Valmieras Integrētajā bibliotēkā apskatāma grāmatu izstāde “Gaujas nacionālajam parkam – 50″.
Gaujas nacionālais parks (GNP) ir pirmais un vecākais nacionālais parks Latvijā, kas šogad atzīmē 50. izveides gadadienu.
1973. gadā 14. septembrī dibinātajā Gaujas Nacionālajā parkā priežu sili mijas ar ēnainām egļu gravām un bērzu baltajiem stāviem, upju krastus rotā vītolu pelēkums un ievziedu baltums, bet parka teritorija izveidota, lai aizsargātu mazpārveidotās dabas teritorijas, Gaujas senlejas un tās apkārtnes unikālās dabas vērtības, vienlaikus nodrošinot teritorijā rekreācijas un dabas aizsardzības funkcijas.
Nekur citur Latvijā vienkopus nav tik daudz krauju, gravu, strautu, smilšakmens un dolomītu klinšu un alu kā Gaujas senielejā un tās pieteku krastos, kuru vēsture sniedzas 370 – 380 miljonus gadu senā devona periodā. Ainavisko pļavu ziedu košums, varenās alejas, teiksmām apvītā Gauja, tās pietekas un vecupes, apkaimes ezeri, bagātīgie meži un purvi rada dzīvotņu daudzveidību, kas sniedz mājvietu 149 putnu, 48 zīdītāju un vairāk nekā 800 augu sugām
Fakti par GNP:
- GNP platība ir 91786 ha un tā teritorija iedalīta 5 funkcionālās zonās.
- GNP atrodas vairāk nekā 500 kultūras un vēstures pieminekļu – pilskalni, mūra pilis, baznīcas, muižas, ūdensdzirnavas un vējdzirnavas, kā arī citi arheoloģiskie, arhitektūras un mākslas pieminekļi.
- Gaujas, Amatas un Braslas krastos iekārtotas ūdens tūristu apmetnes, autobraucējiem paredzētas vairākas autotūristu apmetnes, kājāmgājējiem takas vairāk nekā 100 kilometru kopgarumā, bet velotūristiem maršruti visā GNP teritorijā.
- Līgatnes dabas takās apmeklētāji var vērot meža iemītniekus no rekonstruētajām skatu platformām un vērot Gaujas senleju no un skatu torņa.
Avots. Gaujas Nacionālais parks | Dabas aizsardzības pārvalde
