Endzeles spirta dedzinātava (Jeru pagasts)

• Pievienoja: 5.11.2025, Santa Eglīte
• Sagatavoja: Dzintra Vende
• Organizācija: Jeru pagasta bibliotēka

Atslēgvārdi

Personas: Edgars Krīdeners, Hella Krīdenere, Raits Krīdeners, Otto Valdess, Margarita Valdess, V. Pālens, Valmieras apriņķis, Jeru pagasts, Ludvigs Alberings,  Alberts Paegle, A. Kacens, Otto Grobiņš, Jēkabs Zandbergs, Jānis Zutte, Jēkabs Mūrnieks Liba d., Zinaida Kuple Pētera m., Jānis Leitlands Viļuma d., Milda Zvagule Pētera m., Ņikifors Veršigors Trifona d., Elza Mangaliņa Eduarda m., Kārlis Gailis Indriķa d., Velta Zariņa Voldemāra m., Elmārs Dāvis Augusta d., Nikolajs Cvetkovs Andreja d., Tatjana Liskoveca, H. Vecvagars, V. Rauska, V. Daiga, P. Meistars, Lolita Gaile, Līga Švalbe, Jānis Bergs

Vietvārdi: Endzeles muiža, Burtnieki, matīši, Vilzēni, Vecate, Mazsalaca, Rūjiena, Jeru ciems, Naukšēnu, Ternejas pagasts, Rūjienas pagasts, Endzele, Lejas

Organizācijas, iestādes: Endzeles muižas spirta dedzinātava, Lombardbanka, Rīgas apgabaltiesa, Vispārējā Lauksaimniecības banka, Jeru spirta kopdedzinātava, Jeru spirta dedzinātava, Naukšēnu spirta dedzinātava, Mazsalacas spirta dedzinātava, kolhozs “Straume”, kolhozs “Bērzaine”

Lielākā Latvijas spirtdedzinātava

Laikrakstā “Rūjienas Balss” 1931. gada 6. februārī atrodama publikācija :

“Raiba ir Endzeles spirtdedzinātavas vēsture. Savā pastāvēšanas laikā tā ir gājusi cauri daudzu īpašnieku rokām. Dedzinātavu cēlis 1909. gadā barons Krideners, pēc kara atjaunojis nomnieks Waldess, galīgi sabiedrību izsaimniekojuši un bankrotā iedzinuši nelaimīgās Lombarda bankas direktori Zutis, Zandbergs un Grobiņš. Tagad to savā personīgā īpašumā ieguvis V. Pālēns, kas plašo uzņēmumu nostādījis priekšzīmīgi. Agrākos gados dedzinātava ražoja līdz 2 milj. l  spirta, spirtā pārstrādājot 150 000 pudu kartupeļu un 2000 pudu miežu. No 52 Latvijas spirtdedzinātavām, izstrādātā spirta daudzuma ziņā, Endzele bija pirmā.

Dedzinātava, intensīvi strādājot, spējīga ražot līdz 4 milj. l graudu spirta. Neraugoties uz to, ka arī uz bagātīgo ražu Rūjienas apkārtnē, nodokļu departaments dedzinātavai bij atļāvis šai gadā izstrādāt tikai 70,000 graudus, t.i. tikpat daudz kā mazām un kartupeļiem nabadzīgos apvidos esošām dedzinātavām.

    Pateicoties jaunam likumam par spirta piejaukumu benzīnam, pēc mēneša garā pārtraukuma, dedzinātava ir atkal uzsākusi darbību. Pēc jauniem noteikumiem, kuri paredz pieņemamo kartupeļu sadalīšanu ar pagasta valžu un  nodokļu departamenta ierēdņu starpniecību (gluži kā mūsu lielā kaimiņvalstī) apkārtējām pašvaldībām ir pieteikti nodošanai Endzeles spirta dedzinātavai 228 000 pudu kartupeļu, no kuriem varēs tikt pieņemti tikai 25 000 pudu kartupeļu t.i. vien desmitā daļa. No kādiem principiem vadīsies pagastu valdes, sadalot nododamo kartupeļu daudzumu pa saimniecībām, nav tuvāk zināms. Kā mums izdevās noskaidrot pagastu valdēs. Kartupeļus sadalot , vadīsies no tā cik lielu vairumu kartupeļu atsevišķā saimniecība jau nodevusi un cik viņa pieteikusi nodošanai vēl. Kā mums aizrāda, tad pie partijas sadalīšanas jāņem vērā arī tas apstāklis, ka daudzi lauksaimnieki, kas zināja, ka viņu kartupeļus viņiem nepieņems, pieteicamo skaitli pārspīlēja. Lai karotu pret šādām parādībām, pagastu valdēm, kartupeļus sadalot, vajadzēs  ņemt vēra arī citus apstākļus. Daži pagastu valžu locekļi izteikušies, ka tagad radīšoties reta izdevība piedzīt no nekārtīgiem maksātājiem pagasta nodokļus un citus maksājumus. Vai tā nu būs, noteikti nezinām (vismaz ģerieši apgalvo : viņi to nedarīšot – nekārtīgu maksātāju viņiem nemaz neesot.)

Dedzinātavai pārmet, ka līdz šim administrācija esot pieņēmusi kartupeļus tikai no lielākiem zemturiem. Tādiem pārmetumiem nav nekāda pamata. Lai tad runā skaitļi. Līdz šim –  vecsaimnieki ir nodevuši 19 %, Rūjienas pilsētnieki – 16 %, īrenieki un būdnieki – 7 %, jaunsaimnieki  – 58% no visiem spirta dedzinātavā nodotiem kartupeļiem. Dedzinātavas darbību stipri traucējuši  cara laika akcijas noteikumi, kuri tagad vēl pastiprināti ar pagasta valžu un pagaidu kontroliera iejaukšanos privātā uzņēmumā. Noteicot kartupeļu cenas, valsts gribēja pabalstīt lauksaimniekus. Līdz šim, lauksaimnieki saņēma līdz Ls 7,62 par kvintalu kartupeļu (1 Ls pudā), tagad, kad spirtu ražo piejaukumam benzīnam, cenas zemākas. Lauksaimnieki saņems tika Ls 4,80 kvintalā (ap 80 sant. pudā)

Dedzinātavas administrācijas brīvā rīkošanā vēl palikuši miežu un malkas uzpirkšana, bet vērojot straujo progresu, valsts aizbildniecībā par spirta dedzinātavām sagaidāms, ka arī šis tiesības tiks normētas.

Dedzinātavās nodoto kartupeļu vairums procentos no apkārtējiem pagastiem ir šāds: Jeru pag. – 50 %, Rūjienas pilsēta – 15 %, Ternejas pag. – 16 %, Naukšēnu pagasts – 19 % unpārējie pagasti no  0,5 – 2 %.

Jau tuvākās dienās dedzinātava sāks pieņemt pagastu valžu pieteiktos kartupeļus.

Dedzinātava dienā pārstrādā 576 pudus kartupeļu. Darbs vēl dedzinātavai būs apmēram līdz marta beigām.

Nemaz nerunājot par lielo materiālo atbalstu, ko lauksaimniekiem dod dedzinātava, patērējot ražotos kartupeļus, jāuzsver arī tas ,ka tā dod darbu arī vietējiem strādniekiem un ziemā – pelņu arī zirdziniekiem.

Dedzinātavu jau 9 gadus pārzin Ludvigs Alberings, kas Rūjienā un plašākā apkārtnē pazīstams arī kā nesavtīgs sabiedrisks darbinieks. Jau 10 gadus kā dedzis darbojas arī Jānis Bergs.”