Dzimis: | 1889. gada 29. aprīlī, Druvienas pagastā, Mazvasaraudžos, Latvijā |
Miris: | 1947. gada 17. decembrī, Rīgā, Apbedīts Raiņa kapos |
Darbības joma: | literatūrzinātne |
Saistība ar novadu: | mācījies Valmieras proģimnāzijā |
Dzīve un radošā darbība
Egle Rūdolfs (29.04.1889. Druvienas pagasta Mazvasaraudžos – 17.12.1947. Rīgā, apbedīts Raiņa kapos) – literatūrzinātnieks, tulkotājs, filoloģijas zinātņu kandidāts (1945). Kārļa Egles brālis.
Dzimis saimnieka ģimenē. Mācījies Druvienas pagastskolā, Šļukuma Neibeizera ministrijas skolā, pēc tam Valmieras proģimnāzijā. 1906. gadā iestājies A. Ķeniņa tirdzniecības, vēlāk zēnu reālskolā Rīgā. Tur par literatūras skolotāju strādājis A. Saulietis, kura ietekmē Egle pievērsies literatūrai. Skolu nepabeidzis, Egle devis mācīties uz Drēzdenes konservatoriju (1910), taču karaklausības dēļ bijis spiests pēc nepilna gada atgriezties. Egle nokārtojis reālskolas gala pārbaudījumus un studējis komerczinātnes Rīgas Politehniskajā institūtā (1911-1914), bet studijas nav beidzis un strādājis laikrakstā “Latvija”. Sākoties Rīgas evakuācijai, 1915. gadā nonācis Petrogradā, kur kopā ar A. Gulbi noorganizējis laikrakstu “Jaunās Pēterpils Avīzes”(`1915-1916).
Pirmā publikācija- dzejolis “Bērns” laikraksta “Dzimtenes Vēstnesis” literārajā pielikumā (1908. gadā (74.nr.)No 1914. gada publicējis recenzijas un rakstus periodikā. No 1917. gada Petrogradā strādājis Krievijas ZA bibliotēkas Slāvu nodaļā, 1918. – 1922. gadā bijis šīs nodaļas vadītājs. Egle apguvis literatūrzinātni, īpaši formāli estētisko metodi, klausoties lekcijas Petrogradas universitātē un Mākslas institūta Literatūras fakultātē. 1922. gadā atgriezies Latvijā un iesaistījies Kultūras fonda darbā, (1924-1934) bijis tā inspektors, no 1924. gada bibliotēku padomes sekretārs, no 1929. gada priekšsēdētājs. Kopā ar brāli K. Egli rediģējis kritikas un grāmatniecības žurnālu “Latvju Grāmata”(1922-1931), kurā publicētas daudzas Egles recenzijas par jaunizdotajām grāmatām un vairāki raksti. 1926. – 1929. un 1931. – 1932. gados bijis Latvju rakstnieku un žurnālistu arodbiedrības priekšsēdētājs. Egle noorganizējis un vadījis literāro studiju (1935-1940). Rediģējis K. Veidenbauma rakstus (1925; arī sarakstījis biogrāfiju). Ar plašām Egles monogrāfiskajām apcerēm (izdotas arī grāmatās) un komentāriem publicēti E. Veidenbauma Raksti (1926), J. Poruka (1930) un K. Skalbes (1939) Kopoti raksti. Kopā ar A. Upīti sarakstījis “Pasaules rakstniecības vēsturi” (1-4, 1930-1934). 1934. gadā Egles sakārtojumā publicēta antoloģija “Latvju lirika” Ar Egles apceri un komentāriem izdoti V. Šekspīra “Darbi” (1, 1938). 1940. – 1941. gadā Egle aktīvi piedalījies LPSR Rakstnieku Savienības darbā. Par šī laika aktīvo sabiedrisko darbību hitleriskās okupācijas laikā Egle vairākus mēnešus turēts apcietinājumā.
1944. – 1947. gadā Egle vadījis LVU Filoloģijas fakultātes Literatūras teorijas un Vispārīgās literatūras katedru (no 1944. gada docents, no 1946. gada profesors), 1946. – 1947. bijis arī LPSR ZA Valodas un literatūras institūta direktora vietnieks zinātniskajā darbā. Sastādījis un komentējis M. Ļermontova Rakstus (1-2, 1945-1946, 2. sēj. Arī 1941), H. Heines “Izlasi” (1, 1948) un citus. Tulkojis M. Ļermontova “Mūsu laika varonis”(1927), V. Šekspīra, G. de Mopasāna, V. Vitmena un citu rakstnieku darbus. Egle publicējis periodikā par literatūras vēstures, kritikas, tekstoloģijas un tulkošanas jautājumiem vairākus rakstus, kuros uzsvēris literārā teksta un stila analīzes nepieciešamību gan atsevišķu literāro darbu, gan plašāku literatūras parādību izprašanai. Egles recenzijās sniegta vērtējamā darba formas analīze, tas aplūkots kā relatīvi autonoma literāra mākslinieciskā vienība, ko veido formas un satura sintēze. Daļa Egles rakstu sakopota izlasē “Raksti par literatūru” (1989).
Foto no: https://www.literatura.lv/lv/person/Rudolfs-Egle/872802
Elektroniskie resursi:
Literatūra:
- Latviešu rakstniecība biogrāfijās.- Rīga: Zinātne, 2003.- 165.-166.lpp.
- Sirsone S. Darbīgā mūža lielais devums//Egle. R. Raksti par literatūru. R., 1989.
- Sirsone S. Rūdolfu Egli pieminot//karogs, 1989,4.
- Vecgrāvis V. Rūdolfa Egles dzejas kritiķa principi//Varavīksne. 1989. R., 1989.
- Vāvere V., Sproģe L. Par kādu Rūdolfa Egles nerealizētu literatūrzinātnisku ieceri//Materiāli par kultūru mūsdienu Latvijas kontekstā. R., 2001.
- Rūdolfs Egle//Latviešu konversācijas vārdnīca.-Rīga:Antēra,2000.-4.sēj.,6862.-6863.sl.
- Rūdolfs Egle//Es viņu pazīstu.-Rīga:Biogrāfiskā arhīva apg.,1939.-150.lpp.
- Eglīte, Zina. Rūdolfa Egles uzskati par bibliotēku darbu :[literatūrzinātn., bibliotēku darbin. (1889-1947)] / Zina Eglīte. – Kopsav. angļu val. // Bibliotēka un Sabiedrība / LU. Bibliotēkzinātnes un inform. zinātnes nod.. – ISSN 1407-2157. – [Nr.]3 (2002), 27.-43.lpp. – ( Zinātniskie raksti / LU ; 646.sēj. ).