| Dzimis: | 1896. gada 22. augustā Matīšu (Bauņu) pagasta Ķinkās, Valmieras apriņķī |
| Miris: | 1961. gada 24. janvārī 64 gadu vecumā, apbedīts Adelaidā, Austrālijā |
| Darbības joma: | botānika, literatūra |
| Saistība ar novadu: | dzimis Matīšu (agrāk Bauņu) pagastā, mācījies Bauņu pagastskolā |
Dzīve un radošā darbība
Ābele Kārlis (1896.22.VIII Matīšu (Bauņu) pag. Ķinkās – 1961.24.I Adelaidā, Austrālijā, turpat apbedīts) – dzejnieks un botāniķis. Elzas Ābeles vīrs.
Dzimis zemnieku ģimenē. Beidzis Bauņu pagastskolu, 1915. gadā beidzis Rīgas pilsētas ģimnāziju. Piedalījies Latvijas atbrīvošanas cīņās 1919. gadā pret Sarkano armiju un bermontiešiem. Studējis dabaszinības Pēterburgas un Tērbatas universitātēs, beidzis Latvijas Universitāti (1921), papildinājies Marburgas universitātē (1922-1923), Tērbatas universitātē ieguvis doktora grādu dabaszinībās (1934). No 1920. gada LU docētājs, profesors (1941). 1944.gadā emigrēja uz Vāciju. No 1946. -1949. gadam docētājs Baltijas universitātē Pinnebergā, pēc pārcelšanās uz Austrāliju 1949. gadā profesors Adelaidas universitātē. Lāčplēša kara ordeņa kavalieris.
Pirmā publikācija- dzejolis “Dižgabaliem dūcot” žurnālā “Strēlnieks” 1917.25.VII. Publicēti balādiski dzejoļi “Karalis Bads” un “Kārdinātājs” (“Imantas laika grāmata 1922. gadam”). Ābeles lugas “Ligatūra” (teātrī 1925.g.), “Stāsts par Gleihenes grāfu” (teātrī 1926.g.), “Tautas darbinieki un mīla” (teātrī 1931.g.) skatuviski spraigas, personāžu raksturojums sulīgs, taču stilizēts un didaktisks. Ābeles liriskie dzejoļi publicēti galvenokārt periodikā, to savdabība ir elēģiska intonācija, kompozīcijas lakonisms. Ābeles balādes daļēji apkopotas krājumā “Vēlais viesis” (1947.g.), pēc tam publicētas periodikā. Ābele kultivējis tā saukto gotisko balādi ar tai raksturīgām detaļām- kapsētu, līķiem, spokiem, nelaimju priekšvēstnešiem, ņemot vērā vācu dzejnieka B. Fon Minhauzena balādes teoriju un par vēsturisko fonu lielākoties izmantojot 18. gs. Lielā mēra un Ziemeļu kara traģiskos notikumus. Stāstos “Dzeltenās acis” (1955), “Dālderu kalējs” (1958) balādiskā intonācijā tēloti dzimtā novada vēsturiskie notikumi. Gājis bojā autokatastrofā.
Latvijā 1999. gadā izdots dzejoļu, leģendu, stāstu un balāžu krājums “Netveramā pagātnes gaisma”.
(Avots: Latviešu rakstnieki biogrāfijās. – Rīga : Zinātne, 2003. – 9. – 10. lpp.)
Literatūra:
- Ērmanis P. Kārļa Ābeles dzejas darbs // Ābele K. Vēlais viesis. Vircburga, 1947.
- Andrups J. Kārļa Ābeles devums latviešu kultūrai. – Ceļa zīmes, 1951, 39. lpp.
- Kursīte J. Kārlis Ābele un viņa daiļrade // Ābele K. Netveramā pagātnes gaisma. – R., 1999.
- Kārlis Ābele // Es viņu pazīstu. – Rīga : Biogrāfiskā arhīva apg., 1939, 17. lpp.
- Ābele, Kārlis. Sakrātais sudrabs. – Latvju Mēnešraksts, Nr. 6 (1944), 448. – 449. lpp.
- Kursīte, Janīna. Mīlestība mēra laikā gotiskajā literatūrā : [par Kārļa Ābeles darbu izl. “Netveramā pagātnes gaisma”]. – Diena – 2000, 15. marts, 13. lpp.
- Rusmanis, S. No Matīšiem Alojas virzienā : [Valmieras raj.]. – Liesma,1997, 25. janv.
- Tančers J. Dzimtene -Valmiera : [Par Latvijas Vanagu organizācijas dibināšanos Valmierā, Valmieras vidusskolā, 1.03.1921.]. – Liesma (4. aprīlis,1996), 2. lpp. : il. (par rakstnieku Kārli Ābeli)
- Cukurs Jūlijs. Dāvana novadniekiem: [par rakstnieku Kārli Ābeli un viņa dēla Kārļa Ābeles juniora dāvinājumu Matīšu (Valmieras raj.) pamatskolai]. – Liesma (19. jūlijs, 2000), 4. lpp.
- Bērziņa-Grunde, Biminita. Balāde un [dzejnieks] Kārlis Ābele [1896-1961] Bibliogr.: 25. lpp. // Universitas (Ņujorka), 1996, Nr.76., 23. – 25. lpp.
- Latvietis ne tikai Latvijas, bet visas pasaules zinātnē : [Par dabas zinātn., izgl. un zinātnes organizatoru, sabiedr. darbin. un literātu Kārli Ābeli (1896-1961) : Raksti] Saturs: Kārlis Ābele – zinātnes darbos / Edgars Vimba; Kārlis Ābele – latviešu rakstniecībā / Sigizmunds Timšāns; “Nomirt es tomēr gribētu Latvijā” : [Fragm. no apraksta “Mana dzīve”] / Elza Ābele. – Latvijas Vēstnesis (29. augusts, 1996)
Elektroniskie resursi:
