Novadpētniecība / Novadnieki / Literāti / Endzelīns Jānis

Endzelīns Jānis

Dzimis:1873. gada 22. februārī, Kauguru pagasta “Mičkēnos”, Latvijā
Miris:1961. gada 1. jūlijā, Koknesē, Apbedīts Rīgā, Raiņa kapos
Darbības joma:filoloģija, filozofija, valodniecība
Saistība ar novadu:mācījies Valmieras apriņķa skolā
Pseidonīmi:Kaugurietis
Endzelins Janis

Dzīve un radošā darbība

Endzelīns Jānis (22.02.1873. Kauguru pagasta Mičkēnos – 22.02.1961. Koknesē, apbedīts Rīgā, Raiņa kapos) – valodnieks, filoloģijas zinātņu doktors (1912), PSRS Zinātņu Akadēmijas korespondētājloceklis (1929), LPSR Zinātņu Akadēmijas  akadēmiķis (1946).
Dzimis saimnieka ģimenē. Beidzis Kauguru pagastskolu (1884), Valmieras apriņķa skolu, Rīgas klasisko ģimnāziju (1892). Beidzis Tērbatas universitātes Klasikas (1897) un Slāvu filoloģijas nodaļu (1900). Tērbatas (1903-1908), Harkovas universitātes docētājs (1909-1920, profesors no 1922), Latvijas Universitātes profesors (1920-1950), Filoloģijas un filozofijas fakultātes dekāns (1920-1923). Kādu laiku mācījis gramatiku Rīgas Skolotāju institūtā. Latviešu valodas katedras vadītājs(1944-1950). Ar Endzelīna iniciatīvu un līdzdalību Latvijas Universitātē tika noorganizēta Baltu filoloģijas nodaļa, nodibināta filologu biedrība (120), iznāca “Filologu biedrības raksti”(1921-1940, Endzelīns – redaktors), tika izveidota Latviešu valodas krātuve (1935). LPSR Zinātņu Akadēmijas  Valodas un literatūras institūta Valodu daļas (1946-1953) un Vārdnīcu sektora vadītājs (1953-1961). Endzelīns bijis somugru biedrības (Somija), Kēnigsbergas un Getingenes zinātniskās biedrības korespondētājbiedrs, Zviedrijas un Nīderlandes zinātņu akadēmijas, Čehu zinātnes un mākslas akadēmijas ārzemju loceklis, Upsalas, Kauņas universitātes goda doktors, Amerikas lingvistikas biedrības un citu zinātnisku biedrību goda biedrs. Tēvzemes balva (1939), LPSR Nopelniem bagātais zinātnes darbinieks (1945).
Endzelīna pirmie darbi ir dzejas tulkojumi no grieķu un latīņu valodas, tie ar pseidonīmu Kaugurietis 1892. gadā publicēti žurnālā “Austrums”. 1893. gadā žurnālā “Austrums” ar parakstu J. Cilvēks publicēta Endzelīna pirmā recenzija (par K. Mīlenbaha atdzejotās Homēra “Odisejas” 5. un 6. dziedājumu). Endzelīna pirmie zinātniskie darbi publicēti 1897. gadā- “Diftongu un garo vokālu izruna latviešu valodā” (Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas “Rakstu krājums, 11), “Par latviešu prepozīcijām” (“Austrums”, 8). Pasaules zinātnieku atzinību Endzelīns  guvis kā vēsturiski salīdzināmās valodniecības speciālists. Ar vēsturiski salīdzināmo metodi izstrādāti viņa ievērojamie darbi: Latviešu prievārdi”, 1-2,( 1905-1906); par šā darba 1. daļu ieguvis Tērbatas universitātes salīdzināmās valodniecības maģistra grādu), “Slāvu un baltu etīdes”, (1911); doktora disertācija Pēterburgā 1912. gadā), “Lettische Grammatik” (1922, papildinātā latviešu izdevumā “Latviešu valodas gramatika”1951), Ļeņina prēmija 1958. gadā, “Latviešu valodas skaņas un formas” (1938), “Senprūšu valoda” (1943, vācu valodā 1944), “Ievads baltu filoloģijā” (1945), “Baltu valodu skaņas un formas” (1948, lietuviešu valodā 1957., angļu valodā 1971).
Endzelīns pievērsies vietvārdu vākšanai un izpētei, kopā ar A. Ābeli, J. Kauliņu, P. Šmitu u.c. izdevis darbu “Latvijas vietu vārdi” (1-2, 1922-1925), vēlāk izdevums turpināts, sagatavojot plašo pētījumu “Latvijas PSRS vietvārdi” (11-2, 1956-1961; LPSR Valsts prēmija 1957. gadā). Endzelīns rediģējis, papildinājis ar etimoloģiju un turpinājis K. Mīlenbaha “Latviešu valodas vārdnīcu”(1-4, 1923-1932), kopā ar E. Hauzenbergu sagatavojis papildinājumus un labojumus šai vārdnīcai (1-2, 1934-1946). Kopā ar K. Mīlenbahu Endzelīns sarakstījis darbus “Latviešu gramatika” (1907) un “Latviešu valodas mācība” (1907, 1939, 1993), ieguldījis lielu darbu jaunās latviešu ortogrāfijas izstrādāšanā un ieviešanā (1908-1911). Nozīmīgs ir Endzelīna devums latviešu literārās valodas kopšanā; viņš piedalījies “Zinātniskās terminoloģijas vārdnīcas”(1922) sagatavošanā, sarakstījis populāru brošūru “Dažādas valodas kļūdas” (1928, 1932, 1994). Kopā ar P. Šmitu sagatavojis izdevumu “Runas un rakstības vadonis” (1921, 1930). Rediģējis E. Ozoliņa sastādīto “Latviešu pareizrakstības vārdnīcu”(1924, 1936) un “Svešvārdu vārdnīcu”(1926, 1934), kā arī izdevumus “Valodas prakses jautājumi”(1935), “Valodas un rakstības jautājumi”(1940), R. Klaustiņa sastādītās “Latvju tautas daiņas”(1-12, 1928-1932). Tulkojis Tacita darbu “Ģermānija”(1938). Endzelīns publicējis ap 350 darbu, to vidū 15 grāmatu. Daļa Endzelīna darbu apkopota “Darbu izlasē” 4 sējumos (1971-1982).

Foto no: https://www.literatura.lv/personas/janis-endzelins

Elektroniskie resursi:

Literatūra:

  • Latviešu rakstniecība biogrāfijās.- Rīga: Zinātne, 2003.- 179.180.lpp.
  • Blese E. Prof. Jānis Endzelīns//Universitas, 1933,3.
  • Kārkliņš K. Prof. Dr. Phil. Jānis Endzelīns//Latvju Mēnešr., 1943, 2.
  • Akadēmiķis Jānis Endzelīns:[Biobibl. Rād.]. R., 1958.
  • Ozols A. Raksti valodniecībā. R., 1967, 543.-565.lpp.
  • Veltījums akadēmiķim Jānim Endzelīnam. R., 1972.
  • Kalniņš A. Jāni Endzelīnu pieminot//Žurnāls, 1981,1.
  • Karulis K. Jānis Endzelīns atmiņās//LM, 1994,25.II.
  • Jānis Endzelīns atmiņās, pārdomās, vēstulēs. R., 1999.
  • Jānis Endzelīns//Latviešu konversācijas vārdnīca.-Rīga:Antēra,2000.-4.sēj.,7489-7492.sl.
  • Jānis Endzelīns//Es viņu pazīstu.-Rīga:Biogrāfiskā arhīva apg.,1939.-156.lpp.
  • Latviešu literatūras vēsture.-Rīga:Literatūra,1935.,6.sēj.-364.lpp.
  • Kipere Z. Latvijas Zinātņu akadēmija — Valmierā : [Par Latvijas ZA, Valmieras raj. padomes un Valmieras pils. padomes sēdi “Akadēmiķa Jāņa Endzelīna (1873-1961) radošais devums”] // Zinātnes Vēstnesis. – 1997. – 27.okt. – 2., 4.lpp
  • Mežulis Arvīds. Jāni Endzelīnu atceroties : [Par Jāni Endzelīnu — Zentas Mauriņas skolotāju] // Liesma. – (1998). – 2.maijs, 5.lpp.
  • Cimermanis Saulvedis. “Katras tautas lielākais dārgums ir tās valoda, bez kuras nacionālās kultūras izveidošana nav domājama” : par [Jāni] Endzelīnu [1873-1961], mūsu valodu un Valmieras novadu — “Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstu” 1999.g. 1./3.numurā // Latvijas Vēstnesis. – 1999. – 27.okt. – 6.lpp.
  • Briedis Andris. Vēstīs Valmieras novads : [sakarā ar publikāciju “Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstu” 53. sēj. par Jāņa Endzelīna un Hermaņa Enzeliņa dzimtām] // Liesma. – (1999). – 22.okt., 4.lpp.
  • Anaparts, Valdis Piemineklis Profesoram un viņa audzēkņiem :[par LU Latv. val. un lit. inst. izd. rakstu krāj. “Jānis Endzelīns atmiņās, pārdomās, vēstulēs”, velt. latv. valodn. (1873-1961)] // Saldus Zeme – 2000. – 27.janv. 5.lpp.
  • Baltiņa, Maija. Atrast padomu pie Endzelīna :[par valodnieku Jāni Endzelīnu (1873-1961) : sakarā ar 130.dz.d.] / Maija Baltiņa // Diena. – ISSN 1407-1290. – Nr.44 (2003, 21.febr.), 14.lpp.
  • Baltiņš, Māris. Liekot nacionālās augstskolas stingros pamatus :[par valodnieka Jāņa Endzelīna org. darbību (Filoloģijas un filozofijas fak. dekāns 1920.-1923.g.) Latvijas Universitātes tapšanas posmā : pēc ref. J.Endzelīna 131.dz.d. (1873-1961) velt. starptaut. zin. konf. Latvijas Zinātņu akad.] / Māris Baltiņš ; ar Ainas Rozenieces priekšv. “Piecu valstu zinātnieki – par īpašvārdu cilmi un rakstību” // Latvijas Vēstnesis. – ISSN 1407-0391. – Nr.37 (2004, 9.marts), B8.lpp.
  • Baltiņš, Māris. Maz pieminēts fakts Jāņa Endzelīna biogrāfijā :[par valodn., filol. zinātņu Dr., LU prof., Latvijas ZA akad. (1873-1961) piešķirto LU goda biedra nos. 1943.g.] / Māris Baltiņš. – Kopsav. angļu val. // Linguistica Lettica. – ISSN 1407-1932. – [Nr.]9 (2001), 227.-229.lpp.
  • Endzelīna, Līvija. Endzelīni: uzņēmībā rūdīts mirdzums :[par valodnieku Jāni Endzelīnu (1873-1961) un viņa ģimeni : stāsta meita, gleznotāja : sakarā ar J.Endzelīna 130.dz.d.] / Līvija Endzelīna ; pierakst. Eva Mārtuža // Lauku Avīze. – ISSN 1407-3331. – Nr.31 (2003, 14.febr.), [3.]-5.lpp. – ( Mājas viesis ).
  • Grīsle, Rasma. Baltu valodu pētnieks un mūsu dzimtās valodas sargs :Jānim Endzelīnam – 130 / Rasma Grīsle // Brīvā Latvija – Londona. – ISSN 0934-6759. – Nr.9 (2003, 1./7.marts), 8.lpp. T.p. laikr. “Laiks”. – Ņujorka. – Nr.9 (2003, 1./7.marts), 14.lpp.
  • Grīsle, Rasma. Par lielo pētnieku un mūsu dzimtās valodas sargu :[sakarā ar valodnieka Jāņa Endzelīna 130.dz.d. (1873-1961)] / Rasma Grīsle. // Latvijas Vēstnesis. – ISSN 1407-0391. – Nr.29 (2003, 21.febr.), [1.], 15.lpp.
  • Kušķis, Jānis. Greiza balsošana par rakstības jautājumiem :[par Valsts val. centra kļūdām attiecībā uz Jāņa Endzelīna (1873-1961) un Kārļa Mīlenbaha (1853-1916) ieviesto gramatiku : ar īsām ziņām par aut.] / Jānis Kušķis. – Tekstā uzrād.: Kārlis Mīlenbachs. – Kopsav. angļu val. // Akadēmiskā dzīve. – 41.laid. (2002), 69.-71.lpp.
  • Kušķis, Jānis. Endzelīns :[Par valodn. Jāni Endzelīnu (1873-1961)] // Latvietis Latvijā – 1999. – 13./26.janv. 4.lpp. – Turp. Sāk.: 1998 15./31.dec.
  • Kušķis, Jānis. Kārlis Mīlenbahs, Jānis Endzelīns un latviešu ortogrāfija :[Sakarā ar valodn. K.Mīlenbaha (1853-1916) 145.dz.d. un J.Endzelīna (1873-1961) 125.dz.d.] // Skolotājs – 1998. – Nr. 1 41.-43.lpp.
  • Pētersone, Zane. Lielākais no valodniekiem laikabiedru atmiņās :[par valodnieku Jāni Endzelīnu (1873-1961) : sakarā ar 130.dz.d.] / Zane Pētersone ; tekstā fragm. no grām. “Jānis Endzelīns atmiņas, pārdomās, vēstulēs” // Lauku Avīze. – ISSN 1407-3331. – Nr.33 (2003, 18.febr.), 16.lpp. – ( Iel. “Personas” ; Nr.11 ).
  • Rūķe-Draviņa, Velta Atmiņas par Jāni Endzelīnu un studiju gadiem Latvijas universitātē :[par valodn. (1873-1961) : sakarā ar LU 75.gadad.] // Latvijas Vēsture – 1993. – Nr.3 5.-22.lpp