- Pievienoja: 10.07.2020, Santa Eglīte
- Sagatavoja: Ingrīda Zīriņa
Valmieras agrākā kinoteātra “Splendid” ēka uz Rīgas ielas bija gājusi bojā, tādēļ pēckara pilsētas vadība plānoja jaunu kinoteātra ēku ar 1000 apmeklētāju vietām! Padomju Savienībā patriotisko filmu demonstrēšana kalpoja kā varas rupors. Projektēšanas darbus uzsāka 1946. gadā. 1950. gadā sākās celtniecības darbi. Jau nākamajā, 1951. gada decembrī (gadskaitlis ir kinoteātra “Gaisma” fasādē) būvi nodeva ekspluatācijā. Projekta autors Boriss Ņesterjuks. Celtniecības gaitā apmeklētāju skaitu optimizēja uz 489. Pati celtne tolaik izmaksāja 745 903 rubļus.
Jānis Kalnačs par celtni stāstījis: “Arhitektoniski kinoteātra ēka ar galvenās fasādes portikveidīgo nišu lielā mērā turpina 20. gs. 30. gadu retrospektīvisma tendences būvniecībā, kuras paraugi varēja būt gan viena no izcilākajām Latvijas Republikas laika celtnēm – V. Vītanda projektētais Vienības nams Daugavpilī (1936.) vai pēc P. Kundziņa projekta uzbūvētais Latvijas bankas paviljons Zemgales novada izstādē Jelgavā (1937.). Protams, atšķirīga ir ēkas fasādes apdare, kinozāles un abu foajē kombinātā “Māksla” darināto tēlniecisko rotājumu saturs, kas rādīja mākslu – sociālistisku pēc satura, bet nacionālu pēc formas. Kičīgs ir padomju simbolikas (sirpis un āmurs) un etnogrāfisko motīvu (augošais raksts, saulīte) apvienojums. Neveikli nacionālās identitātes meklējumi pamudinājuši veidot kolonnu kapiteļus zirgu galviņu formā.[..] Mūsdienās kinoteātra ēkas sākotnējais plānojums mainīts , bet skatītāju zālē saglabājušies autentiski sienu rotājumi ar raksturīgiem socreālisma ciļņiem un skatuves ierāmējumu.[..] (Kalnačs J. Divi vērtīgi padomju laika pieminekļi. Valmieras muzeja raksti, 1998. un Kalnačs J. Māksla un arhitektūra. Ceļvedis Valmierā, 2016).
Arhitektes Zandas Lapsas komentārs:
Kinoteātris “Gaisma” Rīgas ielā Nr.19. un netālu esošais “vecais universālveikals” Rīgas ielā Nr.15. (Valmieras rajona Patērētāju biedrības universālveikals, arhitekts Pēteris Saulītis, 1953. – 1955. gads) bija vienas no pirmajām ēkām, ko Valmierā uzcēla pēc Otrā pasaules kara. 1950. gadā Valmierā vēl uzcēla dzelzceļa staciju Pārgaujā. Visi trīs objekti ir iespaidīgi Staļina laika celtniecības paraugi, kas līdz mūsdienām saglabājuši arī lielu daļu sākotnējā interjera apdares.
