LIVIND starptautiskais pilotprojekts VĀRDU UN UZVĀRDU STĀSTI

• Pievienoja: 09.06.2023, Santa Eglīte
• Institūcija: Valmieras bibliotēka
• Sagatavoja: Agita Lapsa

No 2023. gada janvāra līdz jūnijam Valmieras novadā norisinās LIVIND starptautiskā pilotprojekta “Identitātes ainava: vārdu un uzvārdu stāsti kā daļa no kopienas kultūrtelpas” aktivitātes. Projekta iniciators ir Latvijas stāstnieku asociācija sadarbībā ar Valmieras bibliotēku un tā uzmanības centrā ir stāsti un stāstīšana, kā dzīvā nemateriālā kultūras mantojuma daļa.  Projekta mērķis – rosināt līdzdalību savas kultūrtelpas apzināšanā un bagātināšanā, veicinot kopienas locekļu dialogu, kā rīku izmantojot stāstu.

Latvijas stāstnieku asociācija sadarbībā ar Valmieras bibliotēku pusgada garumā sagatavo un dažādās Valmieras novada kultūrtelpās realizē 6 stāstu pasākumus:

• 3. janvārī Rūjienas Tautskolā;
• 16. februārī Burtnieku pagasta bibliotēkā;
• 7. martā Burtnieku Ausekļa pamatskolā (dalībnieki – skolēni un pedagogi);
• 15. martā Mazsalacas pilsētas bibliotēkā;
• 3. maijā Sedas pilsētas bibliotēkā;
• 29. jūnijā Valmieras Integrētajā bibliotēkā (dalībnieki – bibliotekāri).

Projekta rezultātā dokumentētie stāsti turpmāk būs pieejami šeit, Valmieras bibliotēkas tīmekļa vietnes Novadpētniecības sadaļā un VIB Youtube kanālā. 

Uzmanība projektā tiek veltīta vārda un uzvārda stāstiem. Ikvienam no mums ir gan vārds, gan uzvārds, bet vai katram no mums par to ir stāsts? Stāsts var būt mantots no vecākiem kā vēsts, kāpēc tieši šāds tiek dots bērnam, savukārt uzvārda stāsti vēsta par piederību dzimtai. Vārdu stāstos varam saklausīt gan ļoti senus, arhetipiskus motīvus, kad bērns nosaukts debesu  ķermeņu,  gaismas parādību vai dievību vārdā, varam ieraudzīt noturīgas dzimtu tradīcijas, kad jaundzimušajiem dod vecvecāku vārdus, bet tikpat lielā mērā varam vērot noteiktā kultūras areālā populāru un ietekmīgu sabiedrisku darbinieku, slavenu aktieru, sportistu vai filmu varoņu ietekmi uz vārda izvēli. Tāpēc vārdu, uzvārdu, dzimtu stāsti ir lieliska iespēja veicināt stāstīšanas tradīciju uzturēšanu un tālāknodošanu, tādējādi saglabājot ne tikai stāstītprasmi kā kultūras mantojuma daļu, bet arī veicinot vietējās kopienas saliedētību.

Lai gan stāstniecība ir sociāla un kultūras aktivitāte, kas norisinās klātienē, šo stāstu saglabāšana ir būtiska nemateriālā kultūras mantojuma tālāknodošanas daļa. Cilvēka vārds ir ļoti spēcīga identitātes zīme, kas atspoguļo kopienas un kultūrtelpas priekšstatus par veiksmi, labu dzīvi, jo “vārda došana” ir pirmais mūža gods, un tā rituālā norise ir saistīta ar jaundzimušā uzņemšanu dzimtā un labas dzīves vēlējumiem krustabu rituālā, kā arī ar vēlmi dot tādu vārdu, kas sargā tā valkātāju.

Saglabājot stāstus par vārda došanas motivāciju katram individuāli, mēs gūstam priekšstatu par kopienas vērtībām un to izmaiņām laika gaitā, par atšķirīgām pieejām dažādu etnisko kultūru kontekstā un vienojošo šajās atšķirībās. Stāstu dokumentēšana ir veids, kā salīdzinoši neliela cilvēku skaita individuālos stāstus padarīt pieejamus plašākai sabiedrībai, kā arī saglabāt tos nākamajām paaudzēm. Stāstu pieejamība vienotā kolekcijā nodrošina ne tikai to saglabāšanu, bet var kalpot par rosinātāju citiem izstāstīt arī savu stāstu, tādējādi veicinot stāstīšanas tradīciju.

VIDEO