Kad sāku dzīvot pilsētā, savos uzskatos biju tik lauciniecisks, ka nevarēju iedomāties mājkustoņus mītam dzīvoklī, taču manu atturību saļodzīja pēkšņums – man piedāvā atradeni. Kādu brīsniņu apcerēju – kā būtu, ja būtu. Un teicu jāvārdu. Uzrašanos un ierašanos nosvinējām kā pieklājas. Un sākām divatni. Ar vēl vārdā nenosauktu melnīti, kura pakakli rotāja balts taurentiņš.
Bibliotēkā pieejamie eksemplāri
