Skolas laika fotogrāfijās ar mazajām meitenītēm un zēniem, kas, rokās turot rudens ziedu pušķus, raugās objektīvā ar cerībām, bailēm vai prieku, autore atpazīst savus klasesbiedrus, atceras viņu dzīves ceļa sākumu. Runas par saulaino bērnību ir tikai mīts. Mazā dvēselīte ienāk pasaulē vientuļa, un viņai viss jāapgūst no jauna. Labi, ja līdzās ir mīļas tuvinieku rokas un sirdis. Bet ja to nav? Tad jātveras zem Sargeņģeļa siltā spārna, bet arī šis tuvums visiem nav dots. Taču sapņot par Sargeņģeli nav liegts, un kas zina – ilgotais un piesauktais var piepildīties.
Bibliotēkā pieejamie eksemplāri
Pilns jaunieguvumu saraksts
