- Pievienoja: 18.09.2020, Santa Eglīte
- Sagatavoja: Ingrīda Zīriņa
19. gs. viena no plašākajām pazīstamajām vācu dzimtām Valmierā bijusi Valteru dzimta. Ap 1785.g. celts senākais no abiem namiem Valteru namiņš, kurā savulaik mita Johans un Marija Elizabete Valteri un abu 11 atvases. Blakus vienstāva ēkai, dzimtas namam, atradās piebūvēta nama daļa, kuru izmantoja Igaunijā mītošie Valteru dzimtas pārstāvji – viesošanās reizēs vasaras mēnešos. Šoreiz stāsts par Valmieras muzeja Izstāžu namu, kas atrodas iepriekš pieminētā, piebūvētā nama vietā.
19.gs. beigās, viens no Valmieras baltvācu turīgāko ģimeņu pārstāvjiem, Karls Ludvigs Roberts Maršners iegādājās īpašumus, kas atradās bijušajā pils teritorijā, tai skaitā – arī abus vienā kompleksā būvētos Valteru dzimtas namus. 20. gs. sākumā ēku sadalīja vairākos dzīvokļos, kurus izīrēja privātpersonām un organizācijām.
1939. gadā veica celtnes apsekošanu, konstatējot, ka: “ēka nolietojusies 70% apmērā. Koka sienas no ārpuses apšūtas dēļiem un krāsotas. Virszemes stāvā iekārtots viens dzīvoklis ar septiņām istabām, kas izīrēts Latvijas bērnu palīdzības biedrībai. Ēkā nav ūdensvada un kanalizācijas. Zem ēkas atrodas pagraba telpas, no kurām puse tiek izmantota dzīvokļiem, kopskaitā ar 5 mazām istabām. Pagraba sienas ir no laukakmens mūra, mitras.” 1946. gadā no Vecās aptiekas telpām uz šo ēku pārvietoja pilsētas bērnudārzu. 1948. gada oktobrī Izglītības ministrija konstatēja, ka arī šīs telpas kļuvušas par šaurām, jo pilsdrupu teritorijā nav piemērotas vietas bērnu rotaļlaukuma izbūvei. 1949. gadā 1. pilsētas bērnudārzu pārcēla uz netālo ēku Palejas ielā 5, kur tas atrodas vēl tagad. Arī kādreizējā Valteru namā līdz pat 1973. gadam turpināja darboties viena bērnu grupiņa. Pēc Otrā pasaules kara šeit atradās Latvijas Ļeņina Komunistiskās Jaunatnes savienības rajona komiteja un Latvijas Dabas un vēstures biedrības (LDVB) Valmieras rajona nodaļa.
1961. gadā četras telpas Bruņinieku ielā, tolaik Varoņu laukumā 3, nodeva Valmieras rajona novadpētniecības muzeja lietošanā (dibināts 1959. gadā). Apmeklētājiem to atvēra 1961. gada 6. maijā. Pamazām muzejs darbības attīstībai ieguva visu ēku, pakāpeniski iegūstot arī pārējās 18.-19. gadsimtā celtās dzīvojamās ēkas, kuras atrodas kādreizējās ordeņa pils teritorijā. Pie muzeja ieejas 1981. gada decembrī uzstādīja skulptūru grupu “Valmieras puikas”, tēlniece Timiāna Munkevica (1942-2018). Ēkas rekonstrukcijas laikā skulptūru grupu pārvietoja un kopš 2006. gada “Valmieras puikas” atrodas pie Vidzemes augstskolas un Valmieras Integrētās bibliotēkas ēkas Pārgaujā. 2004. gadā veco ēku nojauca, un uz tās pamatiem uzcēla jaunu, daudzfunkcionālu Izstāžu namu, ko atklāja 2005. gada 14. maijā.
Arhitektes stāsts
Izstāžu nama arhitekts ir Ivars Martinsons. Izstāžu nama izskatu lielā mērā ietekmēja tā atrašanās vieta Livonijas ordeņa pils teritorijā. Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas saskaņojumā jaunas ēkas celtniecībai, bija noteikts, ja ēkai jāsaglabā vecās ēkas apjoms – garums, augstums, silueta līnija. Savukārt ēkas izmantošanas pamatmērķis, mākslas darbu eksponēšana, noteikusi atsevišķus vizuālos fasādes un iekštelpu funkcionālos risinājumus.
