Sestdien, 26. septembrī, Rencēnu bibliotēkā interesentiem tika piedāvāts piedalīties zīmuļkrāsu darbnīcā, kurā dots uzdevums – rudens krāsu paletes toņos krāsot mandalu.
Mandala ir aplis. Aplis, kurā var eksperimentēt un izpausties, meklēt un atrast, pajautāt un saņemt atbildi, ieiet un ”atslēgties” – no prāta spēlēm un ikdienas darbošanās.
Aplim ir centrs un visbiežāk tieši attiecībā pret centru veidojas mandalas raksts. Mandalu var ”audzēt” no centra, soli pa solim, atkārtojot vienu un to pašu līniju, formu, rakstu, simbolu vairākkārtīgi dažādos virzienos. Bet var arī virzīties no apļa malām uz centru, soli pa solim, vai arī velkot līnijas līdz pašam centram – ļaujot savai rokai pieņemt lēmumus un brīvi virzīties.
Tieši ļaušanās ir atslēgas vārds mandalas zīmēšanai.
Mandala ir ārpus jēdzieniem – pareizi/nepareizi, skaisti/neglīti, labi/slikti, simetriski/nesimetriski. Mandala ir ceļš , kas aizved no dualitātes, jo tā atspoguļo mirkli, kas vienkārši ir. Nav – te un tur, bija un būs, ir tikai mirklis, kas saka –
Viss ir viens.
Bibliotekāre Andra Auniņa pastāstīja par mandalu izcelsmi senindiešu reliģijā, kuras atzari pārmantojas šodien. Tie ir sarežģīti nosaukumi, kuriem latviešu valodā nav tulkojumu – mahājāna, vadžrajāna, tantrisms…
Dalībniekiem tika izdots materiāls, kurā skaidrotas krāsu – ahromatisko un hromatisko simboliskās nozīmes un galvenā kompozīcijas principa – VIENOTĪBA ievērošanas un veidošanas jēga mandalas zīmēšanas un krāsošanas procesā.
Lai dalībniekiem vieglāk būtu krāsas un to pielietojumu smelties rudens toņos, kā uzskates materiālu paraugi tika izmantoti bārbeļu, smiltsērkšķu, ozolu zariņi, hortenziju, parūkkoka un samteņu ziedi, ozolu zīles, kļavu, bērzu, mežvīnu lapiņas.
