Vai brīvība sākas ar kustību? Ar iespēju būt pašai, paust savu viedokli, pieņemt lēmumus un dzīvot bez bailēm?
12. novembrī Valmieras Integrētajā bibliotēkā notika saruna „Brīvi kustēties. Brīvi domāt. Brīvi būt.”, kurā laikmetīgā deja kļuva par sākumpunktu plašākai sarunai par sievietes brīvību, pašizpausmi, līdzdalību sabiedrībā, vienlīdzīgām iespējām un vardarbības novēršanu.
Laikmetīgā deja – brīvība kustībā
Sarunu vadīja Inta Balode – dejas kritiķe, Dejas mājas „Kurtuve” kuratore un Latvijas Dejas informācijas centra valdes priekšsēdētāja. Ar video materiālu palīdzību viņa palīdzēja iepazīt laikmetīgo deju tās vēsturiskajā un mūsdienu kontekstā. Latvijas Kultūras akadēmijas asociētā profesore, horeogrāfe un dejotāja Ramona Galkina iepazīstināja ar laikmetīgās dejas ideju un attīstības vēsturiskajām saknēm, kas meklējamas 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā. Tolaik sievietes – horeogrāfes un dejotājas – sāka apšaubīt klasiskā baleta stingros noteikumus, meklējot dabisku kustību brīvību, saikni ar emocijām un jaunus ķermeņa izteiksmes veidus. Iepazinām Loiju Fulleri (Loie Fuller), kura ar savām serpentīna dejām, zīda audumiem un novatorisku apgaismojumu radīja pārsteidzošus vizuālus skatuves tēlus; Aisedoru Dunkani (Isadora Duncan), modernās dejas aizsācēju, kura dejoja basām kājām un iedvesmu meklēja dabā un senās Grieķijas mākslā; Mēriju Vigmani (Mary Wigman), kuras dejas centrā bija cilvēka iekšējie pārdzīvojumi, kā arī Martu Greiemu (Martha Graham) un Dorisu Hamfriju (Doris Humphrey), kuru radītās kustību sistēmas būtiski ietekmēja modernās dejas attīstību. Noslēgumā – Pīna Bauša (Pina Bausch), vācu horeogrāfe, kura, apvienojot deju, teātri un cilvēku attiecību analīzi, radīja dejas teātra virzienu un būtiski ietekmēja laikmetīgo deju visā pasaulē. Šis ieskats atklāja, cik lielā mērā sieviešu drosme, radošums un gatavība pārskatīt ierasto ir veidojusi dejas mākslu. Laikmetīgā deja arī šodien ir telpa eksperimentam, brīvībai un kritiskai domāšanai.
Sarunas turpinājumā Valmieras Zonta kluba prezidente Malva Šķēle pievērsās sieviešu līdzdalībai sabiedrības procesos un jautājumam, kā no atbalsta un līdzjušanas nonākt līdz aktīvai rīcībai. Sieviešu līdzdalība ir būtiska demokrātijas, sabiedrības labklājības un attīstības sastāvdaļa. Taču ceļā uz aktīvu iesaisti pastāv dažādi šķēršļi – darba samaksas atšķirības, profesiju segregācija, nevienlīdzīgs ģimenes un aprūpes pienākumu sadalījums, sabiedrības stereotipi un arī pašas sievietes šaubas par savām spējām. Malva iezīmēja līdzdalības ceļu no informācijas apzināšanās un pirmajiem soļiem – diskusiju apmeklēšanas, petīciju parakstīšanas, viedokļa paušanas – līdz aktīvai darbībai nevalstiskajās organizācijās, savu iniciatīvu veidošanai un iesaistei lēmumu pieņemšanā. Svarīga loma šajā procesā ir atbalstošai videi, mentoringam, izglītībai un citu sieviešu pieredzei. Jo katrs solis, lai cik mazs, var virzīt sabiedrību uz priekšu. Pirms Malvas uzstāšanās Signe Rotberga, Rīgas Zonta kluba pārstāve, iepazīstināja ar ANO starptautisko iniciatīvu – 16 dienām aktīvismam pret dzimumā balstītu vardarbību, kas ik gadu norisinās no 25. novembra līdz 10. decembrim. Kampaņa aicina pievērst uzmanību vardarbībai pret sievietēm un meitenēm, izglītot sabiedrību un veicināt atbalstu cietušajiem. Ar šo tēmu saistīta arī Valmieras bibliotēkā apskatāmā informatīvā izstāde „Sievietes, kuras iedvesmo”, ko papildina tematiskie plakāti.
Tiesības, cieņa un drošība – kur meklēt palīdzību?
Sarunas noslēgumā juriste un vardarbības izskaušanas mehānismu civilprocesā eksperte Evita Drobiševska runāja par iespējām aizstāvēt savas tiesības un mehānismiem, kas palīdz cilvēkam izkļūt no vardarbības situācijas. Vardarbības novēršana sākas ar pārmaiņām domāšanā un attieksmē pret otru cilvēku. Partneris nav īpašums. Attiecību pamatā jābūt cieņai, otra cilvēka robežu un izvēļu respektēšanai, emociju pārvaldīšanai un atbildībai par savu rīcību. Ne mazāk svarīgi ir zināt, kur vērsties pēc palīdzības un kā rīkoties krīzes situācijā. Pasākuma dalībniekiem bija iespēja iepazīties ar Evitas Drobiševskas sagatavoto praktisko informatīvo materiālu „Kur vērsties krīzes situācijā”. Ar to varēs iepazīties arī Valmieras Integrētās bibliotēkas 2. stāvā.
Bibliotēka – vieta sarunām, kas rosina domāt un rīkoties
Šī tikšanās nebija tikai par deju. Tā bija saruna par brīvību, cilvēka cieņu, vienlīdzīgām iespējām un drosmi iestāties par pārmaiņām. Par spēju pamanīt netaisnību, uzdot jautājumus un paust savu viedokli. Par to, cik nozīmīga ir katra cilvēka līdzdalība sabiedrībā, kurā vēlamies dzīvot. Paldies sarunas dalībniecēm par zināšanām, pieredzi un iedvesmu!
Pasākumu kopīgi rīkoja Dejas māja „Kurtuve” un Valmieras Zonta klubs, veidojot satikšanās telpu kultūrai, zināšanām un jautājumiem, kas skar ikvienu no mums.
Pasākums īstenots Valmieras Zonta kluba projekta „Vienāds darbs – vienāds atalgojums? Sievietes ceļš no atbalstītājas līdz aktīvistei dzimumu līdztiesības jomā”, kuru atbalsta “Connect for Global Change” un Valmieras novada pašvaldības projekta “Kurtuve: laikmetīgā kultūra ikvienam” ietvaros, kuru atbalsta ERAF.
