| Dzimis: | 1898. gada 8. jūnijā Matīšu (Bauņu) pagastā “Jaunkronīši”, Valmieras apriņķī |
| Miris: | 1969. gada 19. augustā Memmingenē, Vācijā |
| Darbības joma: | izdevējdarbība, literatūra, bibliotēku joma |
| Saistība ar novadu: | dzīvojis Matīšu pagasta “Jaunkronīšos”, mācījies Bauņu pamatskolā |
| Pseidonīmi: | liriskais nelietis |
Dzīve un radošā darbība
Alainis Eduards (8.06.1889. Matīšu (Bauņu) pagasta “Jaunkronīšos” – miris 19.08.1969. Memmingenē, Vācijā, turpat apbedīts) – literāts un grāmatizdevējs. Dzimis mežsarga ģimenē. Mācījies Bauņu pamatskolā (1989-1901). No 1906. gada dzīvo Rīgā. (1912-1917) bijis bibliotekārs. 1917. gadā nodibinājis izdevniecību “Lapsene”, izdevis satīrisku žurnālu “Lapsene” (1922-1924). 30. gados Alaiņa sakārtotie un izdotie romanču un dziesmu krājumi “Vija” (1934), “Ausma” (1936), “Kokle” (1939) u.c., kā arī dzejas antoloģija “Dziesmu vītne”, humora antoloģija “Sālīti pipari” (abas 1936) orientēti uz estētiski mazprasīgu un sentimentāli vienveidīgu gaumi, nereti ar izteiktu komerciālu aprēķinu. Pirmā publikācija (ar pseidonīmu Liriskais Nelietis) laikrakstā “Jaunā Dienas Lapa” (1909) – humoristisks dzejolis “Divi pravieši jeb abi labi – bāz maisā”. Alaiņa oriģināldzeja apkopota krājumos “Ziedu zvani” (1929), “Klusās skaņas” (1946) un izlasē “Dziesmas Dievam un Tēvzemei” (1954). Tajā sentimentāla, epigoniska dabas un apceres lirika mijas ar elēģisku, patriotisku un reliģisku pārdomu klišejiskām sentencēm. Daudz tulkojis un lokalizējis cittautu autoru lugas lauku skatuvēm. No 1944. gada emigrācijā, dzīvo Memmingenē, kur 1946. gadā nodibina apgādu “Atauga” (vēlāk ar nosaukumu “Ausma” un “Venta”). Alainis izdevis “Tēvijas kalendāru” (1947-1958), “Vecā Zobgala kalendāru” (1959-1960, 1962-1963), laikrakstu “Daugava” (1962- 1969). Nozīmīgs veikums trimdā- dzejoļu krājumi bērniem “Nomodā un sapnī” (1949), “Pasaku valstībā” (1953), “Zvēri un putni pasakās” (1954), dzejoļi bērniem vācu valodā “Sonne, Mond und Sterne” (“Saule, mēness, zvaigznes”), “Von allerlei Tieren” (“Par dažādiem dzīvniekiem”, abi 1949). Īpaši nozīmīga ir Poruku Jāņa Kopotu rakstu (1-5, 1954-1958) izdošana. No 1961. gada regulāri viesojies dzimtenē, vērojumu un iespaidu ainas patētiski attēlotas laikrakstā “Daugava” un kalendāros.
(Avots: Latviešu rakstniecība biogrāfijās. – Rīga : Zinātne, 2003. – 22. lpp.)
Foto: https://timenote.info/lv/Eduards-Alainis
Literatūra:
- Anerauds J. Eduards Alainis // Karogs, 1989, 7.
- Eduards Alainis // Es viņu pazīstu. – Rīga : Biogrāfiskā arhīva apg., 1939. -25. lpp.
- Daukste-Silasproģe I. Latviešu literārā dzīve un latviešu literatūra bēgļu gados Vācijā 1944-1950.- Rīga : Zinātne, 2002.
- Rusmanis, S. Gājiens uz Notāra krogu Matīšos : [No Matīšu vēst. (Valmieras raj.)] // Liesma – 1996. – 31. aug. (par Alaini Eduardu)
Elektroniskie resursi:
https://www.literatura.lv/personas/eduards-alainis
