Kā caur literatūru rosināt jauniešus domāt par vidi un pasauli, kurā dzīvojam? Šogad atbildes uz šo jautājumu meklētas vides izglītības un kultūras projektā “Zaļstāsts”, kas apvienoja tikšanās ar rakstniekiem un vides ekspertiem, jauniešu stāstu konkursu, izglītojošu nodarbību materiālu izstrādi un pat profesionālu teātra izrādi. Projekta aktivitātes norisinājās Valmieras novada bibliotēkās, bet tā noslēgumā Loretas Kiršblates radītais stāsts, kas iedzīvināts vides attiecību drāmā “Suņūdens”, aizceļoja pie teju 400 skatītājiem sešās Latvijas pilsētās.
Projekts „Zaļstāsts” aizsākās agrā pavasarī ar mērķi veicināt 7.–12. klašu skolēnu izpratni par vides jautājumiem, vienlaikus attīstot lasītprasmi, rakstītprasmi un interesi par literatūru. Tā pamatā bija ideja par bibliotēku kā vietu, kur ne tikai iepazīt grāmatas, bet arī satikt dažādu jomu profesionāļus, uzdot jautājumus, diskutēt un meklēt atbildes uz sabiedrībai aktuāliem jautājumiem.
Tikšanās, kas rosina domāt plašāk
Projekta laikā Valmieras bibliotēkā un citās novada bibliotēkās norisinājās tikšanās ar rakstniekiem, dzejniekiem un vides ekspertiem. Pie jauniešiem viesojās ornitologs un rakstnieks Viesturs Ķerus, biedrības „Zaļā brīvība” pārstāve Santa Krastiņa, rakstnieces Agnese Vanaga, Daina Tabūna, Dace Krēsliņa, Zane Nuts, rakstnieks Rvīns Varde un citi dažādu jomu profesionāļi.
Tikšanās tika veidotas tā, lai jaunieši nebūtu tikai klausītāji, bet arī aktīvi sarunu dalībnieki, kuri uzdod jautājumus, dalās savās pārdomās un iepazīst dažādus skatpunktus uz vides problēmām.
„Mums bija svarīgi, lai šīs tikšanās nebūtu tikai lekcijas, kurās jaunieši klausās, bet gan iespēja viņiem pašiem iesaistīties, uzdot jautājumus un paskatīties uz vides jautājumiem no dažādiem skatpunktiem. Jaunieši varēja arī paši radīt dzeju un plakātus, tā atklājot, ka literatūra var būt spēcīgs rupors, ar kura palīdzību runāt par vides jautājumiem un pievērst tiem plašākas sabiedrības uzmanību. Tāpēc katru tikšanos centāmies pielāgot konkrētajai vecuma grupai, rosinot jauniešus ne tikai domāt plašāk, bet arī pašiem izteikties un tikt sadzirdētiem,” stāsta projekta „Zaļstāsts” vadītāja Ieva Freimane-Mihailova.
115 jauniešu stāsti par vidi un nākotni
Viens no projekta centrālajiem notikumiem bija vides stāstu konkurss, kurā 7.–12. klašu skolēni tika aicināti caur literatūru paust savu skatījumu uz vides jautājumiem un pasauli, kādā vēlētos dzīvot nākotnē.
Konkursam tika iesūtīti 115 jauniešu stāsti no visas Latvijas. Tajos autori pievērsās mežu izciršanai, ūdens piesārņojumam, dzīvnieku sugu izzušanai, ātrajai modei un citām aktuālām vides problēmām. Starp iesūtītajiem darbiem bija arī fantastikas žanra stāsti, kuros jaunieši iztēlojās, kāda pasaule varētu būt pēc vairākiem desmitiem vai pat simtiem gadu.
Žūrijai nebija viegli izvēlēties vienu uzvarētāju, taču par to kļuva Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijas skolniece Loreta Kiršblate ar stāstu “Kad zāle atgriežas”. Tajā autore spilgti iztēlojusies nākotni, kurā tik pašsaprotams resurss kā ūdens vairs nav brīvi pieejams pat pārtikas audzēšanai.
Konkursa galvenā balva bija pavisam īpaša, iespēja savu stāstu ieraudzīt profesionālā teātra iestudējumā ar oriģinālmūziku.
No jaunietes stāsta līdz profesionālai teātra izrādei
Loretas stāstu skatuvei pielāgoja režisors un dramaturgs Klāvs Knuts Sukurs, radot attiecību vides drāmu “Suņūdens”. Lai gan izrādes darbība risinās pasaulē, kuru būtiski mainījušas cilvēku izvēles un attieksme pret dabu, tās centrā ir cilvēks, viņa attiecības, vēlmes un pārdzīvojumi.
“Man šajā projektā īpašs bija pats sākums, proti, iespēja paņemt jaunietes uzrakstītu stāstu un kopā ar radošo komandu pārvērst to dzīvā teātra izrādē. Taču vēl interesantāk bija redzēt to, kā “Suņūdens” sastop savus skatītājus dažādās Latvijas pilsētās. Izrādē runājam par nākotni, kas brīžiem šķiet absurda un smieklīga, bet vienlaikus liek aizdomāties par mūsu pašu izvēlēm šodien. Man šķiet, ka teātris savu uzdevumu ir paveicis, ja jaunieši pēc izrādes ne tikai smejas, bet arī sāk uzdot jautājumus par pasauli, kurā paši gribētu dzīvot,” stāsta izrādes režisors un dramaturgs Klāvs Knuts Sukurs.
Loretas radīto nākotnes pasauli uz skatuves izspēlēja un izdziedāja Dailes teātra 10. studijas aktieri Annija Bildarte un Daniels Loginovs, savukārt komponists Renārs Veličko izrādei radīja četras oriģināldziesmas, kuras tika izpildītas dzīvajā.
7. septembrī “Suņūdens” piedzīvoja pirmizrādi Valmieras Integrētajā bibliotēkā, bet pēc tam devās pie skatītājiem Latvijas Nacionālajā bibliotēkā Rīgā, Jelgavas bērnu un jauniešu bibliotēkā “Zinītis”, Jūrmalas Centrālajā bibliotēkā, Pārventas bibliotēkā Ventspilī un Latgales Centrālajā bibliotēkā Daugavpilī.
Sešās Latvijas pilsētās izrādi noskatījās ap 400 skatītāju. Īpaši kupli apmeklēta bija izrāde Pārventas bibliotēkā Ventspilī, kur pulcējās vairāk nekā 100 skatītāju, savukārt Jūrmalas Centrālajā bibliotēkā izrādi noskatījās ap 90 interesentu.
Izrāžu ceļojums apliecināja, ka bibliotēka var būt ne tikai vieta grāmatām un lasīšanai, bet arī teātrim, jaunām pieredzēm un sarunām par būtisko.
Lai izrāde būtu pieejama skatītājiem arī pēc projekta noslēguma, “Suņūdens” iespējams noskatīties tiešsaistē šeit. Savukārt izrādei īpaši radītās oriģināldziesmas iespējams noklausīties šeit.
Nākotne, kas liek smieties un aizdomāties
Izrāde “Suņūdens” skatītājus aizveda 100 gadus tālā nākotnē, kur kādā siltumnīcā risinās neiespējams mīlasstāsts starp jauno Adelainu un viņas tomātu stādiem. Tas ir stāsts par pasauli, kurā cilvēku ērtību un izvēļu dēļ dabas resursi kļuvuši ierobežoti, taču vēlme mīlēt, sapņot un iestāties par sev svarīgo nav zudusi.
Izrāžu laikā bibliotēkās skanēja smiekli, netrūka pārsteiguma un aizrautības. Taču īpaši vērtīgas bija sarunas pēc izrādēm. Jaunieši teju katrā pilsētā atzina, ka šādu nākotni sev gan negribētu, bet mīlestību gan!
Šī atziņa spilgti raksturo arī vienu no projekta iecerēm, proti, rosināt jauniešus domāt par vides jautājumiem ne tikai caur faktiem un brīdinājumiem, bet arī caur literatūru, mākslu, humoru un cilvēciskām attiecībām.
Paliekošs ieguvums Latvijas bibliotēkām
Līdzās tikšanās reizēm, stāstu konkursam un teātra izrādēm projektā izstrādāta arī vides izglītības modeli “Grāmatas, literatūra un vide mums apkārt”. Tās autors ir Ričards Edijs Štibe, kurš sagatavojis trīs nodarbību plānus, piedāvājot ar literatūras palīdzību iepazīt tādas tēmas kā aprites ekonomika, zaļmaldināšana un ilgtspēja ikdienā.
Modelis jau veiksmīgi izmantota praksē. Septembrī Valmieras bibliotēkas un Naukšēnu pagasta bibliotēkas darbinieki pēc izstrādātās metodikas vadīja 18 nodarbības, kopumā iesaistot 276 jauniešus. Nodarbībās piedalījās Valmieras tehnikuma, Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolas un Naukšēnu pamatskolas audzēkņi, iepazīstot vides jautājumus caur literatūru, diskusijām un praktiskiem uzdevumiem.
Izstrādātias modelis ir brīvi pieejama PDF formātā, un to savā darbā var izmantot ne tikai bibliotekāri, bet arī pedagogi, jaunatnes darbinieki un ikviens, kurš vēlas ar jauniešiem runāt par vides jautājumiem.
Lejupielādē to šeit:
Mācību materiālsLai gan “Suņūdens” ceļojums pa Latvijas bibliotēkām ir noslēdzies, “Zaļstāsta” laikā radītie stāsti, aizsāktās sarunas un izglītības materiāli turpinās dzīvot tālāk. Un, iespējams, tieši kādā no nākamajām bibliotēkas nodarbībām radīsies jauna ideja, kas palīdzēs uz pasauli paskatīties citādi.
Visas aktivitātes īstenotas projekta “Zaļstāsts” (Nr. LVAF/40/2025) ietvaros. Projektu īsteno Kultūras un izglītības studija “Talantu pilsēta” sadarbībā ar Valmieras bibliotēku. Projektu finansē Latvijas vides aizsardzības fonds.













