2023. gada septembrī Valmieras bibliotēkas darbības un pakalpojumu attīstībai tika veikta plaša lietotāju aptauja. Aizpildītas 669 anketas, iegūti dati par Valmieras novada publiskajām bibliotēkām. 80,9% no respondentiem ir sievietes, 13% vīrieši, 92% vecāki par 26 gadiem. Jānorāda, ka aptaujā nepiedalījās bērni un jaunieši, kā arī netika ietverti jautājumi par bibliotēkas sadarbību ar izglītības iestādēm un citām institūcijām. 2024. gadā ir plānots izzināt skolēnu un sadarbības partneru viedokli par bibliotēku pakalpojumiem.
Iegūtās atbildes veido priekšstatu par to, ko novada iedzīvotājiem nozīmē bibliotēka. Ko tā nozīmē katram iedzīvotājam savā dzīves vietā – lauku iedzīvotājam un pilsētas iedzīvotājam? Redzamas gan ļoti praktiskas, gan emocionālas vajadzības, kuru nodrošināšana var veicināt katra iedzīvotāja labbūtību un piederības izjūtu savai kopienai.
Daži citāti no iedzīvotāju paustā bibliotēkas novērtējuma: “bibliotēka nodrošina informācijas apmaiņu un piekļuvi zināšanām”; “tā ir iespēja ietaupīt savus līdzekļus”; “tā ir visiem pieejama garīgā mantojuma krātuve un kultūras saliņa”; “vieta, kur pulcēties, piedzīvot intelektuālu saziņu ar sabiedrību, tikties ar interesantiem, radošiem cilvēkiem un paplašināt savu redzesloku”; “tā piedāvā iespēju darboties internetā, printēt, kopēt, saņemt atbalstu datora izmantošanai”, “bibliotēka ir vieta, kur tev cenšas palīdzēt, tā ir vieta, kur vienmēr esi gaidīts, draudzīga iestāde, kur iegūt atbalstu, kur palīdzēs atrast risinājumus, jo te ir iespēja cilvēciski parunāt”; “bibliotēka ir nozīmīga atpūtas vieta ar sakoptu un radošu vidi, vieta, kur iesaistīties aktivitātēs, gūt pozitīvas emocijas, smelties iedvesmu”; “bibliotēka ir arī svētki, tā sniedz prieku un dod iespēju atslēgties no ikdienas rutīnas”; “vieta, kurā varam sajust savu piederību kopienai un kopību ar novadu, tā ir laukiem nozīmīga socializēšanās vieta”.
Redzamākā atšķirība starp Valmieru un pārējām novada publiskajām bibliotēkām – Valmierā cilvēki vairāk saskata bibliotēku kā zināšanu un informācijas centru, savukārt lauku teritorijās bibliotēka ir nozīmīga kā tikšanās un socializēšanās vieta, bibliotēka bieži vien kalpo kā saikne ar pašvaldību un tajā var saņemt palīdzību dažādos jautājumos.
Kā svarīgākos bibliotēkas pakalpojumus lietotāji novērtējuši grāmatu, preses izdevumu, CD/DVD, galda spēļu izsniegšanu uz mājām, grāmatu pasūtīšanu un saņemšanu no citām bibliotēkām, bibliotēku rīkotos pasākumus, informācijas meklēšanu ar bibliotekāra palīdzību. Īpaši novada bibliotēkās tiek uzsvērti drukāšanas, kopēšanas, skenēšanas un laminēšanas pakalpojumi. Pasākumi novada bibliotēkās tiek vērtēti kā ļoti nozīmīga vietējo iedzīvotāju dzīves daļa.
Lielākā daļa respondentu ar bibliotēku pakalpojumiem ir apmierināti, bet ir atsevišķi ierosinājumi katrai bibliotēkai gan attiecībā uz darba laiku un pasākumiem, gan telpas iekārtojumu un aprīkojumu.
Viens no aptaujas mērķiem bija noskaidrot, kā tiek izmantoti bibliotēku piedāvātie attālinātie pakalpojumi, piemēram, elektroniskais kopkatalogs un 3td E-grāmatu bibliotēka (www.3td.lv).
Lai Valmieras novada bibliotēku krājums būtu pieejams un pārskatāms ikvienam, lietotājiem tiek piedāvāts Valmieras novada bibliotēku elektroniskais kopkatalogs (pieejams – valmiera.biblioteka.lv). Kopkataloga galvenā iespēja ir meklēt dažādus materiālus visa novada bibliotēku krājumos – grāmatas, žurnālus, spēles, filmas, publikācijas no vietējiem preses izdevumiem, studentu darbus u.c. E-katalogā ir iespēja uzzināt, kurās bibliotēkās novadā šie materiāli ir pieejami, kā arī tos pasūtīt, iepriekš saņemot autorizācijas datus (lietotājvārdu un paroli). Katrs bibliotēkas lasītājs var sekot līdzi saviem izsniegumiem, pagarināt izsniegšanas termiņus un iestāties rindā uz izdevumiem. Aptaujas rezultāti ļauj cerēt uz tālāku šī pakalpojuma attīstību: 42,5% respondentu izmanto E-katalogu, 40,8% respondentu – neizmanto, savukārt 13,8% norāda, ka nezina par šo pakalpojumu, 2,9% atzīmēja atbilžu variantu cits.
Otrs nozīmīgs attālinātais pakalpojums, kas pieejams ne tikai Valmieras novada iedzīvotājiem, bet arī jebkuram Latvijas bibliotēku lietotājam visā pasaulē, ir 3td e-GRĀMATU bibliotēka. Šis pakalpojums ir pieejams jau piecus gadus, un tieši Valmieras bibliotēka bija viens no galvenajiem iniciatoriem 3td e-GRĀMATU bibliotēkas radīšanā. Pateicoties valsts finansējumam, KISC (Kultūras un informācijas sistēmu centrs) un sadarbības partnerim Tietoevry Latvia un vairākām Latvijas izdevniecībām, jebkuram bez maksas ir pieejams kvalitatīvs e-grāmatu saturs latviešu valodā. Vienīgā prasība – jābūt reģistrētam publiskās bibliotēkas lietotājam. Valmieras bibliotēkas rīkotajā aptaujā 54% respondentu norādījuši, ka neizmanto e-grāmatu bibliotēku, 25% respondentu norāda, ka nezina šādu pakalpojumu un tikai 21% to reizēm vai bieži izmanto.
Šie divi bibliotēkas e-pakalpojumi raksturo bibliotēkas attīstību un transformāciju. Tradicionālie bibliotēkas pakalpojumi, piemēram, grāmatu izsniegšana, ir bieži izmantoti un saprotami, taču jaunās lietas joprojām prasa popularizēšanu.
Viena no anketas sadaļām bija veltīta arī bibliotēkas pasākumu novērtēšanai, kur tika saņemti visvairāk ierosinājumu un komentāru. Šajā sadaļā parādījās vislielākās respondentu viedokļu pretrunas. Tika pausti viedokļi, ka bibliotēkai nebūtu jārīko pasākumi, ka tā ir citu kultūras iestāžu funkcija, tomēr lielāka daļa respondentu izteicās, ka pasākumi ir būtiski gan informācijas apmaiņai un jaunu iespaidu gūšanai, gan kā socializēšanās iespēja. Īpaši svarīgi bibliotēku pasākumi ir pagastos, kur atsevišķi cilvēki norādījuši, ka “tā ir vienīgā vieta, kur aiziet”.
Kopumā anketa bija gara – 33 jautājumi, tāpēc visu Valmieras novada bibliotēku kolektīvs ir pateicīgs katram, kuram pietika pacietības un laika to aizpildīt. Šeit analizēti tikai daži jautājumi no aptaujas, bet ir apkopotas visas atbildes, veidojot katrai bibliotēkai kopsavilkumu (dati pieejami bibliotēkās), lai varētu izprast un ņemt vērā tos ierosinājumus un secinājumus, kas katrai vietai ir nozīmīgi pakalpojumu uzlabošanai.
Lai turpinātu attīstīt Valmieras novada bibliotēku pakalpojumus, esam ieinteresēti veicināt lietotāju līdzdalību un aicināt uz sarunām par kopienai vajadzīgo atbalstu, ko bibliotēkas var sniegt.
