Valmieras bibliotēku pirmsākumus apkopojusi Laimdota Daniela.
Pirmās ziņas par vēlmi izveidot Valmierā publisko bibliotēku atrodamas Latvijas Valsts Vēstures arhīva fonda “Vidzemes gubernatora kanceleja” dokumentos. 1841. gada 3. jūnijā grāmatu tirgotājam Edmundam Gečelam (Gotschel) tiek atļauts pārvest viņa iznomājamo grāmatu bibliotēku no Jelgavas uz Valmieru, lai tur izveidotu publisko bibliotēku (Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 3.fonds, 6.apr., 7.lieta, 2 lp.; LVVA, 3.f., 6.apr., 143.lieta, 7.lp.).
Viena no pirmajām lappusēm Valmieras bibliotēkas vēsturē tiek ierakstīta ar jaunlatvieša Pētera Krumberģa (1823-1880 ?) darbību (Ancītis Valdemārs. Kāds mazdaudzināts jaunlatvietis// Komunisma uzvara.- 1983. – 11. okt.). Pēteris Krumberģis vairāk nekā 20 gadus ir Valmiermuižas skrīveris un rosīgs vietējās sabiedriskās dzīves organizētājs. H. Enzeliņš grāmatā “Skati Valmieras pilsētas, draudzes un novada pagātnē” raksta: “1871. gada 24. oktobrī Valmieras pagastnamā uzved lugu “Pašaudzināts”. Atlikums par labu bibliotēkas iegādāšanai” (Enzeliņš H. Skati Valmieras pilsētas, draudzes un novada pagātnē.- Valmiera, 1932. – 278. lpp.). Kā liecina kāds Krumberģa laikabiedrs Jul. B.: “Krumberģis palīdzēja septiņdesmito gadu sākumā nodibināt valmieriešiem bibliotēkas biedrību, kuras pirmais priekšnieks viņš bija. Caur viņu rīcību arī notika Valmiermuižas pagastnamā teātra izrādes, kuras viņš vadīja un kuras atrada ne vien pie lauciniekiem, bet arī pie Valmieras inteliģentiem lielisku piekrišanu, jo zāle katrreiz bija no publikas pārpildīta. Bet tā kā viņam bij daudz pretinieku (sakarā ar publikācijām “Pēterburgas avīzēs”), tad viņam vajadzēja no bibliotēkas vadības atstāties, kura pēc tam sāka nīkuļot, līdz pēdīgi izbeidzās” (Kaudzīte M. Atmiņas no tautiskā laikmeta.- R., 1994. – 80./81. lpp.).
Vēl viena lappuse Valmieras bibliotēku vēsturē saistās ar Valmieras Latviešu biedrības bibliotēku.
Valmieras latviešu biedrības priekšniecības sapulces 1882. gada 7. decembra protokolā norādīts:
“Priekš bibliotēkas ierīkošanas tika 100 rubļu atvēlēts” (LVVA, 3068.f., 1.apr., 3.lieta, 13/2 lp.).
Ārkārtīgā priekšniecības sapulcē 1883. gada 13. martā tiek nolemts:
“Par bibliotēku runājot tika nospriests, ka tiem biedriem, kas visu gadu ņemtu grāmatas, ir 50 kap. par gadu jāmaksā. Kas negrib visu gadu abonēt, tie var arī uz nedēļām ņemt, bet tad ir jāmaksā par katru nedēļu un par katru sējumu 2 kap. Grāmatu ir brīv 2 nedēļas paturēt” (LVVA, 3068., 1.apr., 3. Lieta, 21./22.lp.).
“Valmieras biedrības bibliotēka ierīkota un tikai biedriem atvērta svētdienās no plkst. 2 – 4 un ceturtdienās no plkst. 6 – 8” (“Balss”, 1883, Nr. 13, 30. marts).
1885. gadā bibliotēkai ir arī lasāmā istaba.
Bibliotēkas komiteja 4-5 cilvēku sastāvā tiek vēlēta katru gadu no jauna; pirmais bibliotēkas komitejas priekšnieks ir Ūder kungs.
Valmieras latviešu biedrība un tās bibliotēka tiek likvidēta 1940. gadā, darbojoties Biedrību likvidācijas komitejai pie Tautas komisāru padomes (LVVA, 3068.f., 1.apr., 64./67.lieta).
Tāds īsumā ir pirmo Valmieras bibliotēku liktenis.
Latvijas Valsts vēstures arhīva ziņojums par Valmieras bibliotēkas pirmsākumiem Valmieras bibliotēkas vēsture. Laimdotas Danielas apkopojums
