Novadpētniecība / Novadnieki / Literāti / Harders Kristofs

Harders Kristofs

Dzimis:1747. gada 6. decembrī, Kēnigsbergā, Prūsijā
Miris:1818. gada 28. jūlijā
Darbības joma:teoloģija, filozofija, matemātika, literāts, grāmatizdevējs
Saistība ar novadu:no 1772. gada mācītājs Rubenē, Valmieras apriņķa prāvests (1806-1816)
Harders Kristofs

Dzīve un radošā darbība

Harders (Harder) Kristofs (6.12.1747. Kēnigsbergā, Prūsijā  – 28.07.1818.) – vācu tautības latviešu literāts, grāmatizdevējs.
Dzimis aldara Pētera Hardera ģimenē. Mācījies Kēnigsbergas Frīdriha kolēģijā, studējis teoloģiju, filozofiju un matemātiku Kēnigsbergas universitātē (1764-1767). Pēc studijām strādājis par mājskolotāju Rīgā. No 1772. gada luterāņu mācītājs Rubenē, Valmieras apriņķa prāvests (1806-1816). Ķiegaļu muižā kopā ar tās īpašnieku ap 1781. gadu Harders ierīkojis mājas spiestuvi. No 1784. līdz 1796. gadam tā darbojās Rubenes mācītājmuižā. No 22 zināmajiem Hardera iespieddarbiem 19 ir latviešu valodā. Harders izdevis “Vidzemes kalendāru”(1781-1790) ar pielikumu, paša sacerētu dziesmu krājumu “Kādas jaunas svētas dziesmas” (1782), Latviešu ābeci (1784, 1796), kurai pirmo reizi pievienota reizināšanas tabula. Harders iespiedis un piedalījies teksta izstrādāšanā M.G.A. Lodera sacerējumam “Sprediķis pie izmeklēšanas to tiesas nesēju iz latviešu tautas”(1786), tajā doti padomi tiesu piesēdētājiem. Harders iespiedis arī savu darbu latviešu valodniecībā “Anmerkungen un Zusätze zu der neuen lettischen Grammatik des Herrn Probst Stender” (“Piezīmes un papildinājumi prāvesta Stendera kunga jaunajai latviešu gramatikai”, 1790), muižas pavāriem adresēto “Tā pirmā pavāru grāmata” (1795) u.c. izdevumus.
Tulkojis krājumu “Likumi priekš Vidzemes zemniekiem”(1804) u.c. darbus, kur skaidroti zemnieku pienākumi un tiesības. Sarakstījis “Rēķināšanas grāmatiņu..” (1806), piedalījies dziesmu grāmatas “Kristīgas dziesmas, Vidzemes baznīcās un mājās dziedamas” (1809) rediģēšanā, ievietojis tajā arī savas dziesmas, bijis viens no lūgsnu grāmatas “Kristīgas lūgšanas”(1809) teksta veidotājiem, sarakstījis un izdevis luterāņu katehismu “Izstāstīšana par tiem mācības gabaliem” (1788). Vācis latviešu folkloru (materiāli ievietoti Bergmaņa krājumā), pievērsies latviešu valodniecībai. Rokrakstā palikušos Hardera papildinājumus G. F. Stendera vārdnīcai publicējis A. G. Villigs darbā “Beiträge zur lettischen Sprachkunde” (“Apcerējumi latviešu valodniecībā”, 1828).

Foto no: https://www.literatura.lv/lv/person/Kristofs-Harders/872958

Elektroniskie resursi:

Literatūra:

  • Latviešu rakstniecība biogrāfijās.- Rīga: Zinātne, 2003.- 236.lpp
  • Apinis A. “Šķietami vientulīgā darbības lokā”//Apinis A. Soļi senākās latviešu grāmatniecības un kultūras takās.R., 2000
  • Kristofs Harders//Latviešu konversācijas vārdnīca.-Rīga:Antēra,2000.-6.sēj.,11507.-11508.sl.
  • Kristofs Harders//Es viņu pazīstu.-Rīga:Biogrāfiskā arhīva apg.,1939.-199.lpp.
  • Briedis Andris. Grāmatas drukāja Rubenē : [Par mācītāju, literātu, grāmatiespiedēju Kristofu Harderu (1747 – 1818)] // Liesma. – (1997). – 6.dec., 8.lpp
  • Salējs, Māris. Atgādinājums par vienas pavārgrāmatas autoru :[sakarā ar literāta un grāmatizd. Kristofa Hardera (1747-1818) 255.dz.d.] / Māris Salējs // Forums. – ISSN 1407-9925. – Nr.27 (2002, 6./13.dec.), [1.]lpp.
  • Zanders, Ojārs Cienījama personība un darbs :[Par grāmatizd., literātu un mācītāju Kristofu Harderu (1747-1818)] // Grāmatu Apskats – 1997. – Nr. 10 20.-21., 38.lpp