5. septembrī Valmieras novada bibliotēku darbinieki un lasītāji kopīgi devās uz Rīgu, lai piedalītos Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) un Latvijas Bibliotekāru biedrības (LBB) organizētā dokumentālās filmas “Bibliotekāri” seansā. Tā pirmizrādi piedzīvoja 2025. gadā un stāsta par bibliotekāru un sabiedrības cīņu par demokrātiju un vārda brīvību ASV. Trauksmainu notikumu aizsākums ir Teksasas varas iestāžu izveidots 850 aizliegto grāmatu saraksts, kurā galvenokārt iekļauti darbi par rasu jautājumiem un LGBTQ+ tematiku. Tas nepieredzētā tempā visā ASV izraisa plašus grāmatu aizliegumus, īpaši skolu bibliotēkās un attiecībā uz bērnu un jauniešu literatūru. Saspīlējumam pieaugot, bibliotekāri kopīgi iestājas pret atklātu politisko ekstrēmismu, kas veicina mērķtiecīgu cenzūru. Neskatoties uz vajāšanu, draudiem un valdošās varas rīkojumiem, kuru mērķis ir kriminalizēt viņu darbu, bibliotekāru cīņa par lasīšanas brīvību kļūst par satraucošu atgādinājumu demokrātijas un vārda brīvības trauslumam.
Vai šīs tēmas ir aktuālas arī Latvijā? Līdzības ar notikumiem ASV redzamas arī pie mums, lai gan ne tik apjomīgā kampaņā. Sociālajos medijos ar regularitāti parādās asas diskusijas par dažādām grāmatām, aicinot tās izņemt no bibliotēku plauktiem. Nesenie gadījumi iekļauj Ivara Šteinberga dzejoļu krājumu “Ams, ams, ams!”, apgādā Pētergailis iznākušo grāmatu “Tur lejā” un Jāņa Rozes apgādā iznākušo “Diena, kad tētis pārrunāja kutelīgus jautājumus”. Jautājumi tiek saasināti arī priekšvēlēšanu laikā. Lai gan Latvijā oficiālā un politiskā līmenī netiek ietekmēts bibliotēku grāmatu plauktu saturs, tendences veidojas un ir svarīgi atcerēties demokrātiskas valsts pamatprincipus un Latvijas likumdošanu.
Latvijas Republikas Satversmes 100. pants nosaka: “Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta.” Te redzami divi nozīmīgi aspekti par bibliotēkām – cenzūra tajās nedrīkst būt, turklāt bibliotēka izpilda šeit norādīto funkciju par visdažādākās informācijas pieejamību ikvienam.
Latvijā spēkā esošs ir šogad atjaunināts Bibliotēku likums, kura 5. pants nosaka: “Bibliotēkas attiecībā uz krājumu veidošanu ir neatkarīgas. Tās nedrīkst ierobežot politiski, ideoloģiski vai reliģiski motīvi. Ierobežojumus bibliotēku krājumu veidošanā var noteikt tikai ar likumu.” Tā ir spēcīga aizstāvība bibliotēkām un bibliotekāriem, veidojot krājumu pēc savas bibliotēkas profila un lasītāju vajadzībām.
Ļoti svarīga atziņa, kas izskanēja dokumentālajā filmā – tu vari aizliegt savā ģimenē kādu grāmatu, bet tu nedrīksti to aizliegt visiem pārējiem. Bibliotēka ir pieejama ikvienam un informācija tajā ir pieejama ikvienam. Mūsu tiesības beidzas tur, kur sākas otra tiesības. Bibliotēkas plaukts ir precīza metafora informācijas brīvībai – plauktā stāvēs dažādas grāmatas, dažāda informācija. Tu vari to lasīt, tu vari to nelasīt, bet tu nedrīksti grāmatu no plaukta izņemt, ja tev tā nepatīk.
5. septembra diskusijā Jūrmalas bibliotēkas vadītāja Māra Jēkabsone uzsvēra – uzticieties bibliotekāriem. Viņi ir profesionāļi, ar plašām zināšanām par literatūru un kultūru, grāmatas tiek izvērtētas un izvietotas pēc attiecīgām mērķa grupām. Bibliotēkās darbojas krājuma komisijas un ir krājuma komplektēšanas noteikumi. Izmantojiet bibliotēkas, lai paplašinātu savu redzesloku, lai ieraudzītu pasauli ar citu acīm. Lasiet!
Filma pie Latvijas skatītājiem nonākusi un iztulkota latviešu valodā pateicoties Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrībai. Pēc filmas seansa par tematu aktualitāti Latvijā diskutēja LNB direktore Dagnija Baltiņa, Jūrmalas Centrālās bibliotēkas direktore Māra Jēkabsone, Žurnālists un “Ir” komentētājs Pauls Raudseps, Olaines 1. vidusskolas bibliotēkas vadītāja Aija Jankava, Latvijas Republikas Tiesībsarga biroja Pilsonisko un politisko tiesību nodaļas juridiskā padomniece Kristīne Pakārkle un Biedrības “Tēvi” pārstāvis Gatis Smidrovskis. Diskusiju vadīja kultūras žurnālists Toms Treibergs.
