Otrdien, 11. martā, Valmieras Integrētajā bibliotēkā notika pasākums “No lasītprasmes līdz Latvijas valstij”, kurā apmeklētājiem bija iespēja noskatīties filmu “Brāļu draudze Vidzemē”. Filma vēsta par Brāļu draudžu kustības mantojumu Valmieras novadā.
Pēc filmas klātesošos uzrunāja gan filmas idejas autors, Brāļu draudzes mācītājs, Dr. hist. Gundars Ceipe, gan Brāļu draudzes dzimtas pēctece, Vecdaudžu saimniece Ilze Dauvarte. Ar vēstures liecībām pasākuma noskaņu papildināja fotogrāfiju un dokumentu izstāde no Dauvartu dzimtas arhīva.
“Man jau bērnībā radās jautājums – ja jau mēs, latvieši, padomju varas acīs skaitījāmies nabagi bez elektrības, kurus no šī briesmīgā dzīvesveida “atbrīvoja” padomju vara, no kurienes tad viss, ko redzēju savā priekšā – māju, kūti, riju, ratnīcu un citas ēkas? Arī Brāļu draudzes saiešanas namu. Tas taču nebija būvēts vakar! Šīs ēkas te bija vēl pirms mana tēva. Šādi jau agrā bērnībā sākās mana sapratne par to, ka nekas nav tā, kā mums stāsta valdošā vara. Un mans tēvs bija drosmīgs cilvēks. Viņš atļāvās stāstīt saviem bērniem patiesību. Par to ļoti uztraucās mana mamma, domādama, ka par to mūs izsūtīs uz Sibīriju,” savās atmiņās dalījās Vecdaudžu saimniece Ilze Dauvarte. Viņa norādīja, ka esošās paaudzes pienākums ir nekad neaizmirst, stāstīt tālāk saviem bērniem dzimtas un tautas vēsturi, pierakstīt notikumus, lai nākamajām paaudzēm ir uzticamas vēstures liecības, ko neviena vara nespēs sagrozīt sev par labu.
Brāļu draudze jeb hernhūtieši ir kristīgā protestantisma novirziens, kas deva spēcīgu impulsu latviešu garīgajai un politiskajai attīstībai jeb pirmajai tautiskajai atmodai. Vairāku paaudžu garumā Brāļu draudze savos saietos un saiešanas namos veidoja savdabīgo latviskās kristietības izpausmi, uz stipriem pamatiem lika latviešu garīgo dzīvi, izkopa tautas dvēseli, briedināja nacionālo pašapziņu, veidoja tradīcijas, izpleta latviskās kultūras telpu. Vairāk par Brāļu draudzes saiešanām Valmieras novadā var lasīt Valmieras Integrētās bibliotēkas mājaslapā.
