Tuvojoties Mātes dienai, kas tiek svinēta maija otrajā svētdienā, Valmieras Integrētās bibliotēkas 1. stāvā iekārtota grāmatu izstāde “Mātes svētums, mātes sirds”.
Mūsdienu formā Mātes dienas tradīcija radusies ASV, kur, līdzīgi kā daudzās valstīs, tā tiek atzīmēta maija otrajā svētdienā, taču dažās pasaules valstīs Mātes dienu svin arī citos datumos.
Anna Džārvisa no Filadelfijas 1907. gada 12. maijā noturēja piemiņas dievkalpojumu savas mirušās mātes piemiņai. Piecu gadu laikā gandrīz visi štati ievēroja šo dienu, un 1914. gadā ASV tos padarīja par valsts svētkiem. Laika gaitā svētki tika paplašināta, iekļaujot, piemēram, vecmāmiņas, tantes, sievasmātes un vīramātes. Diena, kas sākotnēji bija domāta mātes godināšanai, ar laiku kļuva par kartīšu sūtīšanas un dāvanu pasniegšanas dienu. Protestējot pret tās komercializāciju, Džārvisa pēdējos dzīves gadus pavadīja, cenšoties atcelt svētkus, ko pati bija ieviesusi.
Viduslaiku Lielbritānijā ceturtajā gavēņa svētdienā bija ļauts tiem, kas pārcēlušies prom no dzimtā novada, apmeklēt savu māju un māti. Tā kļuva par Mātes svētdienu. Lielbritānijā tradīcija turpinās līdz mūsdienām kaut arī daļēji to nomainījusi starptautiski ieviestā Mātes diena.
Festivāli, kuros godina mātes un mātes dievietes, zināmi no ļoti seniem laikiem. Frīģi rīkoja svētkus Kibelei, Lielajai dievu mātei, arī grieķi rīkoja svētkus dievietei Rejai. Romieši šo praksi pielāgoja savam panteonam. Dažas valstis ir turpinājušas ievērot senos svētkus, piemēram, Indijā joprojām ir nozīmīgs festivāls, kurā tiek godināta dieviete Durga.
Informācija no Encyclopædia Britannica
