| Dzimis: | 1831. gada 23. jūlijā Valmieras apriņķa Kokmuižas “Pankās”, Vidzemes guberņa |
| Miris: | 1883. gada 28. decembrī Aizkrauklē, apbedīts Valmieras pilsētas kapos |
| Darbības joma: | pedagoģija, literatūra |
| Saistība ar novadu: | dzimis Kokmuižas (tagad Kocēnu) pag., mācījās Valmieras draudzes skolā, apbedīts Valmieras pilsētas kapos |
Dzīve un radošā darbība
Bankins Jānis (23.07.1831. Kokmuižas Pankās – 28.12.1883. Aizkrauklē. Apbedīts Valmieras kapos) – skolotājs, literāts. Dzimis kalpa ģimenē. Beidzis Valmieras draudzes skolu un Cimzes skolotāju semināru (1856), ieguvis mērnieka tiesības. 1856. gada rudenī bijis mājskolotājs pie mācītāja Treija Opekalnā. 1857. gadā – draudzes skolotāja palīgs Smiltenē. Kopš 1861. gada draudzes skolotājs un ērģelnieks Aizkrauklē. Vasaras brīvlaikos mērījis zemnieku iepērkamo zemi. Piedalījies I. Hērvāgena mācību grāmatas “Skolas maize” (1-2, 1867-74) un J. Cimzes krājuma “Dziesmu rota” veidošanā. Sarakstījis vairākas mācību grāmatas rēķināšanā un fizikā, kā arī grāmatu “Tēvzemes stāsti jeb notikumi Baltijā” un “Baltijas ģeogrāfija jeb aprakstīšana” (abas 1878). Izdevis krājumu “Šis un tas, svešs un pats” 3 daļās.
Avots: Latviešu rakstniecība biogrāfijās. – Riga : Zinātne, 2003. – 57. lpp.
Literatūra:
Švēde, Uldis. Jāņa Bankina atgriešanās : [Sakarā ar mūziķa, ped., sabiedr. darbin. (1831-1883) 160.dz.d.] / tekstā fragm. no Valdemāra Ancīša un Andreja Kursīša rakstiem // Liesma. – 1991, 23. jūl.
Elektroniskie resursi:
