| Dzimis: | 1842. gada 2. oktobrī Vecpiebalgas “Kaikašos”, Vidzemes guberņā |
| Miris: | 1919. gada 8. decembrī Valmierā, apbedīts Trikātas kapsētā |
| Darbības joma: | pedagoģija, literatūra |
| Saistība ar novadu: | strādājis Cempu Jaunvāles skolā, dzīvojis Valmierā, Pārgaujā, apbedīts Trikātas kapos |
Dzīve un radošā darbība
Austriņš Jānis (2.10.1842. Vecpiebalgas Kaikašos – 8.12.1919. Valmierā, apbedīts Trikātas kapos) – skolotājs un dzejnieks.
Dzimis Vecpiebalgas mācītājmuižas kalpotāju ģimenē. Beidzis Vecpiebalgas draudzes skolu, bijis palīgskolotājs Liepkalnē, Ogrē, 1869. – 1899. – skolotājs Cempu Jaunvāles skolā. Aktīvs sabiedriskajā dzīvē un Vidzemes zemnieku kustībā, tāpēc 1864. gada decembrī apcietināts. 1899. gadā apmeties Valmieras Pārgaujā, iztiku pelnījis ar mūzikas un vācu valodas privātstundām. Klusībā atbalstījis 1905. gada revolūciju, bet pats tajā nav piedalījies. Traģiski zaudējis dēlu un dzīvesbiedri, palicis bez darba, izdarījis pašnāvību, noslīcinoties Gaujā. G. Merķeļa, K. Valdemāra, jaunlatviešu ietekmē rakstījis formā neveiklus, bet iejūtīgus dzejojumus par latviešu zemnieku beztiesisko dzīvi, dziļo postu un brīvības cīņām: “Latviešu tautas gājums, sevišķi Vidzemē” (sarakstīts 1862. gadā), “Latviešu Jāņu dienas dziesma” (1863); abi publicēti žurnālā 1867. gada maija grāmatā anonīmi, J. Kalēja (Kuzņecova) rakstā latviešu burtiem, ar krievisko tulkojumu līdzās. Vēl zināmi Austriņa darbi “Karš starp ritergaru un brīvības varu”, “Kāds vārdiņš par Vecpiebalgas baznīcā gājējiem” (abi sarakstīti 1863. gadā), “Laiku grāmata priekš Jaunbrengul, Cempu un Jaunvāles pagastiem” (1928). Austriņa dzejojumi izplatīti galvenokārt rokrakstos, anonīmi. Austriņa darbiem raksturīga domas skaidrība un uzdrīkstēšanās spēks.
Avots: Latviešu rakstniecība biogrāfijās. – Rīga : Zinātne, 2003.
Literatūra:
- Latviešu rakstniecība biogrāfijās. – Rīga : Zinātne, 2003.- 47. lpp.
- Kaudzīte M. Kāda neiepazīta pirmcensoņa piemiņai // Rīgas Latviešu beidrības Zinību komisijas rakstu krāj., 1929, 19. lpp.
- Apinis A. Neprasot atļauju. R., 1987, 137. – 142., 149. – 155. lpp.
- Jānis Austriņš // Es viņu pazīstu. – Rīga : Biogrāfiskā arhīva apg., 1939. – 44. lpp.
- Polis J. Jānim Austriņam – 150 : dzejn. [1842-1919], kura vārdu veltīgi meklēt antol. // Druva – 1992. – 13. okt., 3. lpp.
Elektroniskie resursi:
