Trešdien, 11. februārī, Valmieras Integrētajā bibliotēkā notika pasākums “Pēdas akmenī. Tēlniecības plenēri Valmierā”, kas bija veltījums Valmieras akmenstēlniecības simpozijiem, to radīto mākslas procesu nospiedumiem pilsētas kultūrvidē. Ar klātesošajiem tikās Valmieras Valsts ģimnāzijas Skulptūru dārza idejas iniciators un viens no plenēru organizatoriem Jānis Zemļickis, plenēru dalībnieks tēlnieks Matiass Jansons un kinoamatieru studijas KRISTINS dalībnieks Andris Etmanis, kas laikā no 1985.-1989. gadam dokumentēja plenēru norises amatierfilmās.
Simpoziju vēsture tika aplūkota to attīstības divos posmos: 20.gs 80.gadi, kad ideju par plenēru Valmierā realizē tēlnieks Andris Vārpa kopā ar saviem domubiedriem, un laiks no 2004. – 2009.gadam, kad organizēšanu uzņemas tolaik Valmieras Valsts ģimnāzijas direktors Jānis Zemļickis. Matiass Jansons pastāstīja par tēlnieka darbu, akmens skulptūru veidošanas paņēmieniem un niansēm. Viņš atklāja, ka, neraugoties uz modernām metodēm, tēlnieka ikdienā nekas daudz nav mainījies : joprojām tiek strādāts ar kaltu un āmuru, un vislabākās aizsargbrilles ir tās, kas iegādātas pirms 30 gadiem. It kā jokodams, bet pilnīgi nopietni tēlnieks atzina, ka, strādājot ar akmeni un kaltu, vēlams, lai tuvumā ir upīte, kurā ūdens temperatūra būtu +4°C. Tas labi noder, kad ar āmuru trāpa pa pirkstiem.
“Akmens ir paliekošs, un ap to var apaudzēt gan stāstu, gan vidi. Cik daudz vietās Valmierā ir tēlnieku radītie darbi!” sacīja Jānis Zemļickis ar cerību, ka vides sakārtošanai un mākslas nozīmei pilsētvidē tiks pievērsta lielāka uzmanība, saglabājot jau radītos darbus un iniciējot jaunus vides mākslas projektus.
Vakara gaitā bija iespēja noskatīties divas kinoamatieru studijas KRISTINS filmas, kas savulaik dokumentējušas divu pirmo tēlniecības plenēru norises. Viens no filmu autoriem Andris Etmanis klātesošajiem iezīmēja filmu tapšanas procesu, mizanscēnu un inscinējumu aizkulises ar tēlnieku piedalīšanos. Parasti šo ideju autors bija studijas vadītājs Armīns Lejiņš, kam piemita apskaužama humora izjūta, un kas lieti noderēja safilmētā materiāla montēšanas procesā un filmas radīšanā. Kopumā studijas mantojumā ir septiņas amatierfilmas, veltītas akmenstēlniecības plenēriem un tēlnieka Andra Vārpas personībai, viņa radošās darbības dokumentējumam.
Valmieras akmenstēlniecības simpoziju ideju izauklē un realizē tēlnieks Andris Vārpa. 1984. gadā vasarā Valmieras mācītājmuižas parkā, līdzās savai darbnīcai, mākslinieks sarīko pirmo tēlniecības plenēru, kurā piedalās trīs tēlnieki Gvido Buls, Juris Švalbe un Andris Vārpa. Jau vēlāk par simpozija attīstības pirmo posmu, savā bakalaura darbā “Tēlnieka Andra Vārpas darošā darbība” raksta Arta Vārpa: “Pieci Valmieras akmenstēlniecības simpoziji deva pilsētai vairākus desmitus lielākoties paliekošu darbu. 80.gadu gaitā diezgan būtiski bija mainījušās arī paša simpozija organizētāju ieceres un ilūzijas par tēlniecības simpoziju funkcijām un mērķiem. Sākotnējā ideja par aktīvu radošo darbu, skulptūru parka izveidošanu un cerības ka tēlnieku devumu novērtēs arī pilsēta un tās iedzīvotāji, lielā mērā izrādījās nepiepildāmas”
Pasākuma apmeklētāji varēja iepazīties ar ekspresizstādi, kas bija izveidota, apzinot fotogrāfijas un materiālus no Tamāras Visockas, Artas Vārpas, Jāņa Zemļicka, Aivara Leiša personīgajiem arhīviem.
