| Dzimis: | 1911. gada 31. jūlijā, Valmieras novadā, Latvijā |
| Miris: | 1956. gada februārī, Apbedīts Limbažu pareizticīgo kapos |
| Darbības joma: | literāts |
Dzīve un radošā darbība
Epermanis Pēteris- (dzimis 31.07.1911. Valmieras novadā – 02.1956, apbedīts Limbažu pareizticīgo kapos)- literāts.
Mācījies Lādē, Limbažu draudzes skolā, Limbažu valsts ģimnāzijā (1926-1930). Strādājis Limbažu pagasta valdē par kancelejas ierēdni 1930-1937), Rīgā rūpnīcas VEF kadru daļā (1930-1940). No 1944. gada februāra bijis latviešu karavīru frontes laikraksta “Daugavas Vanagi” līdzstrādnieks. Pēc 2. pasaules kara dzīvojis Limbažos, strādājis par naktssargu, rakstījis dzeju, prozu.
Dzejoļus publicējis kopš 1930. gada- “Vēstule meitenei” (“Jauno Trauksme”, 3). Izdoti krājumi “Mana Solveiga” (1937), “Mūžīgās vēstules” (1938) – formas izveidē moderna mīlas lirika. Iespējams, sastādījis kopkrājumu “No zobena saule lēks”(1943), kurā vairāki Epermaņa dzejoļi. Sakārtojis neizdotus dzejoļu krājumus “Mākoņu ceļš”, “Sila dzeguze”, “Klusuma aka”, “Rudens Dziesma”, “Glāsts”, “Dziesma par smilgu”, “Ciemā pie Antonijas”, Poēmas (visi 1944), “Vecums”, “Viršu dārzs”, “Kamene”, “Zvejnieks upē nobridies”, “Vēja zirdziņš”, “Ziemeļzeme”, “Tonīte”, “Trīs poēmas”, “Antonija” (visi 1945), “Viršu dārzs”, “Ūdeņi runā” (abi 1946), “Teikas un balādes” (1947), “Skaidrība”, “Mīlas ugunis”, “Dzidrais avots”, “Lapu melodijas” (visi 1951), “Saules putni” (1955) un citi. Manuskripti glabājas pie dzejnieka atraitnes Antonijas Epermanes un Limbažu muzejā.
Foto no: https://www.literatura.lv/personas/peteris-epermanis
Elektroniskie resursi:
Literatūra:
- Latviešu rakstniecība biogrāfijās.- Rīga: Zinātne, 2003.- 180.lpp.
- Daiņa, Īrisa Dzejnieku Pēteri Epermani atceroties :[Sakarā ar 85.dz.d. : 1911-1956] // Auseklis – 1996. – 3.aug.
- Romane, Anita “Atmiņu saldums… Cik viegli tas plūst, Līdzīgi vējam pār lauku…” :[Sakarā ar dzejn. Pētera Epermaņa 85.dz.d. : 1911-1956] // Auseklis – 1996. – 27.jūl.
