Bārda Fricis

Dzimis:1880. gada 25. janvārī Valmieras apriņķa Pociema pagasta “Rumbiņos”, Vidzemes guberņa
Miris:1919. gada 13. martā Rīgā, apbedīts Umurgas kapos
Darbības joma:pedagoģija, literatūra
Saistība ar novadu:dzīvojis Valmierā, strādājis par skolu inspektoru Valmierā, organizējis un vadījis izglītības biedrības vidusskolu Valmierā
Pseidonīmi:Fr. Brd., Brada-Brada
Fricis Barda

Dzīve un radošā darbība

Bārda Fricis (25.01.1880. Pociema pagasta Rumbiņos – 13.03.1919. Rīgā, apbedīts Umurgas kapos) – dzejnieks, pedagogs. Antona Bārdas brālis. Dzimis saimnieka ģimenē. Mācījies Pociema pagastskolā (1890-1892), Umurgas draudzes skolā (1892-1895), Limbažu pilsētas skolā (1895-1898) un Valkas skolotāju seminārā Rīgā (1898-1901). Strādājis par palīgskolotāju Katlakalna draudzes skolā (1901-1905).
Bārdas pirmais publicētais dzejolis – “Raibais pavediens” laikrakstā “Rīgas Avīze” (1902.12.12.). 1905. gada rudenī Bārda devies uz Tērbatu, lai studētu filozofiju, taču revolūcijas dēļ universitāte tika slēgta. 1906. gada aprīlī Bārda devies uz Vīni, kur klausījies lekcijas universitātes Filozofijas fakultātē. Bārda studējis Platona, G.V.F. Hēgeļa, A. Šopenhauera un citu filozofu darbus. Īpaša nozīme viņa pasaules uzskata izveidē bijusi F. Nīčes “dzīves filozofijai” un A. Bergsona intuitīvismam. Vīnes periodā Bārda iepazinies ar vācu mākslu un literatūru, viņu saistījis J.L. Tīks, Novāliss, R.M. Rilke u.c. Slimības un materiālo grūtību dēļ 1907. gadā Bārda atgriezies Rīgā, kur strādājis A. Ķeniņa reālskolā (1908-1913) un citās privātskolās, bijis žurnāla “Stari” daiļliteratūras nodaļas vadītājs (1907-1908). Rakstnieku vakaros 1909.5.12 un 1910.21.01 nolasījis savu programmatisko apcerējumu “Romantisms kā mākslas un pasaules uzskata centrālproblēms” (pilnībā publicēts žurnālā “Vaiņags”, 1920, 1-3), kurā iztirzājis romantisma pamatprincipus un vēsturisko attīstību. Romantisma personības koncepcijai tipisko dvēseles duālismu (materiālās un garīgās pasaules pretrunību) Bārda tiecies līdzsvarot, veidojot apgarotas realitātes ideālu; Bārda lirikā tās ietvers klasiskajos kontrasttēlos: zeme – zvaigznes. No 1911. gada Bārda lasījis lekcijas par estētiku J.Dubura dramatiskajos kursos un publicējis periodikā par šo tēmu rakstus – “Mīlestība un nāve” (1913), “Mākslas attiecības” (1914), “Prāts un mūžības jautājumi” (1919). Bārda bijis arī aktīvs literārā procesa vērtētājs. 1911. gadā iznācis dzejoļu krājums “Zemes dēls” – viens no latviešu neoromantisma spilgtākajiem darbiem. Bārdas dzejas tēlainība konkrēta, viegli tveramās redzes gleznās. Tomēr vienkāršais un ikdienišķais Bārdas dzejā vienmēr eksistē mūžības, kosmiska plašuma perspektīvā. Principiāla nozīme ir laimes neiespējamības apziņai; tā rāda Bārdas dzejas elēģisko tonalitāti, kura nepazūd arī viņa humoristiskajos darbos. 1915. gadā Bārda apprecējies ar P. Puskalni (dzejnieci P. Bārdu). No 1916. gada janvāra  strādājis Latvijas izglītības biedrības vidusskolā Rīgā. 1917. gada oktobrī pārcēlies uz Valmieru, kur organizējis un vadījis izglītības biedrības vidusskolu un strādājis par Valmieras apriņķa skolu inspektoru. 1918. gadā vācu okupācijas laikā skolu slēdza; Bārda aizbraucis uz Rumbiņiem, bet rudenī atsācis darbu Latvijas izglītības biedrības vidusskolā Rīgā. Bārda bijis arī latviešu valodas un literatūras docētājs Baltijas tehniskajā augstskolā.
Otrais dzejoļu krājums “Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam” izdots pēc Bārdas nāves 1923. gadā. Krājumā panenteiskās pasaules izjūtas padziļināšanās, gaismas un tumsas kontrasta izcēlums. Bārdas liriskā proza ietverta tēlojumu krājumā “Vita somnium” (1923); krājumā “Drāmas” (1929) sakopoti viencēlieni. 1926. gadā izdotas Bārdas “Vēstules”.
Rumbiņos iekārtots Bārdas muzejs. Umurgas kapos 1933. gadā atklāts tēlnieka T.Zaļkalna veidotais Bārdas kapa piemineklis.
Kopoti raksti 4 sējumos (1938-1939), Raksti 2 sējumos (1990-1992), Dzejas izlases (1956, 1959, 1979), “Zemes dziesma” (1970), “Zvaigznes un zeme” (ASV 1972), “Atgriešanās” (1997).

Avots: Latviešu rakstniecība biogrāfijās. – Rīga : Zinātne, 2003. – 58., 59. lpp.

Foto: https://www.literatura.lv/personas/fricis-barda

Elektroniskie resursi: 

https://www.literatura.lv/personas/fricis-barda

https://timenote.info/lv/Fricis-Barda

https://enciklopedija.lv/skirklis/57270-Fricis-B%C4%81rda

Friča Bārdas darbi Valmieras un novadu bibliotēkās

Literatūra: 

  • Sūna E. Fricis Bārda. Cēsis; R., 1925
  • Klaustiņš R. Fr. Bārdas daile un estētika // Ritums, 1929, 3.-5. lpp.
  • Kārkliņš K. Redzes gleznas Friča Bārdas dzejā // Ceļi, 1933, 2. lpp
  • Kārkliņš K., Kraujiņš K. Fricis Bārda dzīvē un darbā. – R., 1935
  • Mauriņa Z. Friča Bārdas pasaules uzskats. – R., 1938
  • Eihvalds V. Zemes dēls ar zvaigžņu dvēseli // Varavīksne. 1980. – R., 1980
  • Grigulis A. Fricis Bārda // Karogs, 1980, Nr.2
  • Ruskule I. Zemes dēla atgriešanās // LMM, 1997, 12./19.VI
  • Fricis Bārda // Es viņu pazīstu. – Rīga : Biogrāfiskā arhīva apg., 1939. – 56. lpp.
  • Ālīte, Renāte. Zaļajā Dieva namā ar zvaigznēm dzied mana sirds… : [sakarā ar dzejn. Friča Bārdas 120.dz.d. (1880-1919)] // Dziesmusvētki. – 2000. – Nr.1, 22. lpp.
  • Bārda, Antons. Autobiogrāfija :[par dzejn. Frici Bārdu (1880-1919)] / Antons Bārda ; mater. sagat. Īrisa Daiņa // Auseklis. – Nr.44 (2002, 18. apr.), 6. lpp.
  • Bārda, Antons. Autobiogrāfija : [par dzejn. Frici Bārdu (1880-1919)] / Antons Bārda ; mater. sagat. Īrisa Daiņa // Auseklis. – Nr.33 (2002, 19.marts), 6. lpp. – Turp. Sāk.: (2001, 24.jūl.).
  • Bārda, Antons. Autobiogrāfija :[par dzejn. Frici Bārdu (1880-1919)] / Antons Bārda ; mater. sagat. Īrisa Daiņa // Auseklis. – Nr.9 (2002, 22.janv.), 6.lpp. – Turp. Sāk.: 2001, 24. jūl.
  • Bārda, Antons Ko stāstīja Antons Bārda :[sakarā ar dzejn. Friča Bārdas (1880-1919) 120.dz.d.] / mater. sagat. Ojārs Kiršteins // Auseklis – 2000. – 11. janv., 8. lpp.
  • Brodele, Ada Liktenīgais sludinājums :[Par dzejn. Friča Bārdas (1880-1919) un Paulīnes Bārdas (1890-1983) saraksti] // Es Tevi Meklēju. – 1998. – Nr. 8. [1.] lpp
  • Melne, Edīte Atvērts jauns muzejs : [par dzejn. Antona (1891-1981), Friča (1880-1919) un Paulīnas (1890-1983) Bārdu dzimtas muzeju “Rumbiņi” (Limbažu raj.)] // Latvijas Zeme. – 1993,  20. jūl., 4.lpp. (par Frici Bārdu).
  • Vējāns, Andris. “Aiz zvaigžņu dūmakām debesis veras vaļām” :.Friča Bārdas dzejas un cilvēka pasaulē – no zaļa asna līdz kosmosam // Latvijas Vēstnesis – 2000, 26. janv.,  6. lpp.
  • Vējāns, Andris Zvaigžņu atspulgi dzejā un vēstulēs : [par dzejn. Frici Bārdu (1880-1919), Paulīnu Bārdu (1890-1983) un Antonu Bārdu (1891-1981)] // Lauku Avīze – 2000, 22. janv., 18. lpp. – ( Iel. “Mums, sievietēm” Nr.52 ).