18. maijā Strenču kultūras centrā uz Latvijas Bibliotekāru biedrības (LBB) Vidzemes nodaļas 24. saietu “Bibliotēka bez robežām” pulcējās tuvāku un tālāku ceļu mērojuši bibliotekāri. Strenči par saieta norises vietu bija izraudzīti, lai Vidzemes bibliotekāro sabiedrību iepazīstinātu ar jaunu Valmieras novada teritoriju, jo pēc 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas bijušā Strenču novada teritorija kļuvusi par Valmieras novada daļu. Tāpat šī tikšanās vieta un reize bija izvēlētas, lai bibliotekāri iepazītu arī vērtīgāko un interesantāko, ko piedāvā 27. Gaujas plostnieku svētki.
Rīts sākās neformālā gaisotnē ar draudzīgām sarunām un prieku par atkalsatikšanos, paralēli baudot sarūpēto cienastu. Ievadā klātesošos uzrunāja LBB Vidzemes nodaļas vadītāja Olga Kronberga. Viņa atgādināja par iepriekšējiem saietiem. Šī bija ceturtā reize, kad to rīkoja Valmieras bibliotēka. Katru gadu saietu organizē kāda cita pašvaldība, kovida laikā bija pārtraukums, un pērn tradīciju turpināja Ogre. Kad pirms 26 gadiem dibināja biedrības Vidzemes nodaļu, viens no tās mērķiem bija tikties, tīkloties, iet kopā uz profesionālu izaugsmi, lai stiprinātu sabiedrību. Saietā visiem arī bija iespēja pirmo reizi noskatīties video, kas filmēts aprīlī, kad Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika bibliotekāru kongress. Uzņemtajā materiālā bibliotekāri stāsta, ko viņiem devusi dalība biedrībā, kā arī runā par bibliotēku un sava darba nozīmīgumu. Valmieras bibliotēkas direktore Daiga Rokpelne savā uzrunā pateicās Olgai Kronbergai, LBB valdei un aktīvistiem, uzsverot, ka to veikums ir būtisks un mērķtiecīgs, visiem kopā strādājot. Atsaucoties uz saietam izvēlēto nosaukumu, direktore sacīja, ka katrā desmitgadē tam ir savs piepildījums un bijis jādomā, kā ne tikai paplašināt, bet arī noturēt robežas. Viņa aicināja ikvienu baudīt kopības mirkli, zināšanas un to, ko piedāvā Strenči. Sanākušos sveica arī Strenču apvienības pārvaldes vadītājs Jānis Pētersons. Pagodināta par kolēģu viesošanos Strenčos bija pilsētas bibliotēkas vadītāja Inguna Dukure, akcentējot kopības sajūtu. Saieta dalībniekiem muzikālu sveicienu dāvāja meitenes no vietējās bērnu vokālās studijas “Notiņas”.
Valmieras novada pašvaldības Kultūras pārvaldes vadītāja vietniece kultūrpolitikas jautājumos Liene Jakobsone iepazīstināja ar savu vadīto projektu “Valmiera – Dinamiskā pilsēta”.
Valmieras un Strenču pilsētas bibliotēka prezentēja tēmu Iespēju parole – bibliotēka. Vispirms bija atskats uz to, kā Valmieras Integrētā bibliotēka cauri gadiem ir attīstījusi darbības virzienu, kas bāzēts starptautiskajā sadarbībā – ar tālejošāku domu, lai vietējai sabiedrībai būtu piedāvāts kvalitatīvāks pakalpojums. Valmieras bibliotēkas direktore Daiga Rokpelne uzsvēra, ka bijuši drosmīgi, un šī drosme balstās zināšanās un vēlmē eksperimentēt. “Jo vairāk dari, jo vairāk saproti, jo lielāka drosme pastāstīt, ko dari, un tevi uztver par labāku sadarbības partneri,” secināja Daiga Rokpelne. Valmieras bibliotēka starptautisku projektu aktivitātēs centusies iesaistīt arī mazpilsētu un pagastu bibliotēkas. Valmieras bibliotēkas Pieaugušo apkalpošanas nodaļas vadītāja Alīna Pūce savā prezentācijā apliecināja, ka katrs var paveikt ko svarīgu – vajag tikai meklēt iespējas un draugus sev apkārt. Sadarbības jēga ir tajā, ka tevī ieklausās. Bibliotēkām ir nozīmīga draudzība ar sabiedrību, ar iedzīvotājiem. Vienlaikus ir nepieciešams atbalsts un atbildības uzņemšanās arī no lasītāja.
Iedvesmojoša bija arī Strenču pilsētas bibliotēkas vadītājas Ingunas Dukures prezentācija par to, kā viņai ir veicies, ko ieguvusi pati un cik daudz devusi atpakaļ kopienai, iesaistoties starptautiskos projektos, turklāt arī laikā, kad viņa vēl vadīja Vaidavas pagasta bibliotēku. Inguna Dukure apstiprināja faktu, ka bibliotēka spēj būt kā terapija, jo bibliotēkas jau izsenis ir bijušas dziednīcas dvēselēm. “Nav daudzveidīgākas iespēju platformas, kāda tā ir bibliotēkā!” pārliecinājusies Strenču pilsētas bibliotēkas vadītāja. Iesaiste starptautiskos projektos ļāvusi izprast, kas notiek citviet bibliotēku jomā Eiropā. Viņasprāt, dziedējošā ir piederības sajūta – kopienai, cits citam, bibliotēkai.
Dr. phil., Latvijas Universitātes tenūrprofesors sociālajā filozofijā Raivis Bičevskis vēstīja par tēmu “Kā orientēties jaunajā nepārskatāmībā? No vēsturiski un globāli ilglaicīgiem procesiem līdz nacionālām valstīm un pašvaldību kopienām.” Izskanēja doma par to, ka ir jāstāsta stāsti, lai sasaistītu pagātni ar nākotni. Stāsts parāda dzīves nepārtrauktību.
Mg. hist., Mg. art., Rīgas Stradiņa universitātes lektore un vizuālās kultūras pētniece Baiba Tetere uzstājās ar priekšlasījumu “Sadarbība kā metode: Strenču fotodarbnīcas vēsture un mantojums”.
Dr. art., tradicionālās kultūras dokumentētāja un aizrautīga pētniece Ieva Vītola atklāja, kāds ir “Plostnieku stāsts”, runāja par to, kā dokumentētas viņu darba liecības.
Saieta vadību uzņēmās valmierietis, pilsētas gids un Valmieras bibliotēkas draugs Ričards Edijs Štibe. Sasmēlušies atziņas no stāstījumu daļas, bibliotekāri devās uz Gaujmalu, kur jau gaidīja gardā Plostnieku zupa. Turpat arī varēja kopīgi sagaidīt plosta pienākšanu krastā. Un tad jau bija brīvais laiks, kad ikviens no svētku bagātīgās programmas baudīja, ko vēlējās un cik ilgi gribēja. Saietu rīkoja Valmieras bibliotēka sadarbībā ar Strenču pilsētas bibliotēku, Valmieras novada pašvaldību, Strenču apvienības pārvaldi, Strenču Kultūras centru un Latvijas Bibliotekāru biedrību, Erasmus+ KA210-ADU projektu “Uz priekšu Kopā’’ (Forward Together).
Foto no saieta skatīt ŠEIT.
