais Sprādziens”. 2024. gadā saņēmis Normunda Naumaņa vārdā nosaukto Gada balvu mākslas kritikā. Literatūras žurnāla “Strāva” redaktors, Fulbraita stipendiāts Ņujorkas štata universitātē Bingemtonā. Atdzejojis tādus autorus kā Luīze Glika, Roberts Blajs, Silvija Plāta, Anna Sekstone un Jans Vāgners. Šteinberga dzeja tulkota angļu, somu, igauņu, lietuviešu, ukraiņu, ķīniešu valodā.
Pirmās Dzejas dienas tika rīkotas 1965. gada 11. septembrī latviešu dzejnieka Raiņa pieminekļa atklāšanā Komunāru parkā Rīgā (tagad Esplanāde), tādējādi atzīmējot dzejnieka 100. jubileju.
