- Pievienoja: 09.04.2025, Santa Eglīte
- Sagatavoja: Agita Lapsa
- Organizācija: Valmieras bibliotēka
Ar Baibas Rotbergas atļauju publicējam Jēkaba Millera apkopojumu “Braslavas pagasta (Valmieras aprinķī) Avotu mājas kronika” un “Renču māju vēsture, kas tapusi laika periodā no 1923. līdz 1946. gadam. Avoti un Renči atradās Braslavas pagastā, pavisam tuvu Vecates pagasta robežai. Kronika ir Avotu māju saimniekošanas īsais apskats, ietverot Jēkaba tēva testamenta aprakstu, kurā mājas tiek atstātas nedalītas vecākajam dēlam Kārlim. 10 gadu laikā saimniecība tiek nolaista, ēkas sabrukušas un 1927. gadā Renču vecsaimniecības zemes tiek sadalītas starp brāļiem Kārli un Jēkabu. Jēkabs Millers savai daļai dod nosaukumu Avoti, un vēlāk pamazām atpērk arī brāļa daļu.
Jēkabs Millers 27 gadus strādā par skolotāju, bet saimniecību izrentē. Dzīves nogalē viņš apraksta savas dzimtas un mājas vēsturi, ietverot gan Renču māju nosaukuma izcelsmi, gan to, kā dzimta tiek pie vārda. Tāpat uzskaitīti ģimenes locekļi, viņu precības un pārcelšanās, aprakstīti dažādi notikumi, kas sasitīti ar Braslavas pagasta saimniekiem un mājām. Te atradīsies arī dažu labu nostāstu.
Lai arī darbā minētās mājas atrodas Braslavas pagastā, aprakstītie notikumi norisinās laikā, kad tas ietilpa Valmieras apriņķī. Kā atzīmē Baiba Rotberga, kuras ģimenē glabājas Jēkaba Millera rakstītā hronika, visa kustība no Avotiem notika virzienā uz Mazsalacu, par ko arī hronikā minēts ne vienu reizi vien. Jāatzīmē, ka Jēkaba tēva māsa ieprecas Vecates pagasta Jaunsapatās, kurās uzaug mākslinieks jānis Saukums.
1898. g.15. maijā, kad no tēva mājām izgāju pasaulē un pie robežas nogājis atskatījos atpakaļ, ieraudzīju sekojošu ainu: briestošie rudzi viļņoja, treknais āboliņa lauks un zāļainās pļavas it kā aicināja mani atpakaļ, zaļās birztalas taisījās uz diendusu…no ganībām pašlaik steidzās mājās prāvais lopu pūlis, tīrumā rosīgi vien strādāja ar sešiem zirgiem… Krāšņie augļu dārzi bija tērpušies svētku drānās un ar savu saldo aromātu piepildīja visu apkārtni. Es viegli apreibu, apgriezos un devos pretim nezināmai nākotnei…
Tagad, pēc 27 gadiem rakstu šīs rindiņas. Ir daudz kas piedzīvots, pārdzīvots, izjusts, izbaudīts… […] Mūsu ģimenes sastāvs 15. maijā 1898. g. : Tēvs, māte, brāļi Kārlis un Jānis, māsas Līze, Liene un Kristīna dzīvoja Renčos. Māsa Anna apprecējās 1889.g., dzīvoja kā jau aizvien ,,Jaunsapatās”, brālis Ādams, apprecējās 1898. g, dzīvoja Vilzēnu ,,Stalbās”. Ungurpils I pag. pamatskolā 1. aprīlī 1925. g.
Jēkabs Millers
Par uzvārda došanu:
Par uzvārdu dalīšanu esmu dzirdējis šādu nostāstu: kad Meļķis – seniors aiz vecuma un nespēka gulējis uz miršanas gultas, pienākusi no muižas ziņa, lai saimnieks ierodas tur saņemt uzvārdu. Slimā tēva – Meļķa seniora vietā uz muižu nogājis viņa vecākais dēls Jēkabs. Kā citiem saimniekiem tā arī Jēkabam barona lielskungs jautājis, kādu uzvārdu viņš vēloties priekš savas dzimtas. ,,Es lūgtu, lai mani, kā latviešu cilvēku sauktu par Stādiņu”, atbildējis Jēkabs. ,,[nesalasāmi]”, iesaucies vecais lielskungs, kuram plaukstas sizdama piebalsojusi tā sauktā cienīgā, žēlīgā lielmāte. Nezin, vai nabaga Jēkabam neizietu plāni, ja stāvokli šai lietā neieņemtu klātesoša baronese, kura tai laikā bijusi saderināta ar Urgas muižas īpašnieku baronu von Stādenu. Laipnā jaunkundze noskaidrojusi minēto vārdu nozīmi un starpību un ar to arī viņas vecāki apmierinājušies. Tā kā Renčos bijušas vienas no lielākajām rokas dzirnavām, (kuras bija ierīkotas vecās, nodegušās mājas piebūvē – zemes kambarī, un ar kurām šo rindiņu rakstītājs pats zēna gados malis cāļiem putraimus), tad arī Renča saimnieku dzimta dabūjusi uzvārdu Muller – melders.
Kā cēlies Renču māju nosaukums (Braslavas pag.) – raksta Jēkabs Millers:
XVIII gadsimteņa sākumā šo rindiņu rakstītāja tēva tēva tēva tēvs, vārdā Jēkabs, dzīvojis Braslavas pagasta Skultes krogā (Vecskultēs) par saimnieku. Minētais Jēkabs bijis vīrs vēl spēka gados un viņa dēls Meļķis – brašs jauneklis, kuram vietējais muižas īpašnieks uzlicis par pienākumu nodibināt pašam savu saimniecību – celt, dibināt jaunu māju. Kad Meļķis vilcinājies lielā kunga pavēli pildīt, tad kādā jaukā pavasara dienā pēdējais nobraucis Vecskultēs, pasaucis nākošo saimnieku un novedis to savā droškā uz jauno dzīves vietu – tagadējām Renča mājām. Braucot caur Ībeņa purvu pa iemīto teku, zirgi – divjūgs ar drošku (pie nodegušās Renča pirts) iestiguši kādā renstelē un kamēr kučiers pūlējies ratus izvilkt un pajūgu kārtībā savest, abi iekšā sēdētāji devušies kājām uz, no lielā kunga izredzēto, mājas vietu. Jaunā lielceļa malā ne visai plašo, bet krāšņo mežu vidū uz neliela uzkalniņa līdumā, apm. 2 -3 pūrvietas (1 ha) bijušas apsētas ar rudziem. Rudzu malā (pie tagadējiem ķiršiem vecā ābeļu dārzā) bijis viens pajauns siena šķūnītis, kurš ticis nodots jaunā saimnieka rīcībā un sākumā izpildījis dzīvojamās un citu saimniecības ēku vietu. (Šis šķūnītis vēlākos gados pārbūvēts un šobrīd vēl ir tā sauktā Renča mājas vidus klēts). Aizbraukdams barona lielskungs teicis: ,,Tev, saimniek, būs to nam celt ēkš to rudztīrum un viņš taps saukt Renštel, no tā šīs mājas vārds Renšteles, Rentze, Rence un tagadējais Rencis. Grūti iedomāties, ko izjuta jaunais dzimtcilvēks, palikdams viens biezo mežu vidū, pārdomājot savus nākotnes plānus…
Personas: Jēkabs Millers, Kārlis Millers, skolotājs J. Vidiņš, skrīveris A. Lietiņš, Kārlis Millers (juniors), Līze Kurpnieks (dzim. Millers), Anna Saukums (dzim. Millers), Kristina Gutmanis, Jēkabs Millers, mērnieks A. Smilga, F. Silda, Mārtiņš Pūce, Mārtiņš Bērziņš, Fricis Bērziņš, Anna Bērziņš, būvmeistars Jānis Dzelzīts, mūrnieks Fricis Kaspars, L. Maniķis, podnieks K. Trompis, aku meistars Fr. Vanags, J. Bērziņš (Mazsalaca), mūrnieks K. Sniegs (Mazsalaca), Marija Korps, Augusts Melngailis, Oskars Zaķis, Aina Millere, Jānis Millers, dārznieks Lūsa (Mazsalaca), Jānis Siliņš, Ores kundze (Mazsalaca), virsskolotāja Cira k-dze, Ksavery Lejefsky, A. Gūtmanis, Jānis Kurpnieks, Ķilpis, Arturs Berķis, Milda Berķis, A. Mangulsons, Marta Mangulsons, Ivars Uldis Mangulsons, A. Meļķis (Mazsalaca), J. Brasliņš (Strenči), Daila Bērziņa, A. Melķīsis, Lidija Melķīsis (dzim. Millers), Zelma Langocs, agronoms Hugo Šmits (Ēveles pag. Šķiliņi), Kristīne Mangulsons (dzim. Kaimiņ), V. Miške (Jērcēni), Jānis Grīnvalds, J. Žagata, E. Pūce, Mihails Pokrovskis, Ernests Grabis, Milda Grabis, skolotāja Ramaņa k-dze (Braslava), Spricis Bērziņš, pagasta vecākais A. Eglīts, skolotājs Putenis, Māsēns (Karītes rentnieks), P. Bukulds, Olga Puhova, Lībis Gūtmanis, O. Grāpis, Arnavs, Marta Eglīte, Elza Lejiņa, Arturs Saukums, Leontīna Strauberga, Mārtiņš Straubergs, Līze Millers, Jēkabs Millers, Meļķis Millers, Kārlis Millers, Ādams Millers, Ieva Rozīte (dzim. Millers), Marija Dalbiņš (dzim. Millers), Krūzemans, Arnolds Apsīts, Grūbe (Strenči), Kronīši (Bauņu pag., Dišļeru Jēkobs, Jānis Gūtmanis, Stirna (kalējs), žīds Nahcmans, J. Pārups, darbvedis Vinklers (Braslavas pag.) A. Jurka
Vietvārdi: Ungurpils skola, Braslavas pagasts, Braslavas skola, Alojas miests, Valmiera, Mazsalaca, Skaņkalnes pagasts, Braslavas muiža, Purvēnu grantskalns, Ventera pļava, Valtenberģu muiža, Stakenbergu skola, Jaunskulte, Zaķa ļipa (pļava), Mazsalacas kapi, Ungurpils skola, Rūjiena, Gaidas (Braslavas pag.), Mīlītes skola, Rozēnu pagasts, Sigulda, Rauna, Zilaiskalns, Matīši, Plūmes māja, Pauķis (Aloja), Kurpnieku ezers, Gauja, Alojas pareizticīgo kapi, Dauguļu skola, Liellāde, Urgu dzirnavu dambis, Mazsalacas tilts, Skaņaiskalns, Skultes krogs (Braslavas pag.) arī Vecskultes, Ībeņa purvs, Braslava, Veselauska, Urgas muiža, Veselauska, Urgas muiža, Strīdus krogs (Vilzēnu pag.), Skāpis (Braslavas pag.), Kaulpūt (Jērkules pag.), Inčukalna pag., Mangaļsala, Kunģena krogs arī Kunnis (Braslavas pag.), jurjeva, Voroņeža, Omuļu pag., Rimeikas birzs (Vecates pag.), Bada Rīga
Mājvārdi: Renči (Braslavas pag.), Avoti (Braslavas pag.), Purvens (Braslavas pag.), Venters (Braslavas pag.), Gurģīši (Aloja), Ībenis (Braslavas pag.), Buķis (Braslavas pag.), Kārans (Braslavas pag.), Zaļauskas (Braslavas pag.), Ķuķis (Braslavas pag.), Lielcaucis (Braslavas pag.), Veseris, Ķīsulis, Mazvētras (Vecates pag.), Oši (Vecates pag.), Lielsauči (Braslavas pag.), Sapatas (Vecates pag.), Šķepasti (Aloja), Lielsauči, Kurpnieks (Braslavas pag.), Ģīlas (Vilzēni), Stūris (Braslavas pag.), Lielkarītes, Vecskulte (Braslavas pag.), Purens (Braslavas pag.), Birznieki (Braslavas pag.), VecTauži (Skaņkalne), Vecsauči (Braslavas pag.), Rijnieks, Venteris (Braslavas pag.), Stalbas (Vilzēni), Vecskultes,Rence, arī Rentze, arī Rence, arī Renči, Kalnrencis, Lejsrencis, Kreņi (Vecates pag.), Ezītis (Vilzēni), Kurpnieki (Braslavas pag.), Rēķis (Nabes pag.), Labrencis (Bauņu pag.), Pīne (Vecates pag.), Riemeri (Aijažu/Ainažu Pag.), Strazdiņi (Vecates pag.), Rimeikas arī Jēkaba muiža (Vecates pag.), Kunnis arī Kunģena krogs (Braslavas pag.), Purvēni (Braslavas pag.), Zvejnieki (Braslavas pag.), Bašķi (Skaņkalnes pag.)
Organizācijas, biedrības uzņēmumi: Bulduru dārzkopības skola, Braslavas Kreišmaņa dārzniecība, Grauzēja dēļu fabrika (Skaņkalnes pag.), Klāmaņa zāģētava, Durbes sanatorija, Mazsalacas ģimnāzija, Klāmanis (pienotava), Latvijas Lauksaimniecības banka, Valmieras darba nams, Valmieras divgadīgā lauksaimniecības skola, Mazsalacas pilsētas pamatskola
