Mujānu Izglītības biedrība

Last changed on Tr, 16/09/2020 - 09:51
Pievienots: 15.09.2020
Sagatavoja: Aiva Zirne
Organizācija: Kocēnu pagasta bibliotēka

 

Atslēgvārdi

Personas vārdi: Biruta Zviedrāne, Alberts Puriņš, Jānis Eglītis (Jānis Skujiņš), Arturs Alberings, Artūrs Dimiters, Olga Karlivāne, Vitālijs Peļņa, Gaida Meldre, Vilnis Burcevs, Marta Jakinfelds, Anna Bračka, Emīlija Šīrants, Zelma Šīrants, Paulīna Rozentāls, Elfrīda Kazlavs, Alīse Šnipsts, Berta Puriņš, Natālija Skrastiņš, Alma Puriņš, Marta Bračka, Marija Ronis, Emma Kiršblats, Marta Cakars, Marta Caune-Valcis, Zelma Briedis, Vilis Upīte, Jānis Vītiņš, Mārtiņš Grunte, Jānis Kiršblats, Elmārs Bērziņš, Jūlijs Auzenbergs, Jānis Kaucis, Jānis Bračka, Arvīds Burtnieks, Jānis Rozenbergs, Kārlis Kaņepe, Jānis Kaņepe, Pēteris Vītols, Jānis Šķeps, Kārlis Zaķis, Jānis Endzele, Jānis Reinchmanis, Vilis Cakars, Jānis Žoris
Organizācijas: Imantas (Mujānu) pagasta Izglītības biedrība, Limbažu draudzes skola, Aizsargu biedrība, Imantas Savstarpējās palīdzības biedrība, Koku izglītības biedrība, Kultūras fonds, Rīgas Nacionālais teātris, Mujānu tautas nams, Ugunsapdrošināšanas biedrība, Baltijas lauksaimniecības biedrība, Valmieras ev. lut. Veides draudze, Žūpības apkarošanas fonds, J. Dūņa spiestuve Valmierā
Vietvārdi: Imantas pagasts, Mujānu pagasts, Valmiera, Mujānu pilskalns, Baltais tornis, Vaidavas (Rubenes) pilskalns, Vaidavas ezers, Valmieras apriņķis, Dūmeļi, Mujānu muiža, Zilaiskalns, Lizuma pagasts
 
 
Mujānu Izglītības biedrības nams. Kocēnu pagasts, Mujāni, Kocēnu novads
 

Mujānu Izglītības biedrība dibināta 1921. gada 29. maijā. Sākotnēji tā dibināta kā Imantas pagasta Izglītības biedrība, 1925. gadā Imantas pagasts pārdēvēts par Mujānu pagastu, bet biedrība par Mujānu pagasta Izglītības biedrību pārreģistrēta ar Rīgas apgabaltiesas reģistrācijas nodaļas 1936. gada 17. oktobra lēmumu.

Biedrībai savulaik bija liela loma Imantas, vēlāk Mujānu pagasta izglītības, kultūras un sabiedriskās dzīves veidošanā.

Kad pēc Pirmā pasaules kara un Latvijas valsts nodibināšanās sākas saimnieciskās dzīves straujš uzplaukums – sarosās arī mujānieši - 1921. gada 29. maijā 45 biedru sastāvā nodibina Izglītības biedrību. To apliecina Latvijas Valsts Vēstures arhīva izdota kopija (1826. f., 760.l.).

 

Mujānu Izglītības biedrības dibināšanas Protokols Nr.1, kopija. Foto no Birutas Zviedrānes personīgā arhīva

 

Biedrību enerģiski un pašaizliedzīgi vada vietējās pagastskolas vadītājs Alberts Puriņš – Valmieras skolotāju semināra absolvents, profesora Jēkaba Mediņa skolnieks mūzikā un dziedāšanā. Dzimis Valmierā 1888. gadā, 1909. gadā absolvē Valmieras skolotāju semināru, līdz 1913. gada vasarai strādā par skolotāju Limbažu draudzes skolā, līdz tiek uzaicināts uz Mujānu pagastu par vietējās pamatskolas vadītāju. Trīsdesmit gadus Alberts Puriņš aktīvi darbojas Mujānu pagasta kultūras un sabiedriskās dzīves norisēs – ierosina dibināt izglītības biedrību, līdzdarbojas biedrības nama celšanā.

Nosaukums “Izglītības biedrība” gan īsti neatbilst biedrības darbībai, jo tā ir daudz plašāka. Ar pagasta pašvaldības atbalstu biedrība organizē visu izglītības, kultūras un sabiedrisko dzīvi Mujānos un tuvākajā apkaimē, daži no tiem:

  • Vēsturiskajā pilskalnā (Baltais tornis): Zaļumu svētki ar dziesmām, dejām, rotaļām, Amora pastu pie labas mūzikas un bezalkoholiskas bufetes (12.06.1921.)
  • Vēsturiskajā Zilā kalnā: Jāņi. Programmā kora dziesmas, dejas, rotaļas, Amora pasts, spēlē ragu orķestris. Bufete ar dažādiem un bezalkoholiskiem dzērieniem (24.06.1924.)
  • Rubenes vēsturiskajā pilskalnā uz Vaidavas ezera krasta – Muzikāli dramatisks vakars. Programmā kora dziesmas, deklamācijas, saviesīgs vakars (21.08.1921.)
  • Imantas pagasta nespējniekiem rīkota Ziemassvētku eglīte ar garīgo aktu, teātra izrādi un saviesīgo daļu.

Lai biedrība varētu rīkot dažādus pasākumus, bija nepieciešams informēt un lūgt atļauju Valmieras aprinķa priekšniekam, kurš deva rakstiskus apliecinājumus.

Nodibinās deju ansamblis un dramatiskā kopa. Koris pagastā darbojas jau no 1913. gada, kuru vada Alberts Puriņš, dalībnieki iestājas biedrībā un savu pastāvēšanu turpina jau kā kā Izglītības biedrības koris. Kolektīvs savas darbības laikā līdz pat 1940. gadam piedalās arī Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos.

 

Mujānu skolas vadītājs, Izglītības biedrības kora diriģents Alberts Puriņš. Foto no B. Zviedrānes personīgā arhīva
 
Mujānu Izglītības biedrības kora dalībnieki.1924.gada 11.maijs. Pirmajā rindā vidū diriģents Alberts Puriņš.
Foto no B. Zviedrānes personīgā arhīva.
 
Mujānu Izglītības biedrības koris Baltā torņa laukumā.1925. gads. Foto no B. Zviedrānes personīgā arhīva.
 
 

Mujānu Izglītības biedrības korī dziedājuši: soprāns - Marta Jakinfelds, Anna Bračka, Emīlija Šīrants, Zelma Šīrants, Paulīna Rozentāls, Elfrīda Kazlavs, Alīse Šnipsts, Berta Puriņš, Natālija Skrastiņš; alti - Alma Puriņš, Marta Bračka, Marija Ronis, Emma Kiršblats, Marta Cakars, Marta Caune - Valcis, Zelma Briedis; tenori - Vilis Upīte, Jānis Vītiņš, Mārtiņš Grunte, Jānis Kiršblats, Elmārs Bērziņš, Jānis Eglīts, Jūlijs Auzenbergs, Jānis Kaucis, Jānis Bračka, Arvīds Burtnieks; basi - Jānis Rozenbergs, Kārlis Kaņepe, Jānis Kaņepe, Pēteris Vītols, Jānis Šķeps, Kārlis Zaķis, Jānis Endzele, Jānis Reinchmanis, Vilis Cakars, Jānis Žoris.

Izglītības biedrība sadarbojas ar grāmatizdevēju Kārli Dūni, Aizsargu biedrību, Imantas Savstarpējo palīdzības biedrību, Koku Izglītības biedrību, Mākslas akadēmijas dekoratīvo darbnīcu, Kultūras fondu. 1923. gada 29. jūnijā Kultūras fonds uzdāvina biedrībai 449 grāmatas, kas ir biedrības bibliotēkas aizsākums. Biedrības darbība telpu trūkuma dēļ ir ļoti apgrūtināta, visi pasākumi notiek pamatskolas šaurajās telpu sienās. Kora un teātra mēģinājumi notiek vakara stundās, kad skolēni pēc mācībām ir aizgājuši gulēt. Nebaidīdamies ne lietus, ne rudens dubļu, mujānieši no visiem pagasta stūriem brauc gan ar zirgiem, gan brien kājām ar sikspārņiem (vējlukturiem) pie rokas, nākot uz mēģinājumiem. Teātra režisors “Dūmeļu” saimnieks Jānis Eglītis arī bieži mēro gandrīz piecus kilometrus garo ceļu līdz skolai. Teātra izrādēm nepieciešamās dekorācijas un rekvizītus gatavo pašu spēkiem. Neskatoties uz visām grūtībām, panākumi neizpaliek. Koris diriģenta Alberta Puriņa vadībā droši stājas pretī slavenajam Rīgas Emīla Melngaiļa kori, kad tas Jāņos viesojas Zilākalnā. Teātra izrādēm ir tāds skatītāju pieplūdums, ka skolas telpās tos visus uzņemt nevar. Pašdarbnieki ar zirgiem apbraukā plašu apkārtni, sniedzot koncertus un teātra izrādes.

 

                     Mujānu Izglītības biedrības deju kolektīvs. 20.gs. 30. gadi. Pirmajā rindā no kreisās puses: Irma Deruma, Helēna Verne, Alma Puriņa, Eduards Pavasars, pianiste Elvīra Bērziņa, Skaidrīte Mīlenberga, Nellija Kalvīte. Otrājā rindā no kreisās puses -  Anna Brambāta, Anna Skrastiņa, Lilija Vernere, Zenta Ozola, Alma Jakenfelde, Alvīne Svika. Foto no B. Zviedrānes personīgā arhīva.

 

Ienākumi tiek krāti santīmu pie santīma, lai tiktu paši pie sava nama. Kad biedrība bija iekrājusi Ls 63 000, tā nopērk jau sen nolūkoto, diezgan bēdīgā stāvoklī esošo bijušo muižas veļas mazgātavu tā dēvēto vešas māju, arī Baltā torņa pils laukumu un zemes gabalu ar daļu dzirnavu dīķa.

Mujānu muižas veļas mazgātava.1925. gads. Foto no B. Zviedrānes personīgā arhīva

 

Mujānu Izglītības biedrības nama celtniecība. 1930. gada 15. oktobris. Foto no B. Zviedrānes personīgā arhīva

 

Ar entuziastu atbalstu tiek ziedoti kokmateriāli, ar mujāniešu prasmīgām rokām un vietējo amatnieku Kārļa Kazlava un Jāņa Kazaka pieredzi un prasmi būvēts nams. Darbus sāk 1930. g. pavasarī - uz muižas vešūža pamatiem tiek būvēts Izglītības biedrības nams, otrais stāvs ar plašu zāli, lielu, augstu skatuvi, aktieru istabām. Ēkas celtniecībai finansiālu atbalstu Ls 1500 apmērā sniedz Kultūras fonds. Žūpības apkarošanas fonds Ls 1500 apmērā piešķir Mujānu pagasta valdei vietējā pagasta Izglītības biedrības tautas nama krāšņu un telpu iekšējai izbūvei.

Ziņa par par biedrības nama celtniecību tiek publicēta 1930. gada 7. novembra laikraksta “Valmierietis” 3. lappusē, rubrikā Apkārtnes ziņas: “Jauns tautas nams. Mujānu pag. izglītības b-ba jau vairākus gadus atpakaļ pacēla jautājumu par tautas nama celšanu Mujānu muižā. Š. gada pavasarī uzsāka nama būvdarbus. Darbi tuvojas jau beigām. Šo cēlo sabiedrisko darbu ar cienību ir sapratuši Mujānu pag. saimnieki, kas nama būvei ziedojuši lielus daudzumus kokmateriāla un izpildot dažādas šķūtis namam vajadzīgo materiālu pievešanai. Neilgi atpakaļ biedrība savu labvēļu vidū nosvinēja “spāru svētkus” un tagad staltā celtne atrodas jau zem jumta un iekšējie darbi rit steidzīgi uz priekšu. B-ba Ziemas svētkos varēs jau iesvētīt savu “Gaismas pili”. 26. oktobrī b-ba bija sarīkojusi teātra izrādi Mujānu pagasta skolā, uzvedot R. Blaumaņa “Ļaunais gars”. Šīs lugas iestudējumu bija uzvedis bijušais Rīgas nacionālā teātra aktieris Eglītis. Izrāde bija kupli apmeklēta un deva ap Ls 100 atlikumu, kas domāti priekš jaunā b-bas nama".

 

 

1931. gada 19. - 20. septembrī notiek Mujānu Izglītības Biedrības nama svinīga atklāšana un iesvētīšana. Tiek izsūtīti mākslinieciski noformēti ielūgumi, iespiesti Dūņa spiestuvē Valmierā. 19. septembrī svinīgā atklāšanas ceremonija ar svētku koncertu, bet 20. septembrī tiek spēlēta R. Blaumaņa izrāde “Indrāni”. Goda viesis - zemkopības ministrs Arturs Alberings.

 

Ielūgums - Goda karte biedrības nama atklāšanas pasākumam 1931. gada septembrī.
B. Zviedrānes personiskais arhīvs
 
Mujānu izglītības biedrības nama atklāšana 1931. gada 19. septembrī. Pirmajā rindā pirmais no labās A. Puriņš.
Foto no B. Zviedrānes personīgā arhīva

 

Mujānu izglītības biedrības nama atklāšana 1931. gada 19. septembrī.
Foto no B. Zviedrānes personīgā arhīva

 

Ziņa par biedrības nama atklāšanu tiek publicēta laikrakstā "Valmierietis", 1931. gada 25. septembra (nr.110) izdevumā, rubrikā Apkārtnes ziņas: “Tautas nama atklāšana Mujānos. Sestdien, piedaloties Zemkopības ministrim un daudzu apkārtnes pašvaldību un sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem, Mujānu muižas centrā atklāja Mujānu pag. izglības biedrības jauncelto tautas namu. Pie jaunā nama izbūves un izdaiļošanas lieli nopelni izglītības biedrības darbiniekiem. Tas ir viens no plašākiem namiem visā apkārtnē.”

 

 

Plašāku informāciju par par Tautas nama atklāšanu publicē izglītības Ministrijas Mēnešraksts, nr.10 (01.10.1931.)

 

 

Līdz ar nama uzcelšanu strauji attīstās kultūras un sabiedriskā dzīve. Mujānu Izglītības biedrības namu dēvē arī par Mujānu Tautas namu. Ēku izmanto un pasākumus rīko arī dažādas citas biedrības: Ugunsapdrošināšanas biedrība svin savu 50 gadu jubileju, svētkus rīko Baltijas Lauksaimnieku Biedrības Biškopības nodaļa, Aizsargu biedrība. Tiek organizēti kursi mājturībā un zemkopībā.

1933. gada 22. janvārī Izglītības biedrība savā namā sarīko dramatiskās kopas režisora Jāņa Eglīša 40 gadu skatuves darbības atceres vakaru. Jubilārs dzimis 1869. gadā Lizuma pagastā. 20 gadu vecumā pārceļas uz Rīgu, kur līdz pat 1926. gadam darbojas Rīgas teātros, saukdamies Jānis Skujiņš. Pārceļoties uz Mujānu pagastu, Eglītis aktīvi darbojas vietējā teātrī – iestudētas pāri par 200 lugām, kuras izrādītas apmēram 600 reizes. Režisors saņem apsveikuma telegrammas no bijušajiem kolēģiem un draugiem, tiek sagatavota un nolasīta svētku uzruna.

 

Apsveikuma telegramma J. Eglītim

 

Par godu režisora jubilejai Mujānu izglītības biedrības teātra kolektīvs iestudē izrādi “Ķēniņa meitas”. 

 

Izrādes “Ķēniņa meitas” dalībnieki, vidū režisors Jānis Eglītis. 1933. gads 29. janvāris Foto J. Oše.
Foto no B. Zviedrānes personīgā arhīva.

 

1936. gadā biedrībā jau ir 100 biedru un bibliotēka pieaugusi līdz 670 vienībām. Pagastā darbojas divi kori - nodibinās arī Mujānu vīru koris. Profesionālo Ziemeļlatvijas teātra aktieru sniegumā mujānieši noskatās Rūdolfa Blaumaņa “Ugunī”, Elīnas Zālītes izrādi “Rudens rozes” un citas labas izrādes, jo teātris bieži viesojas Mujānos. 1938. gada vasarā kopīgi ar Valmieras ev. lut. Veides draudzes vadību Mujānos tiek sarīkoti plaši bērnu svētki, kuros piedalās arī kaimiņu pagastu bērni.

1939. gadā dramatiskā kopa, pieaicinot Ulda lomai aktieri Artūru Dimiteru, kurš tajā laikā strādā Valmieras teātrī, iestudē Raiņa “Pūt vējiņi”. Baibas lomu spēlē skolotāja Olga Karlivāne. Ar profesionālu mākslinieku veidotām dekorācijām top krāšņa izrāde.

 

Mujānu Izglītības biedrības teātra kolektīvs izrādei "Pūt vējiņi". 1939. gads. Pirmājā rindā no kreisā: Elvīra Bērziņa (Ciepa), Alma Puriņa (Orta), Elfrīda Šmite (Anda), Meta Smilga, Ella Priede (Zane), Artūrs Dimiters (Uldis), Olga Karlivāne (Baiba), Lidija Auzenberga (Māte); otrājā rindā no kreisās puses trešā Anna Brambāts (Statists), Eduards Bērziņš, Anna Skrastiņa (Gatiņš), Jānis Riekstiņš (Didzis), Roberts Jēkabsons, Alma Jakenfelde, Jānis Kaņeps.
Foto no B. Zviedrānes personīgā arhīva
 

Padomju karaspēkam okupējot Latviju, 1940. gada 12. decembrī, saskaņā ar likumu par bezpeļņas biedrībām un to savienībām, tiek pieņemts lēmums slēgt daudzas Valmieras apriņķī darbojošās biedrības, tai skaitā Mujānu Izglītības biedrību. Biedrība jālikvidē 2 mēnešu laikā pēc lēmuma izsludināšanas “Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija Ziņotājā".

 

Lēmums par biedrības likvidāciju. Ведомости Президиума Верхного Совета =Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija Ziņotājs. – Nr. 98, 1940. gada 18.decembris

 

1941. gada 13. martā Izglītības biedrības darbība tiek pārtraukta. Tās īpašumus – zemi, namu, bibliotēku, 74 rubļus skaidrā naudā un noguldījumu grāmatiņu pārņem Mujānu pagasta izpildkomiteja ar Jāni Endzeliņu priekšgalā. Saimnieki biedrības namam mainās, mainās arī tā pielietojums. Apsējības balles mijas ar kolhoza kartupeļu un konservu ceha tukšās taras novietni. Pavīd pat doma, ka namu vajadzētu noplēst, būtu labs kurināmais. Tiek deportētas un svešumā aizklīst daudzas mujāniešu ģimenes, kultūras un sabiedriskā dzīve apsīkst.

1993. gadā Mujānu Izglītības biedrības darbība atjaunojas. Tās vadību uzņemas mujāniete, Kocēnu pamatskolas skolotāja Biruta Zviedrāne. 1995. gadā biedrība atgūst savā īpašumā biedrības ēku. 1997. gadā ar ārzemēs dzīvojošo un vietējo iedzīvotāju ziedojumiem tiek izremontēta zāle, pilnībā atjaunots grīdas segums, salabots jumts un veikti ēkas fasādes apdares darbi, kā arī uzstādīts piemiņas akmens mujāniešiem – kara un represiju laika upuriem, kurā iegravēts: “Raud bērzi sudraba asarām un Zilaiskalns nopūšas miglā”. Tā autors ir akmeņkalis Vitālijs Peļņa. Ik gadu 25. martā pie akmens notiek piemiņas brīdis, veltīts komunistiskā genocīda upuriem.

 

Piemiņas akmens mujāniešiem kara un represiju laika upuriem. Mujānu Izglītības biedrības biedre Gaida Meldre un Kocēnu pagasta priekšsēdētājs Vilnis Burcevs. 2004. gads

 

 

Avoti:

  1. Materiāli no Birutas Zviedrānes personīgā arhīva
  2. Materiāli no Kocēnu pagasta bibliotēkas novadpētniecības krājuma