Kas patiesībā slēpjas bēniņos, kur viss čukst un nevienam nav jāzina? Kāpēc dažus datumus drīkst pieminēt tikai pusbalsī? Un ko nozīmē būt “novembrēnam” laikā, kad pagalmā lepni spīd sarkanas zvaigznes? Šis stāsts ved cauri brīžiem, kad katram vārdam ir svars, bet klusēšanai – savs smagums. Donāts aug pasaulē, kur slepeni signāli un aizslēgtas durvis ir ikdiena. Kamēr tēvs ir tālu prom, viņa mājas bēniņi kļūst par patvērumu – tur top kokgrebumi un gleznas, skan aizliegtas melodijas un glabājas liecības, kurām nedrīkst pieskarties svešas acis. Skolā gaida izaicinājumi, pagalmā – pārbaudījumi, bet sirdī viņš nes savu patiesību un mācās, ka drosme ne vienmēr ir skaļi varoņdarbi; dažkārt tā ir spītīga ticība, klusēšana īstajā brīdī un gatavība nogaidīt, līdz pienāks laiks runāt. Aizkustinošs, saspringts un patiesos notikumos balstīts darbs, kas ļauj jauniešiem ieraudzīt Latvijas vēsturi viena zēna skatpunktā. Tas uzdod tiešus jautājumus: ko darītu tu, ja tavs noslēpums būtu dārgāks par drošību? Cik tālu tu ietu, lai sargātu to, kam tici? Pēcvārdā atklāts arī stāsta iedvesmas avots – nacionālā partizāna un pagrīdes mākslinieka Jāzepa Oskara Bikaunieka (1916–1987) dzīvesgājums, kas piešķir vēstījumam īpašu patiesīgumu un sakņu spēku – gluži kā vecam ozolam, kas stāv un turas, lai kas notiktu apkārt.
Bibliotēkā pieejamie eksemplāri
