Normunds Luste
Dzimis Rīgā 1924. g. 31. jūlijā, miris 1978. g. 2. novembrī, apglabāts Mazsalacas kapsētā.
1952. gadā beidzis Latvijas Valsts Pedagoģiskā institūta vēstures fakultāti. No [1947.?] 1949. gada līdz 1965. gadam strādā par vēstures skolotāju Mazsalacas vidusskolā. 20. gs. 70. g. bijis Mazsalacas vakarskolas direktors un skolotājs, vadījis Mazsalacas novadpētniecības pulciņu. Izveidojis skolas vēstures muzeju. Kopā ar audzēkņiem izveidojis 10, pēc citām ziņām vismaz 20 novadpētniecības burtnīcas. 1965. gadā rajona laikrakstā “Liesma” sāk turpinājumos publicēt N. Lustes pētījumus, kas vēlāk apkopots 3 burtnīcās un glabājas Mazsalacas pilsētas bibliotēkas Novadpētniecības krājumā. Piedāvājam interesentiem iepazīties ar to saturu, bet jāņem vērā, ka apkopojums tapis padomju periodā, kad skolotājs ir “ideoloģiskās frontes” dalībnieks.
Ziņas par N. Lusti gūtas no portāla periodika.lv materiāliem:
- Sarakstīta Mazsalacas vēsture/ / Dzimtenes Balss. – 02.24.1965.
- Vētraino notikumu gadi Mazsalacā/ / Dzimtenes Balss. – 09.08.1968.
- Normuns Luste: [Nekrologs] / / Austrālijas Latvietis. – 17.01.1979.
MAZSALACA SENĀK UN TAGAD
I daļa NO VISSENĀKAJIEM LAIKIEM LĪDZ 1900. GADAM II daļa MAZSALACA SENĀK UN TAGADBurtnīcā apkopotas ziņas par novada senvēsturi, apdzīvotību, arheoloģiskām liecībām, administratīvo dalījumu senāk un rakstīšanas brīdī (ap 1965. gadu), seno lībiešu un latgaļu cilšu apmetnēm, pilskalniem, apbedījumiem. Apskatā ietvertas ziņas par vācu un zviedru valdīšanas periodu no 1224. – 1651. gadam, baznīcas un Valtenbergas muižas celšanu, muižas īpašnieku maiņu, muižu saraksti Mazsalacas un arī Rūjienas apkaimei, ziņas par zemnieku un baznīcas attiecībām, elkdievības piekopšanu un upurozoliem. Uzvārdu došanu un pirmo biedrību dibināšanu, zemnieku sodīšanu, Mazsalacas miesta dibināšanu un pašpārvaldes izveidošanu, miesta iedzīvotājiem, skolu veidošanos un skolotājiem.
III daļa 1907. – 1944. GADSBurtnīcā apkopotas ziņas par Mazsalacas apkaimes skolu vēsturi, sākot ar Mazsalacas draudzes skolas izveidošanu 1686. gadā un Skalbergu, Sēļu, Valtenbergu pagasta skolu dibināšanu, un beidzot ar Mazsalacas astoņgadīgās skolas un Mazsalacas vidusskolas darbību līdz 1944. gadam. Tāpat avotā atrodamas ziņas par Mazslacas draudzes skolotājiem, izglītības darbiniekiem līdz 1944. gadam, kā arī skolām vācu okupācijas laikā.
Saturā arī apjomīgs apskats par revolucionāro kustību novadā pēc 1905. gada, par 1917. gada Februāra un Oktobra revolūciju notikumiem Mazsalacā, tāpat arī vairākkārtīgo varu maiņu novadā. Apraksti vēsta, kā Mazsalacā atbalsojas Latvijas Republikas dibināšana, par pilsētas parvaldi un saimniecisko darbību Latvijas Brīvvalsts un Ulmaņa diktatūras apstākļos, Latvijas PSR izveidošanos un vācu okupāciju laiku Mazsalacā.
Notikumi atspoguļot padomju ideoloģijas ietekmē, ko diktē apskata tapšanas laiks – proti, 20. gs. 60. gadu vidus, kad Latvijas teritorija iekļauta PSRS sastāvā.
Saturs I daļai
- Mazsalacas novada vispārējs apskats. Mazsalacas nosaukuma izcelšanās2
- Ziņas par Mazsalacas novada pirmajiem iedzīvotājiem2
- Mazsalacas novada etniskā piederība4
- Mazsalacas novads svešzemju iekarotāju jūgā5
- Vācu feodāļu varā 1224. – 1651. g.g.5
- Poļu iekarotāju varā 1561. – 16216
- Zviedru iekarotāju varā 1621. – 1710. g.6
- Zemnieki un baznīca8
- Mazsalacas novads cariskās Krievijas varā 1710. g. – 1917. g.11
- Svarīgākie notikumi 19. gadsimtā Mazsalacas novadā12
- Buržuāzisko reformu laikmets 19. gs. 60. un 70. gados. Mazsalacas pilsētas pirmsākumi16
- Skolu pirmsākumi un kultūras dzīve Mazsalacā18
- Pārējo skolu dibināšana21
Atslēgvārdi I daļai:
Mazsalaca, Salisburg, Salaca, Salatsa, Burtnieku ezers, Falkenbergu muiža, Valtenberga jeb Valbērgu muiža, Ramata, Iģe, Ķirele, Ramatas ciems, Skaņkalnes ciems, Vecates ciems, Ziemeļu ciems, Riņņu kalns, Lībiešu pilskalns, Laņģupīte, Dambjupīte, Skaņaiskalns, senkapi Promulta kalnā, Velna klēpis, Kaļiņina kolhozs, Skaņkalnes kolhozs, Skulberģu muiža, kolhozs “Jaunais ceļš”, Blankenfelde, Ibdene, Idus muiža, Sēļu muiža, Ates muiža, Košķules muiža, Braslavas muiža, Mācītāja muiža, upurozoli, Pantene, Zviedru laiki, uzvārdu došana, Kristaps Kaktiņš, Sātības biedrība, soda ekspedīcija, pareizticīgo baznīca, Sniedēna kalns. Skolotāji: Miķelis Jānis Holms, Gotlībs Vilhelms Holms, Miķelis Straubergs, Jānis Ķikurs, Pēteris Hincenbergs, Reinis Cukurs, Tenis Zilpaušs, Marija Ore. Mazsalacas dziedāšanas biedrība, Mazsalacas labdarības biedrība, Izglītības biedrība “Venus”, Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība, Kaspars Daugulis, Aurupītes pamatskola, Rauskas pamatskola, Mazsalacas novads
Saturs II daļai
- Mazsalaca 1905.–1907. gada revolūcijas priekšvakarā3
- Mazsalacas LSDS partijas pulciņa izveidošanās10
- Partijas organizācijas darbs revolūcijas sākumā10
- LSDSP Mazsalacas organizācija uzņemas revolucionārās cīņas vadību11
- “Lielais streiks” un Rīcības komitejas vēlēšanas. Mazsalacā varu pārņem rīcības komiteja12
- Svarīgākie Mazsalacas tautas sapulču lēmumi14
- Mazsalacas rīcību komitejas bruņoto spēku organizācija17
- Mazsalacas revolucionāru sadarbība ar Rūjienas revolucionāriem21
- Mazsalacas un Rūjienas tautas milicijas spēku kopējie pasākumi 1905. gada 11. un 13. decembrī27
- Kopējais karagājiens uz PĒRNAVU28
- Uzbrukums Tidnicas (Poligoff) muižai Pērnavas apriņķī29
- Brauciens uz Pērnavu jāatceļ29
- Soda ekspedīcijas ierašanās. Soda ekspedīcijas terors Rūjienā30
- Soda ekspedīcijas terors Mazsalacā32
- Valtenbergu pils dedzināšana Mazsalacā. Mazsalacā atgriežas Kr. Bočs. Tautas sapulce Sniedzēnu kalnā34
- Otrs mītiņš pie Mazsalacas Saviesīgās biedrības. Lēmums nodedzināt Valtenbergu pili36
- Valtenbergu pils un alus brūža nodedzināšana37
- Soda ekspedīcijas otrreizējā ierašanās Mazsalacā. Izrēķināšanās ar revolucionāriem38
- Meža brāļu kustība Mazsalacas apkārtnē41
- 1905. gada revolūcijas cīnītāju tiesāšana Rēvelē (Tallinā) 1908. gadā45
- Krišjāņa Boča turpmākā darbība pēc aizbraukšanas no Mazsalacas45
- Kara tiesas prāvas Rēvelē (Tallinā)46
- Rūjienas un Mazsalacas “republiku” lietā46
- Kara tiesas prāvas iznākums Rūjienas “republikas” lietā 1908. gada jūnijā46
- Rūjienas revolūcijas vadītāja Emīla Āboltiņa turpmākā darbība pēc 1905. gada notikumiem49
- Kara tiesas prāvas iznākums “Mazsalacas Republikas” lietā. 1908. gada oktobrī Rēvelē (Tallinā)51
- Ziņas par ievērojamākiem 1905. gada revolūcijas dalībniekiem, kuri darbojušies Mazsalacā54
- Kārlis Bērziņš55
- Ādams Nolbergs57
- Skolotāja Paula Nīmanda padzīšana58
- Reiņa Cukura raksturojums kādā avīzē buržuāziskās Latvijas t.s. partiju laikos59
Saturs III daļai
- Mazsalacas vidusskolas vēsture2
- Tautas izglītība un skolas Mazsalacā un apkārtnē pirms vidusskolas nodibināšanas2
- Mazsalacas vidusskolas izveidošanās4
- Mazsalacas Skolu biedrība4
- Mazsalacas vidusskolas telpu jautājums5
- Svarīgākie notikumi Mazsalacas vidusskolas dzīvē6
- Pielikums7
- Mazsalacas vidusskola no 1918. – 1940. gadam8
- Vācu okupācijas laiks no 1941. g. – 1944. gadam10
- Mazsalacas vidusskolas darbs no 1944. gada līdz 1962. gadam11
- Mazsalacas vidusskolas 40 gadu jubilejas atzīmēšana 1959. gada 16. un 17. maijā14
- Valmieras rajona Mazsalacas vidusskolas neklātienes nodaļa16
- Mazsalacas astoņgadīgā skola18
- Revolucionārās cīņas turpinājums pēc 1905. – 1907. gada revolūcijas sakāves20
- Mazsalaca no 1917. gada Februāra revolūcijas līdz Oktobra revolūcijai24
- Mazsalacas Darba jaunatnes pulciņš26
- Lielās Oktobra revolūcijas uzvaras laikmets Mazsalacā28
- Mazsalaca vācu okupācijas laikā no 1918. gada 22. februāra līdz 1918. gada decembrim29
- Mazsalacas Draudzes skolas skolotāji32
- Padomju vara Mazsalacā 1919. gadā no janvāra līdz maijam33
- Mazsalacas atbrīvošana38
- Mazsalacas aizstāvēšana40
- Mazsalaca buržuāziskās Latvijas laikā no 1920. – 1934. gadam41
- Mazsalaca no 1934. – 1941. gadam47
- Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas nodibināšanās49
- Mazsalaca laikā no 1940. gada jūnija līdz 1941. gada jūnijam49
- Mazsalaca pirms 25 gadiem52
- Atmiņas par profesoru Augustu Kirhenšteinu56
- Mazsalaca Lielā Tēvijas kara laikā57
- Okupācijas režīma apstākļi57
