6. novembrī plkst. 17.30 Strenču pilsētas bibliotēkā tikšanās ar grāmatas “Sašķelto dvēseļu patvērums” autori Silvu Bendrāti.
Grāmata ir plašam lasītāju lokam rakstīts košs un intriģējošs ceļojums aizspriedumiem apvītās psihiskās veselības jomas vēsturē un attīstībā, tā iepazīstina ar Latvijā lielāko un Baltijā senāko psihiatriskās ārstniecības iestādi – Nacionālo psihiskās veselības centru, kas tika atvērts 1824. gadā un nupat nosvinēja savu 202. dzimšanas dienu.
Grāmata ir 10 gadu darba rezumējums, veidojot Nacionālā psihiskās veselības centra Vēstures un kultūras telpas pastāvīgo ekspozīciju – muzeju, ieguldot tajā apjomīgu izpētes darbu un no aizmirstības ir izceļot lielu apjomu vēsturiska materiāla, kāds līdz šim nav bijis pieejams. Grāmata ir pāraugusi muzeja ekspozīcijas robežas, tajā ir daudz jauna, unikāla materiāla, kas publicēts pirmo reizi. Tās veidošanā iesaistījusies vēstures, medicīnas vēstures, mākslas, ainavu arhitektūras, filoloģijas un žurnālistikas profesionāļu komanda.
Grāmata “Sašķelto dvēseļu patvērums” ļauj ielūkoties agrāko “Aleksandra Augstumu” pirmsākumos, pirmā direktora, populārā Rīgas ārsta, topogrāfa un novatora Oto Vilhelma fon Hūna laikā, iestādes pārcelšanas plānos senākos un pavisam nesenos laikos, iepazīstina, kā slimnīca svinēja savu simtgadi, aizved īsā pastaigā pa “Aleksandra Augstumu” iestādes vadītāju “aleju”, nonākot līdz pat mūsdienām. Grāmatā vairāk nekā līdz šim izpētīts Latvijas brīvvalsts periods, kad iestādi vadīja direktors Jānis Brants un 1942. gadā nacisti pastrādāja noziegumus, nogalinot turpat 400 iestādes psihiski slimos pacientus. Grāmatā ietverts arī plašāks stāsts par neviennozīmīgi vērtēto padomju laiku, kurā 40 gadus iestādi vadīja ilglaicīgākā direktore Zuzanna Sočņeva, pārņemot iestādi 28 gadu vecumā un izveidojot to par psihiatriskās ārstniecības jomas līderi un metodisko centru Latvijas PSR. Grāmatā lasāmi arī neseni notikumi saistībā ar kovida pandēmijas laiku, kas jau sāk pagaist atmiņā, kā arī ārstniecības iestādes šodienas stāsti un sapņi par nākotni, kurp pēdējos divos gados līdz ar Zinātniskā institūta izveidošanu un aktīvo darbību nacionālais psihiskās veselības centrs virzās pieaugošā ātrumā, spējot piedāvāt aizvien rezultatīvākas ārstniecības iespējas.
Grāmatā “Sašķelto dvēseļu patvērums” neiztrūkst arī stāsts par to, kā pārtop ārstniecības iestādes vēsturiskā teritorija – no senā Rīgas Otrā Ķeizardārza par dziedinošu Saulgriežu dārzu, kas sekmē pacientu atveseļošanos, ir patīkama darba vide personālam un padara Nacionālo psihiskās veselības centru par vienu no skaistākajām ārstniecības iestādēm Latvijā.
